Ascendenta dažas tehniskas un metodoloģiskas problēmas.

Okulto zinātņu lauks ir neredzamā pasaule – tiešai uztverei netieši pieejamas sakarības. Astroloģisko metožu vispārīgums ir pamats okultajām zinātnēm. Dabas un eksaktajās zinātnēs līdzīga vadoša loma ir matemātikai. Latvis XIX gs. apguva rēķināšanas māku un tā lika pamatu visu zinātņu apguvei. Lai atceramies, ar kādu aizrautību, un nepieciešamības izpratni tas notika! Pienācis laiks atkal apgūt debesu zinības jeb astroloģiju. Katrai zinātnei, arī astroloģijai, ir savas tehniskas un metodoloģiskas problēmas. Astroloģija īstenību nemodelē, bet tā ir labs un nepieciešams modelis kā tuvināties īstenībai. Viens no tehniskiem līdzekļiem astroloģijā ir astroloģiskā karte, horoskops, kas attēlo debesu ainu kādā laika momentā un vietā. Ascendents (ASC) ir galvenais punkts astroloģiskā kartē.
Dimensiju problēma. Astroloģiskās kartes jeb horoskopi ir līdzīgas ģeogrāfiskām kartēm – tās attēlo sfērisku liektu virsmu plaknē. Horoskops attēlo debesu sfēru, bet ģeogrāfiskās kartes attēlo zemeslodes virsmu. Taču 3-dimensiju virsmu attēlot 2-dimensiju plaknē bez sagrozījumiem nevar – ģeogrāfijā tas rada kartogrāfijas problēmas, astroloģijā „māju” u.c. problēmas. Ģeogrāfijā lieto ap 50 kartogrāfisko projekciju metožu, savukārt astroloģijā ap 50 „māju iedalījuma sistēmu”. Ģeogrāfijā katrai kartei izvēlas piemērotāko kartogrāfisko projekciju un tiek pat izgudrotas jaunas – tieši tā arī astroloģijā jāpieiet „māju problēmai”. ASC ir horoskopa māju dalījuma sākumpunkts.
Saules Takas dalījuma problēmas. Saules šķietamo ceļu pa debess jumu iezīmē Zemes kustība ap Sauli. Zemes kustība galaktikā ir telpiska spirāle jeb grīste un šīs spirāles ass nav taisne, bet spirāle.. Horoskopā šo sarežģīto spirālspirāli mēs vienkāršojam līdz riņķa līnijai. ASC ir punkts zodiakā, bet punkts uz zodiaka nav tas pats, kas punkts uz spirālspirāles Debesu telpā. Arī zodiaka dalījums 12 zodiaka zīmēs ir cilvēku pieņemts – astroloģijā lieto arī 2, 4, 5, 6, 8, 13, 14, 27, 28, 60, 72 .. u.c. daļās dalītu ekliptiku.
Apvāršņu problēma. Katram Zemes virsmas punktam ir sava horizonta plakne un apvārsnis. Zemes virsa astroloģiski sastāv no bezgala daudzām horizonta plaknēm, kas katrā vietā pieskaras Zemei. Tas, ko izvērtē astroloģiski, ir jāsaprot kā punkts horizonta plaknes pieskares vietā Zemes virsmai – mēs vienmēr esam savas pasaules centrā. Zemeslode nav lode, bet elipsoīds ar citādu horizontu plakņu ainu kā lodei. Uz lodes virsmas, jo lielāks rādiuss, jo apvārsnis šķitīs platāks, bet uz elipsoīda virsmas tas ir pretēji – tajās vietās, kur rādiuss īsāks, apvārsnis šķitīs plašāks. Gan Latvija, gan Tobāgo atrodas pie jūras, bet jūras līmenis Latvijā ir par kādiem kilometriem 10 tuvāk zemes centram, nekā Tobāgo.. Apvārsnis Latvijā nav tas pats, kas apvārsnis Tibetā. Horoskopā mēs savietojam 3 dažādus elementus – Saules Taku, horizonta plakni un spīdekļu kustību, bet spīdekļu kustība efemerīdās ir dota raugoties no Zemes centra, bet nevis no horizonta..
Projekciju problēma. Horoskopā spīdekļus, planētas un zvaigznes mēs projicējam uz Saules Takas un tad izvērtējam spīdekļu projekciju (nevis spīdekļu!) savstarpējās attiecības; izvērtējam viendimensionāli to, kā spīdeklis projicējies zodiakā. Taču ir skaidrs, ka spīdekļu projekcijas punktu savstarpējās attiecības horoskopā nav tas pats, kas spīdekļu savstarpējās attiecības debesu jumā. Jo spīdeklis ir tālāk no Saules Takas, jo šī problēma ir jūtamāka, un īpaši ap ASC un DSC. Visiem tiem debesu punktiem, kas neatrodas tieši pie ekliptikas, punkta paša uzaušanas brīdis atšķirsies no punkta projekcijas uzaušanas brīža. Var būt tā, ka planēta jau uzaususi, bet planētas projekcijas punkts uz ekliptikas vēl atrodas zem apvāršņa vai arī otrādi. Uz katra ģeogrāfiskā platuma grāda šī aina ir citāda un Latvijā, kur spīdekļi aust un riet slīpi pret horizontu, šī atšķirība ir ievērojama. Horoskopiskā projekciju metode ļauj astroloģiski izvērtēt arī zvaigznes, taču aina pavisam dīvaina. Latvijas platuma grādos ir zvaigznes, kas nekad nenoriet (neuzaust) un ir vienmēr redzamas, un ir zvaigznes, kas nekad neuzaust un nekad nav redzamas, taču to projekcijas uz Saules Takas reizi diennaktī tomēr būs ascendentā! Debesis izvērtējot horoskopiski, Latvijā aust un riet pat Polārzvaigzne! Šī paša iemesla dēļ nesakrīt kalendāros dotie Mēness lēktu laiki ar horoskopu Mēness ASC laikiem. Globuss dod īstenībai tuvāku zemes virsmas ainu, nekā plakana karte. Debesu jumu vispareizāk attēlo planetārijs. Taču astroloģiski katram notikumam spīdekļu ainu izvērtēt planetārijā būtu ļoti sarežģīti, taču tad nebūtu projicēšanas dēļ radušās problēmas. Nebūtu arī pareizi debesu sfēru attēlot uz globusa, jo tad rastos skatupunkta problēmas – zemeslodes virsmu mēs dabiski redzam no ārpuses kā globusā, bet debesu sfēru aplūkojam no iekšas kā planetārijā.
Refrakcijas problēma. Refrakcija ir gaismas staru laušana gaisā un rada vērā ņemamas nobīdes no horoskopiski aprēķinātiem punktiem. Refrakcijas dēļ spīdeklis dabā vienmēr būs augstāk virs apvāršņa, nekā pēc horoskopa aprēķina un šī starpība būs jo lielāka, jo tuvāk horizontam (ASC, DSC) atrodas spīdeklis. Mūsu skata līnija paralēli horizontam iet cauri 35 reizes biezākam gaisa slānim, nekā skatu vēršot vertikāli. Refrakcijas leņķis ir tieši proporcionāls gaisa spiedienam un apgriezti proporcionāls gaisa temperatūrai. Pagaidām astroloģiskos aprēķinos meteoroloģiskos faktorus neņem vērā un tāpēc rodas nenovēršamas problēmas. Latvija ir vairāk ziemeļu, ne D zeme. Jo tālāk uz Z, jo Saules ceļš debesīs ir lēzenāks pret apvārsni un tāpēc refrakcija Z zemēs izpaužas ievērojamāk, nekā dienvidos. Maksimālais novērotais refrakcijas leņķis Latvijas platuma grādos var būt līdz 2 grādiem. Saules un Mēness diametra redzamais leņķis ir 0,5 grāda. Atliekat uz debesu juma 4 Mēness (vai Saules) diametrus un jūs redzēsiet dabā cik tas ir liels attālums! Arktikā refrakcijas leņķis var būt pat 4-5 loka grādi! Tāpēc var būt tā, ka pēc ASC aprēķina spīdeklis atrodas nedaudz zem horizonta, bet refrakcijas dēļ spīdeklis tajā brīdī varēja būt redzams virs horizonta. Latvijā refrakcijas dēļ reālais dienas ilgums ir 8-12 minūtes ilgāks par to, kā aprēķināts kalendāros. Ar daudz maz precīziem mērījumiem par to katrs pats var pārliecinieties. Šī paša iemesla dēļ ziemeļos Saule pēc polārās nakts var pirmo reizi parādīties 10-14 dienu ātrāk par matemātiski aprēķināto!
Precesijas problēma. Precesija ir pavasara ekvinokcijas punkta pārvietošanās Zemes ass virziena izmaiņas dēļ attiecībā pret Debesu Telpu. Precesijas dēļ tropiskais zodiaks attiecībā pret zvaigžņu fonu pārvietojas 1 grādu 72 gados. Tas jāņem vērā, salīdzinot vai savietojot 2 ar vairāku gadu starpību sastādītus horoskopus, piem., salīdzinot lēni risošo sabiedrisko procesu viļņu virsotnes. Piem., savietojot Latviešu Pirmās atmodas laika horoskopus ar Latviešu Trešās atmodas horoskopiem, precesijas izraisītā nobīde pārsniegs 1,5 grādu!
Virziena problēma. Ģeogrāfiskās kartēs ziemeļi ir kartes augšpusē, austrumi pa labi. Horoskopos A parasti ir kreisā pusē. Taču var arī otrādi – noteicošais te ir tas, kā mēs izvēlamies mūsu pašu skata virzienu: vai nu uz Z, vai D.
Uzaušanas ātruma problēma. Dažādi Saules Ceļa punkti dažādos Zemes platuma grādos uzaust ar dažādu ausmas ātrumu un tas var radīt problēmas salīdzinot dažādus horoskopus. Piemēram: Filipīnas, Vatikāns un Norvēģija ieguva katra savu neatkarību ascendentam esot Jaunavas pirmajā dekādē. Salīdzinot tik atšķirīgus horoskopus, jāņem vērā arī uzaušanas ātrums. Jaunavas zīmes pirmā dekāde Filipīnās uzaust 41 minūtē, Romā 52 minūtēs, Oslo 65 minūtēs, bet Norvēģijas ziemeļos vairāk par stundu ilgā laikā.
Citas problēmas. Latviešu valoda ir vairāk leksiska, astroloģijas valoda ir gramatiska.
Parasti mēs visu cenšamies aprakstīt pēc ārienes, bet horoskops rāda iekšējo būtību.
Nav principiālas atšķirības starp pagātnes, tagadnes un nākotnes horoskopiem.
Nav principiālas atšķirības starp cilvēka horoskopu un nācijas horoskopu.
Nav 3 un vairāk punktu aspektu jēdziena. Piem.: Pilnmēnesi ascendentā astroloģiski var izskaidrot tikai kā „Saule riet +Mēness lec +Saule opozīcijā ar Mēnesi =pilnmēness ascendentā”.
Nav iespējams astroloģiski atdalīt aktuālo no iespējamā, piemēram: vairogu kā ieroci astroloģiski simbolizē Marss, bet vairogu kā mākslas darbu horoskopā simbolizē Venēra..
No astroloģijas reizēm tiek prasīts aprakstīt to, kas (mūs) sagaida nākotnē. Bet Jūs paši pamēģiniet aprakstīt to, kas ar Jums notiek patreiz.. Zināmā mērā iespēja aprakstīt un iespēja prognozēt ir līdzvērtīgas – var prognozēt tikai to, ko iespējams aprakstīt un pastāstīt..
Apvāršņa tuvumā daudzas novērojamās parādības atšķirsies no aprēķinātajām vairāk, nekā zenītā. Vistumšāk ir pirms rītausmas.

