Kļūda enciklopēdijā.

„Jaunā laikmeta enciklopēdijā” Dž.M.Tompsons, Zvaigzne ABC(~1999.), ievada 10. lpp. kreisajā augšējā stūri lasām: HRONOLOĢIJA. 10500. g.pmē. Iepriekšējais Ūdensvīra laikmets; Gīzā izveidota sfinksa. Labojam kļūdu; iepriekšējais Ūdensvīra laikmets bija pirms precesijas cikla 25920 gadiem. Arī no atvēruma konteksta ir skaidrs, ka te ir runa tieši par precesijas ciklu. Tātad te ir runa nevis par Ūdensvīra laikmetu, bet par Ūdensvīra laikmetam zodiakāli diametrāli pretējo Lauvas laikmetu. Ūdensvīra laikmetus un Lauvas laikmetus šķir ~13000 gadi! Secinājums: Pirms lasām kādu grāmatu, ir jāizlabo kļūdas un tikai tad grāmatu var sākt lasīt.

Astroloģija un meteoroloģija.

No astroloģijas viedokļa meteoroloģija ir astroloģijas nozare. Citās svešvalodās pulksteņa laikam (piem. rus. vremja) un meteoroloģiskajam laikam (piem. rus. pogoda) ir dažādi vārdi, bet latviešu valodā viens vārds ‘laiks’.

Spriks.

Spriks pī Dīva, spriņģis mežā, simtkājis ezerā. Šīs latviešu mīklas atminējums ir – zvaigzne, zaķis, vēzis. (Haralds Biezais, „Dieva tēls latviešu tautas reliģijā”, Zinātne 2008, 29.lpp.)
Latvju vārdam ‘spriks’ ir saistība ar zvaigzni, Vēzis ir zodiaka zīme un tātad vārdam `spriks` ir sava vieta arī latvju astroloģijā.

Saulīte iet nodievā.

...mēdz sacīt: „Saulīte iet nodievā”, t.i., tā noriet... Ja salīdzina šo vārdu ar citiem līdzīgiem veidojumiem latviešu valodā: nodaļa, nomale, nojums u.c., tad redzam, ka prepozīcija no- ar substantīvu (lietvārdu) nozīmē kādu daļu resp. nodalījumu no veselā. Saulei norietot, tā patiesi ieiet kādā citā nodalījumā, kas vairs nav pašas debesis... (Haralds Biezais, „Dieva tēls latviešu tautas reliģijā”, Zinātne 2008, 29.lpp.)
Teiciens: „Saulīte iet nodievā” ir būtisks latvju astroloģijā un var aizstāt kādu importētu svešvārdu. Iespējams, ka zinātne šo jautājumu vēl ilgi neatrisinās un te vajadzēs latvju intuīciju.

Šeit un tagad.

Šad un tad es dzīvoju ŠEIT UN TAGAD. Citā laikā es novecoju.

Pērkons īstā laikā

Padomā par savu tautas dziesmu.

F un H.

Rakstu zīmes F un H Dainu skapī nav. Baltu valodās šādu skaņu nav; tās sastopamas tikai svešvārdos un aizņemtos vārdos. F un H skaņas latvieši apguva pavisam nesen un tam vajadzēja vairāku paaudžu ilgu laiku. Latvis nevarēja izrunāt vārdu Frīdrihs un teica Pidriķis. Latvis nevarēja izrunāt vārdu fabrika un teica pabrīķis. Latvis nevarēja izrunāt vārdu federrati un teica pederrati utt. Moderno vārdu ‘fans’ īsts latvis izrunātu kā ‘pans’. Iedziļinoties latvju astroloģijas senatnē, mēs nevaram lietot skaņas un burtus F un H, jo tajos laikos tādu nebija. Terminu ‘seno latvju horoskops’ varam lietot nosacīti un pagaidām, kamēr nav sameklēti īstie latvju vārdi. Arī seno latvju horoskopu skaidrojumos skaņas un burtus F un H nevaram lietot, jo tajos laikos tādu nebija.

Debesis neko neslēpj.

Debesis dāsni un visiem sniedz pilnu informāciju Vienmēr par Visu Šeit un Tagad un neko neslēpj un neslepeno. Mēs neko tur nevaram mainīt, varam tikai vērot, izlasīt un saprast. Latvji to zina vienmēr. Lai piekļūtu debesu informācijai nevajag ne paroles, ne passvordus, ne kodus, ne personas kodu, ne konta numurus, ne arī diplomus – debesīs tādu cilvēka izdomājumu nav. Vajag tikai zināšanas un latvjiem tās ir.

Pasaules gali.

Mēs nevaram runāt par pasaules galu, bet gan par pasaules galiem, jo mūsu ēras laikā pasaules gals bija solīts vismaz 220 reižu. Ja nu kādreiz pasaules gals tiešām gadās vienskaitlī, tad viss, kas kas latvjiem jāzin ir atrodams mūsu pašu latvju dainās un nekur citur. Sīkāk skat. „Patiesā Dzīve” Nr.8.2009., Mirča Eliade "Mīta aspekti", (Minerva, Rīga, 1999), IV nodaļa un Četru Briežu grāmatā „Mūžīgā tagadne”, (Minerva, Rīga, 2008.) šai tēmai veltīta 1. grāmatas 1. daļas 1. nodaļa. Pasaules gali arvien no jauna mums katram atgādina būt modriem, jo gan civilizācijai, gan tās sastāvdaļām ir nolemtais laiks – bērnība, jaunība, briedums, vecums un beidzoties šiem laikiem seko vai nu izbeigšanās, vai arī atgriešanās mītā, kā tas ir latvju dainās. Pasaules gali vēsta par vecā laika atcelšanu un jauna laika atnākšanu. Ne jau vienu vien pasaules galu piedzīvosim. Aritmētiska izteiksme 2009 : 220 = 9 rāda ka kāds pasaules gals gadās vidēji katrus 9 gadus.

