Protams, zvaigznes. Dienā mums tuvāko zvaigzni Sauli skatīt nav ieteicams – pārāk spoža. Rītausmā un saulrietā var. Saulrietu viegli sagaidīt. Saule slīd lejup un lejup, līdz pieskaras apvārsnim. Ievērosim to koku, ko Saule skāra pirmo. Apstāsimies uz minūtēm četrām, līdz pēdējā Saules maliņa pazūd aiz kāda cita koka. Izskaitīsim, cik meža galu ir starp abiem kokiem, pabrīnīsimies, ka tik daudz un apdomāsim kāpēc tas tā...
Saullēktu grūtāk sagaidīt. Rīta krēslas stunda vēsa un nāk miegs. Kļūst arvien gaišāks un gaišāks, bet Saules maliņas kā nav tā nav. Ja iepriekš kalendārā nebūsim atraduši saullēkta minūti, nāksies gaidīt pat krietnu stundas ceturksni. Laimīgs tas, kam pietiek pacietības. Atkal ievērosim divus kokus un izskaitīsim mežu galus starp tiem. Tas būs grūtāk, nekā vakarā, jo traucēs spožie Saules stari. Tā saullēkti atšķiras no saulrietiem. Kam tas vajadzīgs, par to citreiz.
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru