31.05.2009. Apstājas Merkūrs.

Beidzas triju nedēļu ilgais Merkūra atpakaļskrējiens. Tagad līdz 07.09.2009. Merkūrs straujā gaitā dosies uz priekšu, apdzenot pat Sauli. Mainot virzienu, planēta debesīs uz brīdi šķietami apstājas. Astroloģiski visvairāk jūtama ir ātrās gaitas planētu apstāšanās; Merkūrs ir visstraujākā planēta. Merkūrs šogad apstāsies 8 reizes.

Sekunde horoskopā

Sekunde astroloģijā ir ilgs laika sprīdis. Kā salīdzināt divu notikumu horoskopus, ja to laiks atšķiras tikai par vienu sekundi. To dara šādi – visiem planētu aspektiem horoskopā izvērtē to, vai sekundes laikā katrs leņķis ir paplašinājies vai sašaurinājies, citiem vārdiem vai orbiss ir skaitliski palielinājies vai samazinājies. Abas aspektu grupas izvērtē atsevišķi un salīdzina. Tā var noteikt, kurš planētu aspekts pirms sekundes bija vājāks un kurš spēcīgāks. Šādi ar lielu pārliecību var salīdzināt divus horoskopus, pat ja to laiki atšķiras tikai par sekundes simto daļu. Tieši tāpēc, sastādot precīzu horoskopu, ir jāzin notikuma laiks vai dzimšanas laiks vismaz līdz minūtei vai pat sekundei. Sekunde astroloģijā ir bezgala ilgs laiks, jo ietver sevī bezgala daudz tagadnes mirkļu. Šo metodi pielieto dvīņu horoskopu salīdzināšanā.

Rīgas paralēles.

Pirms gadsimta Rīga bija mazāka un kompaktāka, nekā mūsdienās un nebija liela astroloģiska kļūda, ja Rīgas galveno notikumu horoskopus tad aprēķināja pēc vienas Rīgas centrālās paralēles. Mūsdienās Rīga ir ievērojami paplašinājusies un Rīgas dienviddaļas notikumu horoskopi jāaprēķina pēc 56 54 paralēles, bet Rīgas ziemeļdaļas notikumu horoskopi pēc 57 04 paralēles. Enciklopēdijā „Rīga” atrodamā Rīgas klimata karte skaidri parāda, ka Rīgas dienviddaļas klimats atšķiras no Rīgas ziemeļdaļas klimata. Tātad astroloģiskās norises arī atšķiras un pat varbūt ievērojami vairāk.
Astroloģijas uzziņu grāmatās Rīgai ir dotas divas paralēles – Rīgas Universitāte kā 56 57 7 un Daugavgrīvas bāka kā 57 2 30; daudzi Rīgas notikumu horoskopi ir sastādīti pēc šādiem datiem, bet nevis pēc noapaļotas 57 paraleles vērtības. Starp šīm abām Rīgas paralēlēm attālums mērāms daudzos kilometros un astroloģijā tas jau ir liels attālums. Astroloģiski visas ģeogrāfiskās paralēles ir vienādi vērtējamas – gan tās, ko var izteikt ar veselu skaitli, gan tās, ko pareizi noteikt var tikai ar grādu minūtēm vai pat sekundēm.

28.05.2009. Neptūns sāk peldēt pret straumi.

Pēc ilgākām pārdomām un ņemot vērā to, ka vakar sākās jauns un ilgstošs Jupitera-Neptūna cikls, Neptūns nākošajā naktī debesīs uz brīdi „apstāsies”, apgriezīsies par 180 grādiem un līdz 02.12.2009. peldēs pret straumi (pretēji zodiaka zīmju secībai). Kā gan citādi tikt no ķezas ārā? Jāsāk ar atgriešanos pie saknēm. Senatnē astrologi gan uzskatīja, ka atpakaļejoša planēta ir ‘sacelšanās pret lietu dabu’, taču mūsdienās planētas atpakaļgaita tiek aplūkota daudz nopietnāk un plašāk. Te ir svarīgi zināt, kā Neptūns virzās Jūsu dzimšanas horoskopā. Analizējot pasules notikumus ir jāzin, kā Neptūns virzījās tad, kad kāds cikls vai process sākās.

27.05.2009. Jupiters sastopas ar Neptūnu.

Šovakar sāksies jauns un ilgs Jupitera-Neptūna cikls. Iepriekšējais cikls sākās 09.01.1997. Pēdējos 6 gadus kopš 03.06.2003. mēs dzīvojām šī cikla dilstošā fāzē un ar rītdienu sākas augoša fāze līdz 17.09.2015. Tas priecē, jo šis cikls saistās ar humanitāro, ideoloģisko, māksliniecisko jomu un ar mūsu ideāliem, kas pēdējā laikā bija pamesti savvaļas novārtā. Varēsim no jauna aizpildīt trūkstošo šajās jomās. Tie, kuriem dzimšanas horoskopā ir Jupitera-Neptūna aspekti, varēs atvilkt elpu un sākt kaut ko jaunu, taču finansu lietās tomēr derētu profesionāls padoms. Tā sauktā krīzes vārdā nosauktā ķeza iesākās Jupitera-Neptūna cikla tieši dilstošās fāzes beigās.

Planētu vārdi savā valodā.

Nav īsti skaidrs kā latvju dainu Saules meitas ierakstās debesīs; varbūt tās ir planētas, varbūt kas cits, taču latvieši planētas sauc tikai svešvārdos. Lietuviešiem planētām ir arī savi vārdi; varam pamācīties. Merkurs – Saules meita Vaivora, Venēra – Saules meita Aušrine un Saules meita Vakarine, Marss – Saules meita Žiezdre, Jupiters – Saules meita Indraja, Saturns – Saules meita Selija. Tā lietuvieši var iesaistīt savas Saules meitas savos horoskopos, bet latvieši pagaidām vēl nevar.

57 Paralēle.

Latvijai pāri iet 56, 57 un 58 ģeogrāfiskās paralēles. Šie skaitļi ir numeroloģiski un astroloģiski saistoši. 57 paralēle šķērso visu Latviju un Rīgas Z pusi. 57 paralēle Latvijā ir daudzināta vairāk, nekā citas un iezīmēta pat ar akmeņu zīmēm Latvijas pašos rietumos un austrumos. 57 paralēle ir 21888km gara. Latvijas D 56 paralēle ir par 1200km garāka, nekā Latvijas Z 58 paralēle. Lietuvas D 54 paralēles garums ir 23600km, bet Igaunijas Z 59 paralēle ir 20700km gara. Ja pieņemam, ka astroloģiski nozīmīgi notikumi uz Zemes notiek apmēram vienādi izklaidus, tad uz Latvijas dienviddaļas paralēlēm notikumu būs vairāk, nekā uz Latvijas Z 58 paralēles, bet notikuma astroloģiskā intensitāte tur lielāka. Savukārt Zemes rotācija ap savu asi liecina, ka rotācijas ātrums uz dienvidu paralēlēm ir daudz lielāks, nekā ziemeļos. Tas savukārt liecina par to, ka ziemeļos astroloģiskie procesi risinās lēnāk.

24.05.2009. Mēness pāriet Dvīņos.

Arī Latvijas valsts dibināšanas laikā 18.11.1918. Mēness no Vērša zīmes pārgāja Dvīņos. Latvijas zvaigznes vajadzētu atcerēties ne tikai 18. novembrī. Mēness Dvīņos pāriet katru mēnesi.

Paralēle astroloģijā.

Jebkura horoskopa pamatā ir notikuma vieta un notikuma laiks. Horoskopa gatavošana sākas ar notikuma vietas ģeogrāfisko paralēli. Notikuma vietu astroloģijā jānosaka ar precizitāti līdz ģeogrāfisko koordinātu grāda minūtēm, pat sekundēm. Precizitāte tikai līdz ģeogrāfiskā platuma vai garuma veselu skaitļu grādiem vien var dot rupjas astroloģiskas kļūdas. Astroloģijā tāpat kā navigācijā visas ģeogrāfiskās paralēles ir vienādi nozīmīgas – gan tās, ko izsaka grādu veselos skaitļos, gan tās, ko izsaka leņķa minūtēs vai pat sekundēs.
Starp divām veselos grādu skaitļos izteiktām paralēlēm attālums uz Zemes visur ir aptuveni 111km.

Attālums starp grādos un minūtēs izteiktām paralēlēm ir nepilni 2km (111:60).
Attālums starp grādos, minūtēs un sekundēs izteiktām paralēlēm ir apmēram 30m (111000:3600).
Ja mums ir platība 1ha (100x100m), tad tai pāri iet 3-4 paraleles, kas izteiktas grādos, minūtēs un sekundēs. Pāri 1ha platībai iet 5-6 meridiāni, kas izteikti grādos, minūtēs un sekundēs.

Attālums starp ģeogrāfiskiem meridiāniem ir dažāds un Zemes ekvatora joslā arī ir aptuveni 111km, bet ap Zemes poliem mērāms metros. Latvijā attālums starp veselos skaitļos izteiktiem meridiāniem ir aptuveni 60km. No šāda viedokļa paralēle Indijā ir pavisam kas cits, kas paralēle Amerikā, Lietuvā vai Igaunijā un kur nu vēl Latvijā. 57 paralēle ir daudz īsāka, nekā ekvators, bet daudz garāka, nekā ģeogrāfiskā paralēle Santa Klausa dzimtenē.
Paraleles skaitli uz Zemes nosaka tikai Zemes rotācija ap savu asi, cilvēciskais faktors tās neietekmē; paralēles mēs varam pieņemt tikai tādas kādas tās ir. Meridiāna skaitļus turpretī nosaka cilvēciskais faktors, jo ir jāizvēlas nulles jeb sākuma meridiāns. Parasti tas ir Grīnvičas meridiāns, bet ir kartes, kas sastādītas pēc Pulkovas meridiāna. Ivara Vīka darbos ir sīkas ziņas par pasaules galveno meridiānu, kas iet pāri arī Latvijai.

Latvju astronomija un latvju astroloģija.

Sensenos laikos astronomija no astroloģijas nebija šķirtas; plaisa starp astroloģiju un astronomiju radās XVII gadsimtā rietumzemēs līdz ar zinātnes uzplaukumu. Latvji viduslaiku spaidu gadsimtos to pat nemanīja. Astroloģijas pagrimums rietumzemēs beidzās XIX gadsimta beigās. XIX gadsimtā tika intensīvi vākts, apkopots un pētīts latvju senais mantojums – dainas, teikas, pasakas, mīklas, bet tolaiku nedabiskā plaisa starp astroloģiju un astronomiju netika ievērota. Astroloģija Latvijā atgriezās XX gadsimtā un jau atdalīta no astronomijas.
Astroloģija ir debesu un zvaigžņu valodas tulkojums cilvēku valodā un tāpēc nav šķirama no astronomijas. Būtiski ir saprast, kā latvju debesu zinības būtu dabiski attīstījušās, ja nebūtu bijis 700 gadu ilgais viduslaiku verdzības pārrāvuma laiks latvju dzīves gaitās. Tad latvju debesu zinības mūsdienās būtu daudz latviskākas. Salīdzinājums ar citu zemju un tautu astroloģiskajiem uzskatiem te nederēs, jo katra tauta debesis redz savādāk. Izmantot varam tikai to, kas ir pārliecinoši fiksēts arī latvju senatnes mantojumā. Senatne jāpēta ar senču metodēm. Tāpēc jāsāk ar analīzi, sijāšanu, ar salikšanu pa plauktiņiem – kas ir mūsu pašu, kas ir brīvi aizgūts un kas ir varmācīgi uzspiests. Daudz kas debesu zinību mantojumā ir saistīts ar zemkopību, taču jāatceras, ka lauksaimniecība mūsu zemē ienāca relatīvi vēlu, vēlāk, nekā citās zemēs, bet daudzi priekšstati par debesīm bija zināmi jau sen pirms tam.

Humānā ēra.

Brastiņu Ernests latviešu laika skaitīšanai ieteica Latvju ēru. Mūsu ēras gadskaitļu tūkstošu ciparam priekšā pierakstīja vēl vienu ciparu – 1. Tā ieguva senvēstures datiem pietiekami labi atbilstošu un arī vispārpieņemtajai kalendāra sistēmai labi piemērotu Latvju ēru. Galvenais, ka seno notikumu datēšanai tad nevajag negatīvus gadskaitļus. Šogad mums ir Latvju ēras 12009.gads. Brastiņu Ernests šādi datēja savas grāmatas. Ērām un laikmetiem nav tik svarīgs precīzs sākuma datums, cik piemērotība jau esošajai kalendāra sistēmai.
Mūsdienās tieši pēc šāda principa veidotu gadu skaitīšanu sāk lietot holocēna ģeoloģijā un citās nozarēs. Šogad mums ir Humānās ēras 12009.gads. To apzīmē ar HE, piem. 12009HE (Human Era, Holocene Era). Googlē var sameklēt.

Zvaigžņu valoda klusa.

Kāda pasaulē ievērojama slavenība pēc astrologa apmeklējuma teica: „Viņš runāja tik pārliecināts un tik skaļi, ka zvaigžņu balsi aiz viņa teiktā tā arī nesadzirdēju”.

19.05.2009. Jupiters pussekstīlā ar Urānu.

Planētu cikli ilgst no vienas konjunkcijas līdz nākamai. Aspekti iedala ciklus sīkākās daļās. Jupiters ar Urānu sastapās 16.02.1997. un nākamreiz tiksies 08.06.2010. Šis tātad ir viens no trijiem pēdējiem dilstošiem aspektiem šajā ciklā. Jupitera-Urāna cikls ir viens no brīvā tirgus ekonomijas cikliem un, starp citu, rāda spēju peldēt tirgos. Būtiskas izmaiņas ķezas gaitā tātad varam gaidīt pēc 2010. gada jūnija un ne jau uzreiz.

Kļūdas astroloģijā neiederas.

Kāda nopietna astroloģiska izdevuma (2007.g.) 91.lpp. lasām: „...Lilita apzīmē Mēness apogejas punktu (maksimālo attālumu no Zemes)...”. Tā paša izdevuma 125.lpp. lasām; ”Lilita... tas ir Mēness orbītas perigejs.”. Kļūdu labojuma nav. Apogejs un perigejs taču ir orbītas diametrāli pretēji punkti. Astroloģija kā zinātne ir precīzā zinātne, taču šādas nesakritības maldina. Varbūt tās nav vienīgās?

17.05.2009. Saturns sāk iet „pareizi”.

2008.gada Vecgada vakarā Saturns apstājās un sāka „iet atpakaļ”; var arī teikt: „Iebrauca pretējā braukšanas joslā”. Tas bija pats pēdējais notikums tālo planētu dzīvē 2008.gadā. Visu 2009.gada sākumu dzīvojām ar atpakaļgaitas Saturnu un to pat neievērojām. Starp citu, tas bija viens no daudziem ķezas (tā sauktās krīzes) aspektiem. Šonakt Saturns attapās un līdz gada beigām brauks pareizi. No šodienas līdz 28.05.2009. atpakaļgaitā ies tikai 2 planētas – Merkūrs un Plutons. Zīmīgi, ka tās ir Saulei pati tuvākā un pati tālākā planētas.

Latvju astroloģija un svešzemju astroloģija.

„Latviešiem starp vēsturisko posmu, kad dainas bija svētie raksti, un to brīdi, kad dainas tika fiksētas, ir pārrāvums. Stīgas tikai daļēji saglabājušās. ...” (Vaira Vīķe-Freiberga).
Pārrāvums ir arī Latvju astroloģijā. Mūsdienās mūsu zemītē izplatītā astroloģija tikpat kā neņem vērā Latvju senās gudrības, daudz kas ienācis no citām zemēm. Ko darīt? Aizceļosim pagātnē uz tiem laikiem, kad latvju domas plauka brīvi un nepiespiesti bez svešām ietekmēm. Astroloģija tajos laikos visā pasaulē bija apmēram vienā līmenī. No mūsdienu astroloģijas paņemsim tikai to, kas ir atrodams arī Latvju bagātajā kultūras mantojumā un mēģināsim izsekot latvju domu gaitai līdz mūsdienām tā, ja latvju doma nebūtu bijusi varmācīgi apspiesta. Šāda metodika ir jau pielietota, piemēram Oldesa Hakslija grāmatā „Sala” (Rīga, Liesma, 1993.).
Tātad no mūsdienu astroloģijas paņemsim tikai to, kas ir arī Latvju dainās, teikās, pasakās, arī arheoloģijas, senvēstures liecībās utt. apkoposim un tad padomāsim par nākamo soli – kā latvju astroloģija būtu brīvi attīstījusies, ja nebūtu bijusi ar svešzemju varu pārtraukta un nebūtu bijuši importēti latvjiem sveši uzskati, bet tikai to labāko būtu aizguvuši no labiem kaimiņiem. Ne viss no tiem laikiem ir saglabājies, iespējams, kaut kas būs jārestaurē. Labu ceļa vēju!

Ko skatīt debesīs naktīs?

Kādu laiku pēc saulrieta vakara krēslas stundā zvaigžņu debesīs nav. Mūsu tuvākā zvaigzne Saule jau aiz meža, bet debesis vēl gaišas. Mēģinam saskatīt, kura būs pirmā un kur. Re, kur aiz muguras augstu virs tā koka! Un tad jau iedegās otra, trešā un pēc kāda laika jau visas, Pamēģināsim atrast to zvaigzni, kas patreiz visaugstāk debesīs, debesu pašā vidū. Apstājamies un vēršam skatienu augšup. Atrodam vienu zvaigzni, kas mūsuprāt ir debesu vidū. Apgriežamies par 180 grādiem un darbību atkārtojam. Izrādīsies, ka šoreiz tā ir cita zvaigzne. Nav nemaz tik viegli atrast debesu vidu. Kas gan tik nenotiek debesīs naktīs! Bet par to citreiz. Iesim pagulēt, lai laicīgi pamostos un rīta krēslas stundā redzētu pēdējo dziestošo zvaigzni pirms saullēkta..

Ko skatīt debesīs?

Protams, zvaigznes. Dienā mums tuvāko zvaigzni Sauli skatīt nav ieteicams – pārāk spoža. Rītausmā un saulrietā var. Saulrietu viegli sagaidīt. Saule slīd lejup un lejup, līdz pieskaras apvārsnim. Ievērosim to koku, ko Saule skāra pirmo. Apstāsimies uz minūtēm četrām, līdz pēdējā Saules maliņa pazūd aiz kāda cita koka. Izskaitīsim, cik meža galu ir starp abiem kokiem, pabrīnīsimies, ka tik daudz un apdomāsim kāpēc tas tā...