Līst kā pa Jāņiem.

Kā jau ikgadus, bez neliela lietus arī šoreiz neiztikām. Šogad Jāņos lija ļoti maz un tikai dažviet Latvijas un arī Lietuvas austrumu pusē un arī citās seno baltu teritorijās. Laikapstākļus noteica ilgstošs ciklons ar vārdu Qinton tālu dienvidos no Latvijas. Ciklonos vējš pūš pretēji pulksteņrādītāju kustības virzienam un tāpēc Latvijā ilgstoši pūta silts ZA vējš. Satelītuzņēmumos bija interesanti vērot kur un kā tas nesa mākoņus un vietām arī lietu pāri Baltijai.

Jāņi lejupejošā Saulē.

Vasaras saulgriežos Saules šķietamā gaita augšup apstājas uz bezgala īsu brīdi un jau mirkli pēc saulgriežiem Saule sāk doties lejup katru mirkli arvien straujāk līdz rudens ekvinokcijām. Pēc rudens sākuma Saules lejupslīdes ātrums atkal mazināsies brīdi līdz ziemas saulgriežiem. Un tā jau no paša vasaras saulgriežu bezgala īsā brīža, kas šogad bija 21.jūnijā pl. 8.45, Saule sāk savu gaitu lejup ar arvien pieaugošu ātrumu līdz augustam un tad līdz rudenim lejupslīdes ātruma pieaugums mazināsies. Saules lejupslīdes paātrinājums pēc saulgriežiem ikdienu maina dienas garumu un pa dekādēm dienas garums mazinās šādi:
Jūnija 3. dekādē par 6 minūtēm,
Jūlija 1. dekādē par 16 minūtēm,
Jūlija 2. dekādē par 28 minūtēm,
Jūlija 3. dekādē par 38 minūtēm.
Augustā, septembrī un oktobrī Saules lejupslīdes paātrinājums mazinās un Saules lejupslīde vienmērīgāka un dekādē ir 40-48 minūtes. Saules lejupslīde visstraujāka ir rudens sākuma dienā un pēc tās sāk palēlināties līdz ziemas saulgriežiem.
Šie sausie skaitļi pārliecinoši parāda, ka ka ap saulgriežiem saules šķietamā gaita neapstājas uz dažām dienām. Pareizāk ir teikt, ka līdz ar vasaras saulgriežu brīdi Saules lejupslīdes ātruma izmaiņas visstraujāk pieaug līdz jūlija vidum un pēc tam Saules lejupslīdes ātruma izmaiņas sāk mazināties.

Sekunde horoskopā

Sekunde astroloģijā ir ilgs laika sprīdis. Kā salīdzināt divu notikumu horoskopus, ja to laiks atšķiras tikai par vienu sekundi. To dara šādi – visiem planētu aspektiem horoskopā izvērtē to, vai sekundes laikā katrs leņķis ir paplašinājies vai sašaurinājies, citiem vārdiem vai orbiss ir skaitliski palielinājies vai samazinājies. Abas aspektu grupas izvērtē atsevišķi un salīdzina. Tā var noteikt, kurš planētu aspekts pirms sekundes bija vājāks un kurš spēcīgāks. Šādi ar lielu pārliecību var salīdzināt divus horoskopus, pat ja to laiki atšķiras tikai par sekundes simto daļu. Tieši tāpēc, sastādot precīzu horoskopu, ir jāzin notikuma laiks vai dzimšanas laiks vismaz līdz minūtei vai pat sekundei. Sekunde astroloģijā ir bezgala ilgs laiks, jo ietver sevī bezgala daudz tagadnes mirkļu. Šo metodi pielieto dvīņu horoskopu salīdzināšanā.

Planētu vārdi savā valodā.

Nav īsti skaidrs kā latvju dainu Saules meitas ierakstās debesīs; varbūt tās ir planētas, varbūt kas cits, taču latvieši planētas sauc tikai svešvārdos. Lietuviešiem planētām ir arī savi vārdi; varam pamācīties. Merkurs – Saules meita Vaivora, Venēra – Saules meita Aušrine un Saules meita Vakarine, Marss – Saules meita Žiezdre, Jupiters – Saules meita Indraja, Saturns – Saules meita Selija. Tā lietuvieši var iesaistīt savas Saules meitas savos horoskopos, bet latvieši pagaidām vēl nevar.

Zvaigžņu valoda klusa.

Kāda pasaulē ievērojama slavenība pēc astrologa apmeklējuma teica: „Viņš runāja tik pārliecināts un tik skaļi, ka zvaigžņu balsi aiz viņa teiktā tā arī nesadzirdēju”.

Kļūdas astroloģijā neiederas.

Kāda nopietna astroloģiska izdevuma (2007.g.) 91.lpp. lasām: „...Lilita apzīmē Mēness apogejas punktu (maksimālo attālumu no Zemes)...”. Tā paša izdevuma 125.lpp. lasām; ”Lilita... tas ir Mēness orbītas perigejs.”. Kļūdu labojuma nav. Apogejs un perigejs taču ir orbītas diametrāli pretēji punkti. Astroloģija kā zinātne ir precīzā zinātne, taču šādas nesakritības maldina. Varbūt tās nav vienīgās?