Ascendenta aprēķina precizitāte.

Ascendenta aprēķins ir aptuvens. Aritmētikā pēc definīcijas par aptuvenā skaitļa absolūto kļūdu sauc šī skaitļa un tā precīzās vērtības starpību. Kas nosaka ascendenta aprēķina precizitāti? ASC aprēķins ir 3 saskaitāmo summa. Pēc definīcijas summas absolūtā kļūda ir vienāda ar atsevišķu saskaitāmo absolūto kļūdu summu. 3 skaitļu summas kļūdu visvairāk ietekmē tas saskaitāmais, kura absolūtā kļūda ir vislielākā.
ASC aprēķina pirmais saskaitāmais ir zvaigžņu laiks nulles meridiāna pusnaktij vai pusdienai, ko nolasa no efemerīdām vai astronomiskā kalendāra. Ja nav pieļautas drukas kļūdas vai paviršas nolasīšanas kļūdas, šī skaitļa kļūda var būt tikai 1 sekunde.
ASC aprēķina otrais saskaitāmais ir notikuma laiks, ko notikumam nosaka pēc pulksteņa. Šim skaitlim ir vislielākā iespējamā absolūtā kļūda. To visvairāk nosaka tieši cilvēciskais faktors. ASC aprēķinā notikuma laiks jāņem zvaigžņu laikā. Tā pēc būtības šis skaitlis ir 2 saskaitāmo summa – no pulksteņa nolasītais laiks + redukcija vietējā laika pārejai uz zvaigžņu laiku. Redukcija diennaktī nepārsniedz 3 minūtes 56 sekundes. Tātad nav nozīmes pielietot redukciju līdz sekundēm, ja notikuma laika absolūtā kļūda ir vairākas minūtes. Taču, ja notikuma laiks zināms precīzi, piemēram, pēc „melnās kastes”, tad arī aprēķinam būs lielāka precizitāte.
ASC aprēķina trešais saskaitāmais ir leņķiskais attālums no Grīnvičas nulles meridiāna, izteikts laika mērvienībās. Notikuma vietas meridiānu nosakot pēc attiecīgas precizitātes kartes, šo skaitli samērā viegli var iegūt ar precizitāti līdz 1 sekundei. Šeit pievienotā „Latvijas vietvārdu karte ascendenta aprēķinam” ērti ļauj noteikt šo skaitli līdz 3–5 sekundēm. Lietojot liela mēroga kartes, kļūda var būt lielāka.
Kļūdu var pielaist arī nolasot ASC vērtību no tabulām. Pareizi interpolējot tabulas vērtības, viegli var iegūt vajadzīgo precizitāti.

Ascendenta aprēķina piemērs.

Uzdevums: aprēķināt ascendentu 1996. gada vasaras saulgriežiem Siguldā.
Ascendenta aprēķina dati parasti doti „pilsoniskā” veidā: 1996. g. 21. jūnijs pl. 5.24 pēc Latvijas vasaras laika, Sigulda. Izejas datus izsakām astroloģiskā veidā tā, kā tie ieiet ASC aprēķinā un kā sastādītas astroloģiskās tabulas (Ephemeris).
Datums jāizsaka jaunajā stilā (šajā piemērā datums nav jāpārrēķina).
Laiku izsaka pasaules laikā: UT – Universal Time vai GMT – Greenwich Mean Time.
Latvijā patreiz lieto Austrumeiropas jeb 2. joslas laiku: EET – Eastern European Time.
EET ir par 2 stundām, bet Latvijas vasaras laiks par 3 stundām priekšā pasaules laikam.
Notikuma vietu izsaka ģeogrāfiskās koordinātēs: Platuma grādu izsaka grādos un minūtēs, jo ASC un horoskopa māju tabulas ir sastādītas platuma grādiem, bet meridiānu izsaka laika vienībās (h m s), jo tā tas ieiet notikuma brīža zvaigžņu laika aprēķinā.
Ascendenta aprēķina izejas datus izsakām astroloģiskā veidā:
1996. g. 21. jūnijs pl. 2.24 UT, 57 9 Z platums, 1h 39m 24s A garums.
Ascendenta aprēķinu veic zvaigžņu laika vienībās kā astronomiskos aprēķinus.
Atceries: 24 stundas Saules laika vienībās atbilst 24h 3m 56s,55 pēc zvaigžņu laika (S.T.).
No efemerīdām vai no astronomiskā kalendāra atbilstoši datumam nolasa notikuma dienas zvaigžņu laiku Griničas nulles meridiāna pusnaktij (vai pusdienai pēc, piem. Raphael’s Ephemeris).
Šajā piemērā S.T. = 17 57 53
Atrodam, cik laika pagājis vai paies no pasaules laika pusnakts (pusdienas),pieskaitot zvaigžņu laika redukciju (precīzas tabulas „Vidējā laika pārvēršana zvaigžņu laikā ir dotas katru gadu Astronomiskā kalendārā):
Šajā piemērā 2h 24m 0s pēc vidējā laika = 2 24 24 zvaigžņu laikā.
Leņķiskais attālums no Grīnvičas nulles meridiāna, izteikts laika mērvienībās uz A palielina vietējā zvaigžņu laika skaitlisko vērtību, bet uz R samazina.
Šajā piemērā Siguldas 24 51 austrumu garuma = 1 39 24
Šīs 3 laika vienības saskaita un iegūst notikuma vietas zvaigžņu laiku notikuma brīdim.
Summu palielina vai samazina par 24 st. tā, lai būtu robežās no 0h 00m 00 līdz 24 00 00.
Ascendenta aprēķina piemērs galīgā veidā:
Zvaigžņu laiks nulles meridiāna pusnaktij (no efemerīdām) 17 57 53
Plus vai mīnus laika starpība (no pulksteņa +redukcija) + 2 24 24
Plus vai mīnus vietas starpība (no kartes vai tabulas) + 1 39 24=
Notikuma vietas zvaigžņu laiks notikuma brīdī: 22 00 41
Atbilstoši atrastai zvaigžņu laika vērtībai 22 00 41 no ASC tabulām nolasa ASC un zodiaka kulminācijas punkta MC vērtības. DSC un IC vērtības ir zodiakāldiametrāli pretējas:
ASC 10 27 CN (Vēzī), DSC 10 27 CP (Mežāzī), MC 28 00 AQ (Ūdensvīrā), IC 28 00 LE (Lauvā)
Šie četri – ASC, DSC, MC, IC – ir jebkura horoskopa stūra punkti.

Ascendenta tabulas ir zvaigžņu pulkstenis.

