Uz pasaules malu.

Debesis ir liela zeme. Tajā zemē ir daudz caurumu. Mēs šos caurumus saucam par zvaigznēm. Debesu zemē dzīvo Pana [Sieviete tur augšā] jeb Tapazuma Inua [Tas, kas valda augšā, Tas, kam pieder viss augšā]. Ir tāds visvarens gars, un Anatkuts domā, ka tā ir sieviete. Pie viņas aiziet mirušo dvēseles. Dažreiz, kad daudzi mirst, tur augšā ir arī cilvēki. Ja debesu zemē kaut ko izlej, tas iztek laukā caur zvaigznēm un kļūst par lietu vai sniegu. Panas miteklī mirušo dvēseles atdzimst, un Mēness tās nones atpakaļ uz zemi. Kad Mēness nav un to nevar redzēt debesīs, tas ir tāpēc, ka viņš ir aizņemts, palīdzot Panai nogādāt dvēseles uz zemi. Dažas kļūst atkal par cilvēkiem, citas par dzīvniekiem, par visvisādiem zvēriem. Un tā dzīvība turpinās bezgalīgi... [Padlermiutu mīts; Rasmussen K. Op.]. (Pols A. Džonsgārds, „Ziemeļvēja dziesma”, „Zinātne”, Rīga, 1981. 103.lpp.).
P.S. Starp citu, te var nojaust arī astroloģijas saites ar meteoroģiju.