svētdiena, 2009. gada 6. septembris

Auseklis un Austriņa.

Haralda Biezā monogrāfijas „Seno latviešu debesu dievu ģimene” (Rīga, Minerva, 1998) pirmās daļas pirmā nodaļa ir `Auseklis`. 1.1. Rīta zvaigzne (Venus) latviešu valodā sastopama ar vairākiem nosaukumiem, tādēļ vispirms nepieciešams noskaidrot to savstarpējos etimoloģiskos un semantiskos sakarus... folklorā visbiežāk lietots nosaukums Auseklis līdz ar dažādām dielekta un atvasinātām formām Ausekls, Auseklītis, Auseklīts, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņč, Ausekleņs, Ousekļs, Ausjekleņis, Auseklinis, Ausekļeņis... Ausekliņa, Auseklīte.
Valodnieki līdz šim ir pagājuši garām kādam citam folklorā sastopamam nosaukumam – proti austriņa. Pats vārds austriņa ir gan bijis pazīstams. Tā Mīlenbahs runā par austru, bet par šī vārda nozīmi atzīst rītausmu, rīta blāzmu. Nav nekādu šaubu, ka viņa minētā austra lietota arī tādā nozīmē. Turpretim ir jautājums, vai viņa minētā dainas tekstā (11876) sastopamais vārds oustreņa balsta tādu nozīmi...
Lai nu kā zinātnieki strīdas, taču ir skaidrs, ka vārdi Auseklis un Austriņa ir latvju astroloģijas vārdi.

Nav komentāru: