Cik ir laiks un kāds ir laiks.

Tu jautā: „Cik ir laiks?”. Ielūkojies debesīs. Saule, Mēness, zvaigznes, apvārsnis un mākoņu krāsa atbildēs: „Ir rīts”, „Ir brokastu laiks”, „Ir priekšpusdiena”, „Ir pusdiena”, „Ir pēcpusdiena”, „Ir launaga laiks”, „Ir vakars”, „Ir vakara krēslas stunda”, „Ir nakts”, „Ir rīta krēslas stunda”... Jau paskatoties vien debesīs dienu varam iedalīt vismaz ...padsmit daļās. Ceļa spieķa ēnas garums vērīgam ceļiniekam ļauj noteikt laiku precīzāk, nekā senie baznīcu pulksteņi ar vienu (stundu) rādītāju. Gaiļa dziesma nakts melnumu sadala pirmajos, otrajos un trešajos gaiļos. Ja nu laiks jāzina vēl precīzāk, tad paskatamies pulkstenī vai datora labajā apakšējā stūrī vai arī ieslēdzam radio vai televizoru.
Tu jautā: „Kāds ir laiks?”. Ielūkojies debesīs. Saules krāsa, Mēness dārzs, zvaigžņu mirdzums, apvāršņa dūmaka, mākoņu krāsa un daudz kas cits pateiks kāds ir laiks. Ja nu laiks jāzina vēl precīzāk, tad paskatamies termometrā.
Tu jautā: „Kāds būs laiks?”. Arī to pasaka debesis, mākoņi, rīta rasa, vakarvējš, cīruļa dziesma, viļņi, kāvi... Ja nu laiks jāizzina vēl precīzāk, tad atceramies vakar dzirdēto laika prognozi vai paskatamies laika ziņās un horoskopā, kas arī ir sastādīti pēc debesu novērojumiem. Horoskops ir debesu atspulgs. Tieši horoskops atbild uz jautājumu: „Kāds būs laiks?”.