Mēs esam tā pieraduši pie saviem kalendāriem un pulksteņiem, ka nemaz nepadomājam, cik dziļas saknes tiem ir mūsu dzīvē. Neviena kultūra nav iztikusi bez laika skaitīšanas un vērtēšanas. Kalendāri kā laika tabulas un pulksteņi bija jau cilvēces kultūras rītausmā.
Ascendents ir rītausmas un kultūras kategorija.
Ascendenta (ASC) tabulas pēc būtības var salīdzināt ar Saules un Mēness lēktu un rietu tabulām, ko katru gadu atrodam kalendāros. Atšķirība ir tikai tā, ka ASC tabulas dod atbildi uz pēc būtības pretējiem jautājumiem, nekā Saules un Mēness lēktu un rietu tabulu ailes kalendāros. Ja lēktu un rietu tabulās mēs atrodam atbildes uz tādiem jautājumiem kā: „Cikos Rīgā šodien uzlec Saule?”, „Cikos rīt rietēs Mēness?”, „Kad Saule debesīs būs visaugstāk?” vai „Kad būs vistumšākās naktis?”, tad ASC aprēķins un tabulas dod atbildi uz jautājumiem kā: „Kurš Saules Takas punkts notikuma vietā un notikuma brīdī uzaust?”, Kas šeit un tagad noriet?”, „Kas Saules Takā ir visaugstāk?” vai „Kas notiek Debesu dziļumā? utt.
Pulkstenis un kalendārs pamatā atbild uz laika ilgstības jautājumu: „Cik ir laiks?”. Pēc tam, kad uz šo jautājumu ir atbildēts, astroloģija var meklēt atbildi uz laika kvalitātes jautājumu: „Kāds ir laiks?”. Laika ilgstības mērīšanas pamatā ir cikliskas debesu parādības precīza novērošana un cikla ilguma fiksēšana par laika mērvienību. Mums tāda parādība ir Zemes rotācija ap savu asi, kas izraisa debess velves šķietamo griešanos, Saules un Mēness diennakts gaitu, spīdekļu lēktus un rietus. Arī ASC debesu adresi nosaka tikai Zemes rotācija ap asi. Tā ASC skaitliskā vērtība ir zvaigžņu pulksteņa ciparnīcas iedaļa, uz ko kā rādītājs norāda horizonta A mala. Apvāršņa R mala norāda DSC. Zvaigžņu pulksteņa ciparnīca ir Saules Taka debesīs, rādītāji - horizonts.
ASC nosaka zvaigžņu laikā. Zvaigžņu laiks astronomiem ir pamatlaiks. Zvaigžņu laiks nav ērts ikdienā, jo mūsu ikdienas dzīve ir pieskaņota ne zvaigznēm, bet gan Saulei, taču Saule pati pārvietojas pa zvaigžņu fonu (Saules spožuma dēļ to gan mēs tieši neredzam). Tāpēc tikai no Saules kalendāra un mūsu pulksteņa vien ASC zvaigžņu adresi noteikt nevar.
ASC aprēķins ir pāreja no mūsu ikdienā pieņemtā vidējā Saules laika uz vietējo zvaigžņu laiku, pēc kura Zeme rotē ap savu asi. Veselos skaitļos šīs kustības nav saskaņojamas. Tā ir kalendāra problēma: Zemes cikls (diennakts ilgums), Mēness cikls (mēness ilgums) un Saules cikls (gada ilgums) nav savstarpēji samērojami veselos skaitļos. Tāpēc kalendāri ir tik dažādi.
Atceries: Zvaigžņu dienu skaits Saules gadā ir tieši par 1 dienu lielāks, nekā dienas garumu mērot pēc vidējā Saules laika.
Ja visspožākais spīdeklis pie mūsu debesīm būtu kāda cita zvaigzne, ne Saule, tad ērtākais laiks mūsu ikdienā būtu zvaigžņu laiks un ASC noteikšana būtu ļoti vienkārša. ASC nosaka tikai Zemes rotācija ap asi attiecībā pret Debess jumu. ASC neietekmē Zemes riņķojums pa orbītu ap Sauli vai Mēness gaita ap Zemi. ASC aprēķins ir atgriešanās no jebkuras no dažādajām ērtajām „pilsoniskām” laika skaitīšanas sistēmām uz laika skaitīšanu pēc Zemes rotācijas attiecībā pret Visumu.
Atceries: Zvaigžņu laikam nav sava datuma. Datums jāņem tāds, kāds notikuma brīdī un vietā ir pēc vidējā Saules laika.

Daudz, daudz ko vēl stāsta ascendents.

Ascendents (ASC) ir tapšanas pirmais solis un jauna dzīves cikla sākuma liecība. Laiks ir mūžīgi mainīgs un vienmēr citāds. Tas, kas sākas kādā laika mirklī, nes sava iesākuma brīža laika īpatnības. Cilvēka dzīvē ASC ienāk vienlaicīgi ar mums kā pirmais mūsu elpas vilciens. ASC rāda, kas mēs esam Šeit un Tagad un kā mēs sastopam jauno dzīvi. Mēs izsapņojam savu pasauli atbilstoši savai ASC zodiaka zīmei un tad izspēlējam dzīvē šo sapni. ASC ir labirints, ko mēs radām savā dzīvē un vienlaikus ceļš ārā no šī labirinta. Tas ir apmēram tā.
Dzīva būtne ar Auna zīmi ASC interpretē pasauli kā vietu, kur iesākums, iniciatīva, izaugsme un darbība ir galvenie priekšnoteikumi dzīvē un tad atbilstoši tam arī dzīvo.
Vērša zīme ASC ir spēks, pārliecība un arī balss.
Savukārt būtne ar Dvīņu zīmi ASC veido sev pasauli, kurā izpratne, zināšanu un informācijas ieguve ir pirmā nepieciešamība un pēc tam cenšas dzīvot šādi izveidotā pasaulē.
Būtnei ar Vēža zīmi ASC pasaule vispirms ir mājas, Lauvai tronis, Jaunavai dators, Svariem svari, Bitei (Bites zīmi kādreiz dēvēja par skorpiona zīmi) medus kāres, Strēlniekam mērķis utt.
Mans ASC iekrāso manu skatu uz esamību tā kā krāsainas brilles. Ja mums vienmēr būtu sarkani briļļu stikli, pasaule mums liktos citāda un mēs arī darbotos citādāk, nekā tad, ja mēs vienmēr valkātu acenes ar ziliem stikliem. Piem., ja mēs ieradāmies pasaulē tad, kad ASC bija Strēlnieka zīme, mēs pasauli tveram kā aizraujošu izvēļu buķeti, kas visas aicina izvērsties, izpētīt un piepildīt. Turpretī tās pašas iespējas, kas aicina un stimulē Strēlnieku, austot Mežāža zīmei rada aizturi, tendenci pašam nostiprināties vai pat piesardzību vai bailes. Jaunu iespēju priekšā būtne ar Strēlnieka zīmi ASC iesauksies: „Lieliski, kad es varu sākt!” To pašu iespēju priekšā būtne ar Mežāža zīmi ASC apjuks: „Vai tad man tas jādara? Vai es to spēšu? Un pēc kāda laika secinās – spēšu gan!” Savukārt būtnei ar Ūdensvīra zīmi ASC ir Prometeja rakstura iezīmes, taču šādas būtnes ir kā reta parādība.. Ja ASC ir Zivis, tad pasauli iespējams sakārtot tā, kā tas nav izdevies citām zīmēm.
Ascendents ir tas veids, kā mēs paši savu pasauli ieliekam paši savās iekavās.
Ja descendents ir mana paša citapziņas punkts, tad ASC ir mana paša pašapziņas punkts. Ascendents ir ceļš, kas ved sauļup un izplaukst Saulē. Ja manā horoskopā Saules zīme rāda, kāda tipa varonis es esmu, tad ASC zīme rāda manas varoņgaitas. Saules zīme horoskopā rāda „kāpēc es esmu šeit?”, bet ASC zīme horoskopā rāda „kā es esmu šeit?”. Uz šo jautājumu var atbildēt tikai ASC kā mana debesu adrese. Viss astroloģijā teiktais pēc būtības ir kosmisko vibrāciju jeb būtņu auru interferences ainas vērojums un šīs ainas attēlojums.
Atceries: Horoskopā ir Tava dvēseles seifa atslēga. Vai Tu sava seifa slēdzeni uztici citam?
Daudzi astroloģijas termini ir no latīņu valodas. Vārds `ascendents` ir cēlies no latīņu valodas vārda `ascendere` - kāpt, uzkāpt.
Kā vienīgais vienmēr austošais Saules takas punkts, ascendents mūžīgi nes sevī rītausmu.
Ja es sastādu horoskopu sev, tad es sevi attēloju horoskopa centrā un tā horoskopa centrs ir horoskopa galvenais punkts. Otrais galvenais punkts horoskopā ir ASC, tas, kā Es ierodos šajā pasaulē.

Ko pasaka ascendents?

Ascendenta (ASC) būtība ir saistīta ar senseno problēmu: kas bija pirmais – vista vai ola? Ja zodiaka sākums ir pavasara punkts starp Zivju un Auna zīmēm, tad ASC ir horoskopa cikla sākuma punkts kā rītausma starp nakti un dienu. Pirms rītausmas ir krēslas stunda; pie apvāršņa parādās Saules maliņa un pēkšņi jau ir diena. Bija ola ligzdā; sitiens ar knābi pa čaumalu un pēkšņi olas vairs nav – ir cālēns. Vai arī; bija grauds un tad pavasarī no zemes izlien asns un grauda vairs nav – ir dīgsts.
Saullēkts, sākums, austrumi, izšķilšanās, dīgšana, iniciācija, dzimšana, pirmais elpas vilciens; brīdis, kad pirmais Saules stars austrumos pēc nakts atkal skar zemes virsu; brīdis, kad knābis pāršķeļot olas čaumalu, savieno olas iekšpusi ar ārpasauli; brīdis, kad asns pārplēš sēklas apvalku; brīdis, kad ideja no domu pasaules ierodas šajā pasaulē – tie visi ir krasi izteikti sākuma un izmaiņas punkti nemitīgi plūstošajā evolūcijas gaitā, kur krasu izmaiņu, šķiet, nemaz nevar būt. Šis, jebkura evolūcijas procesa krasi iezīmētais sākuma punkts tad arī ir tas, ko astroloģijā sauc par ASC. Descendents ir diametrāli pretējais punkts ASC un ir kādas procesa stadijas nobeigums.
ASC ir izteikts krasu pārmaiņu punkts pēc jau nobriedušas evolūcijas fāzes. ASC ir arī veids, stils, kā mēs arvien no jauna sastopamies ar dzīvi, ar jaunu evolūcijas fāzi. Katra zodiaka zīme ascendentā šo stilu iekrāso pa savam. Var teikt, ka tas, kuram ascendentā ir tieši Auna zīme, un it īpaši Auna zīmes pirmā dekāde, ir izcils izšķilšanās „profesionālis”, kas vienmēr ir gatavs atkal un atkal dīgt, piedzimt, izšķilties un arvien no jauna ierasties šajā pasaulē; pārējās 11 zodiaka zīmes izšķiļas vairāk vai mazāk „amatieriski” un pa savam. Te jāatgādina, ka Auna zīme ASC Latvijā ir īsu brīdi – vidēji 36–42 minūtes diennaktī. Auna zīmes 1. dekāde ASC Latvijā ir vēl retāk – vidēji tikai 11–13 minūtes diennaktī.
Dzīvot kā būtnei ar Auna zīmi ASC nozīmē nepārtraukti izšķilties, vienmēr atkal atdzimt, kaut ko iesākt, iesākties.
Padomāsim, kā izšķilsies putnēns, ja viņam ascendentā ir kāda cita zodiaka zīme.
Cālēns ar Vērša zīmi ASC no olas izšķilsies lēnām un nosvērti, un ja reiz būs sācis izšķilties, tad nopietni un pamatīgi izšķilsies līdz galam un pārliecinoši nāks šajā pasaulē.
Savukārt putnēns ar Dvīņu zīmi ASC knābās savas olas čaumalu te šur, te tur, kamēr čaumala vienā brīdī izjuks un putnēns jau vairs neatgriezeniski būs šajā pasaulē.
Cālis ar Vēža zīmi ASC, pienākot brīdim izšķilties, izlīdīs no olas kā putns no būra un tad padomās, ka olā tomēr bija drošāk un varbūt pat mēģinās olā atgriezties.
Putna bērns ar Lauvas zīmi ASC sagaidīs brīdi, kad apkārtējie apstākļi nobriest un tad cēli un dramatiski izšilsies no olas un droši sāks savu ceļu jaunā pasaulē.
Cālēns ar Jaunavas zīmi ASC izšķilšanās problēmai pieies analītiski un ja pie rokas būtu dators, tad izšķiltos internetā.
Svaru zīmes ASC cālēns izšķilsies nosvērti, izvērtēs un izsvērs izšķilšanās brīža nozīmību.
Kā ieradīsies šajā pasaulē dzīva būtne ar Bites zīmi (tā saukto skorpiona zīmi) ASC? Skaidrs, ka tā, kā jaunā bite izlien no savas kāres šūniņas.
To, kā no olas izšķilsies putnēns ar Strēlnieka zīmi ASC, attēlo Strēlnieka zīmes simbols – olas čaumalas fragments un knābja bultas spēks no iekšpuses.
Būtni ar Mežāža zīmi ASC neviens nemācīs izšķilties – viņa izšķilsies tieši tā un nemainīgi, kā to jau paveikusi neskaitāmas reizes.
Cālēns ar Ūdensvīra zīmi ASC izšķilsies mūsdienīgi un moderni – tā, kā līdz šim to neviens vēl nebija darījis – ekstravaganti.
Ūdens putnēns ar Zivju zīmi ASC izšķilsies no savas olas tā, kā no ikriem izaug zivis.
Un tad atkal no olas izšķilsies kāds cālis ar Auna zīmi ASC un kā jau profesionālis izšķilšanās jomā, mācīs citus, kā tas jādara...

Ascendents un descendents latvju pasakās, ticējumos un sakāmvārdos.

Saules ceļš pie debess. Sen, sen atpakaļ debesis ir bijušas plakanas kā dēlis. Velnam tas nepagalam nava paticis. Velns ko? Palīdis zem debesīm un sācis celt uz augšu, gribēdams debesis aizdabūt prom no Dieva acīm. Vidus cēlies gan, bet malas ne. Velns sapiktojies un stingriem soļiem skrējis lejup. Tā vēl šo baltu dienu Saule staigā pa velna pēdām.
Kas Saulītei lecot esot dzimis, tas esot gudrs. 26310.
Saule noejot esot jāsvētī, tad nevajagot nekādu darbu darīt. 26312.
Kad Saule patlaban noiet, tad ir Saules pakāpi. Veci ļaudis svinēja Saules pakāpus: atlika darbus, atpūtās, atgūlās, līdz, kamēr istabā ienesa uguni. Tā darīja visu cauru gadu, ik vakara. Ja kāda ap to laiku vērpa, tai sacījuši: „Kas pa Saules pakāpiem vērp, novērps Saulītei kājas.
Apakš Saules, kad Saule kāpj jūrā, vērpt nav brīvu, lai Saulei kājas nesavērpj: tā ir veca skonēšana.
Senāk svētīja Saules celiņu no Saules noiešanas līdz tumsai, kamēr iededza uguni. 26326.
Saulei rietot, nevar lasīt grāmatu, tad acis sāp. 26331.
Ja Saulei rietot lej ārā samazgu ūdeni, tad aizlej Laimai acis. 26339.
Saulei noejot vakara krēslā nedrīkst strādāt, tad aitiņām jāēd. Meitām tanī laikā jāiet ciemā.
Kad saule nogājusi, neslauka istabu, lai nebūtu nabadzība jāpieredz. 26345.
Saulei rietot, nevar dot otram ne naudu, ne maizi, jo citādi to vairs nedabū atpakaļ. 26346.
Zaļās ceturtdienas rītā bez saules jāiet uz akmeņa gavilēt. 33722.
Lai būtu stipras kājas, tad zaļās ceturtdienas rītā bez saules jādanco uz akmeņa. 33721.
Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jāizslauka istaba. 33976.
Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jātin kamoliņu dzija, lai būtu daudz ābolu. 34001.
Ja Lieldienas rītā agri pieceļas un nomazgājas tekošā ūdenī, tad saulītei lecot dzird rūkšanu un redz Sauli dancājot. Lieldienas rītā Saule lec lēkādama un diedama.
Ziemassvētkos saulei noejot uz visiem māju rīkiem un durvīm ar baltu krītu jāuzgriež zīme un logi jāaizslēģē, lai vels netop iekšā. 34381.
Kamēr Saule lec, tikmēr migla acīs kož.
Labību sējot, vajag lauku apsēt priekš Saules lēkšanas, kamēr putni guļ. Ja nevar visu apsēt, tad vismaz trīs saujas jāiesēj, tad putni sējumu neaiztiekot.
Ja pēc Saules rieta vēl sēj, tad putni ēd laukā. 26883.
Stāds jāsēj, kad vistas un zvirbuļi aizgājuši gulēt, tad stādā neies ne vistas, ne zvirbuļi.
Sīpoli jāstāda pēc Saules rietas, tad viņi neizzied. 27776.
Ja Saule noriet sārti, tad rītā būs jauks laiks. 26403.
Ja Saule vakarā noiet balta, tad būs lietus, bet ja noiet sārta, tad būs vēji un sauss. 26391.
Kad Saule uziedama ir ļoti sarkana, tad gaidāma vētra.

Ja saulīte lecot tūliņ iziet caur mākonīti, tad pie vakara būs lietus. 26376.
Ja Saule noriet šūpodamās, tad rītu gaidāms lietus. 26372.
Ja ziemeļi no mākoņiem tīri, Saulei izrietot, tad labs laiks. 26431.
Mīkla. Gotiņa gulstas, vērsītis ceļas. (Saule riet, Mēness lec). u.t.t....

Ascendents un descendents Latvju Dainās.