Saullēktu grūtāk sagaidīt. Rīta krēslas stunda vēsa un nāk miegs. Kļūst arvien gaišāks un gaišāks, bet Saules maliņas kā nav tā nav. Ja iepriekš kalendārā nebūsim atraduši saullēkta minūti, nāksies gaidīt pat krietnu stundas ceturksni. Laimīgs tas, kam pietiek pacietības. Atkal ievērosim divus kokus un izskaitīsim mežu galus starp tiem. Tas būs grūtāk, nekā vakarā, jo traucēs spožie Saules stari. Tā saullēkti atšķiras no saulrietiem. Kam tas vajadzīgs, par to citreiz.

Kāpēc jāskatās debesīs?

No senseniem laikiem pašas pilnīgākās lietas ir tās, kurām nav ne sākuma, ne vidus, ne beigas – tieši sfēriskās kā ola, lode, riņķis, elipse... Riņķim ir centrs, bet nav vidus. Olai ir smaguma centrs, bet olas čaumalai nav vidus. Tāpēc arī apaļo lietu iedarbība ir vispilnīgākā, visaugstākā, viscēlākā. Tāpēc horoskopus parasti zīmē apaļus. Debesis ir apaļas.
Uz zemes mēs ikdienā darbojamies arī ar ne tik pilnīgām, ne tik augstām un ne tik cēlām lietām. Uz zemes visam ir sākums, vidus un beigas, cilvēks visu var izmainīt un sagrozīt. Tāpēc te viss tik nedabisks, mainīgs un pārejošs. Datorpasaules mainība ir spilgts piemērs. Pat olas čaumalu var sasist. Spīdekļi debesīs ir apaļi un planētas kustās pa elipsēm. Debesīs un aiz debesīm viss kustās un norit dabiski un cilvēks tur nekā nevar ne izmainīt ne sagrozīt. Debesīs mēs lūkojamies tāpēc, ka tur ir vienīgā vieta, kur viss ir dabisks, nemainīgs un mūžīgs. Sensenos laikos zināja, ka spīdekļi debesīs kustas brīvprātīgi, ko nu nekādi nevar teikt par mūsu ikdienas gaitām.

Cik ir laiks un kāds ir laiks.

Tu jautā: „Cik ir laiks?”. Ielūkojies debesīs. Saule, Mēness, zvaigznes, apvārsnis un mākoņu krāsa atbildēs: „Ir rīts”, „Ir brokastu laiks”, „Ir priekšpusdiena”, „Ir pusdiena”, „Ir pēcpusdiena”, „Ir launaga laiks”, „Ir vakars”, „Ir vakara krēslas stunda”, „Ir nakts”, „Ir rīta krēslas stunda”... Jau paskatoties vien debesīs dienu varam iedalīt vismaz ...padsmit daļās. Ceļa spieķa ēnas garums vērīgam ceļiniekam ļauj noteikt laiku precīzāk, nekā senie baznīcu pulksteņi ar vienu (stundu) rādītāju. Gaiļa dziesma nakts melnumu sadala pirmajos, otrajos un trešajos gaiļos. Ja nu laiks jāzina vēl precīzāk, tad paskatamies pulkstenī vai datora labajā apakšējā stūrī vai arī ieslēdzam radio vai televizoru.
Tu jautā: „Kāds ir laiks?”. Ielūkojies debesīs. Saules krāsa, Mēness dārzs, zvaigžņu mirdzums, apvāršņa dūmaka, mākoņu krāsa un daudz kas cits pateiks kāds ir laiks. Ja nu laiks jāzina vēl precīzāk, tad paskatamies termometrā.
Tu jautā: „Kāds būs laiks?”. Arī to pasaka debesis, mākoņi, rīta rasa, vakarvējš, cīruļa dziesma, viļņi, kāvi... Ja nu laiks jāizzina vēl precīzāk, tad atceramies vakar dzirdēto laika prognozi vai paskatamies laika ziņās un horoskopā, kas arī ir sastādīti pēc debesu novērojumiem. Horoskops ir debesu atspulgs. Tieši horoskops atbild uz jautājumu: „Kāds būs laiks?”.