Dieniņu vien gaidu Izaustamu, Saulīti vien gaidu Uzlecami.
Saullēkts – Saule ascendentā. Saulriets – Saule descendentā.
Skaisti Saule rītā lec, Skaisti rietēj` vakarā, Skaisti dzimu, skaisti augu, Skaisti mūžu nodzīvoju.
Mēness ascendentā.
Mēnestiņis agri lēca Par visām zvaigznītēm. Tas gribēja Saules meitu, Auseklīti vedējos.
Zvaigzne lec jeb ir ascendentā.
Ne tur zvaigzne visu nakti Kur uzlēca vakarā: Ap pusnakti ielīgoja Dvēselīšu namiņā.
Sietiņš DSC, Auseklis ASC – tā ir vēlu rudeņos, bet ne katru gadu.
Dievs, dodi kungam to dienu redzēt, Ko māte redzēj` auklēdama: Sietiņš nogāja, Auseklis uzlēca, Vēl māte sēdēja, man` auklēdama.
Vasaras saulgriežos Saule descendentā ir vistuvāk Saulei ascendentā.
Īsa, īsa Jāņu nakts, Par visām naksniņām: Vienā malā Saule gāja, Jau otrā uzlīgoja.
Saule descendentā apvelta visus, neaizmirstot nevienu.
Noiet Saule vakarā, Visus kokus veltīdama: Ozolam zelta josta, Liepai mēļa villainīte, Priedei cimdi, eglei zeķes, Paeglei paladziņš; Sīkajiem kārkliņiem, Tiem tie pīti apsējiņi; Mazajiem alksnīšiem, Zelta griezti gredzentiņi.
Sak` Saulīte, noiedama, Kāda būs rītdieniņa...
Ascendents ir jauns iesākums.
Atminiet jūs, ļautiņi, Kādi viesi pirmie nāca; Aust dieniņa, lec Saulīte, Tie pirmie viesi nāca.
Aust gaismiņa, lec Saulīte, Tas pirmais gaišumiņš; Labrītiņ! Dievs palīdz! Tā pirmā valodiņa.
Lec, Saulīte, rītā agri, Noej laikus vakarā; No rītiņa sildīdama, Vakarā žēlodama.
Saule un Mēness ASC. Maza, maza man mājiņa, Divtrejādi vara vārti; Pa vieniem Saule lēca, Pa otriem Mēnestiņš.
Auseklītis nav ascendentā.
Trīs rītiņi neredzēju, Auseklīša uzlecam; Saules meita ieslēguse, Ozoliņa kambarī.
Saule ASC – laimes zīme. Šorīt uzlēca Sarkana Saule; Būs mūs` māsiņai Sarkana laime.
Saulītei DSC ir Dieva vārti. Ej, Saulīte drīz pie Dieva, Dod man svētu vakariņu...
Saule DSC – miers un saskaņa.
Metat mieru jaunas meitas, Jau Saulīte mieru meta, Jau Saulīte atsasēda, Sudrabiņa krēsliņā.
Saule descendentā – mūža vēlējums.
Noiet Saule vakarā, Zelta zarus zarodama; Dod, Dieviņ, tā zarot Jali mūža vakaram.
Saule ascendentā – Laimas likums.
Agri, agri Saule lec, Baltu rasu notraukdama; Agri, agri Laime nāc, Ļaudīm mūžu nolikdama.
Horoskops ir Dieva dots.
Pats Dieviņš man iedeva Sav` jājamu kumeliņu. Caur segliem Saule lēca, Caur iemauktiemi Mēnestiņis. Pavadiņas galiņā, Tur lec rīta Auseklītis.
Kā galdam, tā horoskopam ir 4 stūri. Galdiņam četri stūri, Visi četri vajadzīgi; Iz pirmā Saule lēca, Uz otrā norietēja, Uz trešā Laima sēd, Uz ceturtā svēta Māra.
Laba tā vieta, kur redz ascendentu.
Es neiešu tai vietā, Kur ozoli tīrumā; Ozolam kupli zari, Neredz Saules uzlecot.
Laba arī tā vieta, kur ascendentu neredz.
Ai, Dieviņ, laba dzīve, Diža meža maliņā, Augsti koki, kupli koki, Neredz Saules uzlecot.
Ascendents skatāms pār plašiem ūdeņiem.
Pār jūriņu, pār Daugavu, Saulītei roku devu. Man piebira pilni pirksti Dimantiņa gredzentiņu.
Zelts – descendents, sudrabs – ascendents.
Noiet Saule vakarā, Zeltābolu meklēdama; No rītiņa uzlēkdama, Sijā tīru sudrabiņu.
Saule ascendentā ik rītu citāda.
Šorīt lēca sīva Saule Par visiem rītiņiem; Vai tā bija bārusies Ar Māriņas māmulīti?
Kālabad ik vakar Gaisa gali atsarkuši?
Ne viss zināms par ASC. Trīs gadiņi Saule lēca Sarkanāi kociņā; Trīs gadiņi kungi jāja, To kociņu meklēdami.
u.t.t...

Ascendents ir Dieva laists.

Šo un to šajā pasaulē ir laiduši cilvēki. Tomēr, visu pašu galveno šajā pasaulē ir laidis Dievs. Ascendents horoskopā ir robeža starp XII un I horoskopa māju. Descendents horoskopā ir robeža starp VI un VII horoskopa māju. Abas šīs robežas pie apvāršņa un pieder Zemei, kas ir Dieva, ne cilvēku laista. ASC un DSC ir divas no 12 horoskopa māju robežām un ir ar dievišķu statusu. Pārējās 10 horoskopa māju robežas ir cilvēku laistas un tāpēc nav tik nozīmīgas. Ja skaidra ir ASC, DSC un arī MC (horoskopa zenīta) un IC (horoskopa nadīra) jēga, tad dažādām horoskopa māju sistēmām var pievērst mazāku vērību. Latvju Dainās daudz dainots par ASC un DSC. Latvju Dainās svešvārdu vietā gan lietoti latvju valodas vārdi. Par ASC dainots visur tur, kur dainās ir tādi latvju vārdi kā rīts, aust, Saule lec utt. Par DSC dainots visur tur, kur dainās ir tādi latvju vārdi kā vakars, riet, Saule noiet utt. Ja dainots par to kā lec Mēnestiņš, Auseklis, Sietiņš vai zvaigznes, tad arī tur skaidri redzams ASC.. ASC un DSC daudzviet varam atrast latvju dainās, pasakās, teikās, mīklās, sakāmvārdos, parunās un buramvārdos.

Ascendenta gaitas pasaulē.

Ascendents gada gaitā vienmēr pārvietojas pa apvārsni, pavasaros uz ZA, rudeņos uz DA. ASC ziemas saulgriežos ir vistālāk apvāršņa DA, bet vasaras saulgriežos vistālāk apvāršņa ZA. Ja savu skatu ikdienu pavērsīsm uz ASC, tad ievērosim kā debesis izmainās. ASC ir kustīgs gan attiecībā pret Zemi, gan pret debesīm. Ir jābūt skaidrībā par ausmas punkta gaitu pasaulē.
Katrs zodiaka punkts uzaust 1 reizi dienā. Zemes ekvatora joslā katras 4 minūtes uzaust 1 zodiaka grāds; katra zodiaka zīme tur uzaust 2 stundu laikā. Taču tā ir tikai ap ekvatoru. Saules Takas slīpuma dēļ, jo tālāk no ekvatora, jo zodiaka zīmes uzaust dažādākā ilgumā. Jo tuvāk polāriem lokiem, jo zodiaka zīmes aust ar dažādāku ilgumu. 6 zodiaka zīmes - no Vēža līdz Strēlniekam – aust lēnām, ilgāk, nekā 2 stundas katra. Otras 6 zodiaka zīmes – no Mežāža līdz Dvīņiem – aust strauji, ātrāk, nekā 2 stundas katra. Vislēnāk uzaust Bites (skorpiona) un Lauvas zīme. Visstraujāk uzaust Zivju un Auna zīme. Tā tas ir Zemes Z puslodē; D puslodē tas norit pretēji. Joslā starp Zemes ekvatoru un polāriem lokiem ikdienu uzaust visas zodiaka zīmes; joslās no polāriem lokiem līdz Zemes poliem aina ir citāda.
Saullēkts, Mēness lēkts un planētu lēkti tieši A ir vērojami tikai tuvu ekvatoram. Rīgā saullēkta azimuts gada gaitā mainās no 41 grāda ap Jāņiem līdz 135 grādam ziemas saulgriežos. Tā Rīgā austoša Saule 182 dienās no saulgriežiem līdz saulgriežiem noiet 94 grādu plašu loku, dienā vidēji pusi loka grāda, jeb 1 Saules diametru. Šī loka lielums mainās atkarībā no vietas ģeogrāfiskās paralēles.
Aiz polārā loka sākoties polārai dienai vai naktij Saule ne aust, ne riet, bet ripo pa horizontu. Latvija atrodas tuvāk Z polāram lokam, nekā ekvatoram, tāpēc ASC diennakts gaita te savdabīga un nebūt ne tāda kā Polijā, Ungārijā... Uzaušanas laika starpība starp vislēnāk austošām un visstraujāk austošām zīmēm Latvijas D ir 4,5 reizes, bet Latvijas Z 6 reizes, kas ir lielāka, nekā Lietuvā, kur šī starpība ir 4 reizes, bet mazāka, nekā Igaunijas Z, kur šī starpība ir 7 reizes. Uz katras paralēles ascendenta gaita ir citāda.

Ascendents ir zodiaka uzaustošais punkts.

Ascendents (ASC) ir katra horoskopa pamatelements. Ascendents horoskopu atšķir no kosmogrammas – kosmogramma ir horoskops bez ASC. Ja austošs spīdeklis ir ASC vai ja rietošs spīdeklis ir descendentā, tad to stari spīd paralēli horizonta plaknei un mūsu skatiena dabiskam virzienam. Ja spīdeklis debesīs ir augstāk par ASC, tad lai to skatītu, skatiena virziens ir jāpaceļ. Austoša vai rietoša spīdekļa stari pieskaras Zemei tajā vietā, kur esam mēs. Ja apvārsni mūsu skatam aizsedz koki, meži, nami, tad tomēr austošu vai rietošu spīdekļu stari spīd virs koku galotnēm, virs mežu galiem vai virs namu jumtiem paralēli horizontam.
Kas ir tad, ja notikuma brīdī neuzaust ne Saule, ne Mēness un ne arī kāda planēta vai spoža zvaigzne? Pēc definīcijas ASC ir zodiaka krustpunkts ar horizonta plakni un tāpēc vienmēr uzaust kāds zodiaka punkts, kas tad arī ir ASC.
Ja mēs skatāmies D virzienā, tad austoša spīdekļa stari spīd no kreisās puses un Saule tek pa Saulei pulksteņa rādītāja virzienā. Turpretī, ja mēs skatāmies uz Z, tad austoša spīdekļa stari spīd no labās puses un Saule tek arī pa Saulei, taču pretēji pulksteņa rādītāja virzienam! Ja mēs skatāmies ASC (ne A) virzienā, tad Saule dienā būs pa labi no mums, bet naktī pa kreisi no mums. Ja mēs skatāmies DSC virzienā, tad Saule dienā tecēs pa kreisi no mums. Visupirms ir jābūt pilnīgā skaidrībā par mūsu skatiena virzienu Visumā un tikai tad varēsim runāt par to, vai spīdekļa kustība rit pulksteņa rādītāja virzienā, vai pretējā virzienā un par to, vai zodiakā zīmes attēlotas „pareizā” ierastā virzienā vai pretējā virzienā.
Horoskopā debesu A pusi un ASC parasti attēlo horizonta kreisajā pusē tāpēc, ka modernajā astroloģijā ir pieņemts, ka mēs skatāmies D virzienā. Mēs esam brīvi cilvēki un varam skatīties arī Z virzienā un tad ASC būs apvāršņa labajā pusē. Ir jābūt pilnīgā skaidrībā, ko nozīmē skatīties kādā virzienā, tad ko nozīmē pa vai pret Saulei, tad ko nozīmē pulksteņa rādītāja virzienā vai pretēji, tad ko nozīmē pa labi un pa kreisi un tikai tad varēsim tālāk domāt par ASC un tikai pēc tam runāt par horoskopu.
Senatnē ascendentu sauca par horoskopu. Sastādīt horoskopu nozīmē vispirms noteikt ASC.

Ascendents – kas tas ir?

Aust. Tieši puse Saules jau virs apvāršņa. Tajā brīdī tur pie apvāršņa, Saules vidū tad arī ir lēkta punkts jeb zinātnes valodā ascendents (ASC jeb AS). Riet. Saules puse jau zem apvāršņa; tur pie apvāršņa, Saules vidū pe apvāršņa tad arī ir descendents (DSC jeb DS). Ascendents un DSC ir ekliptikas lēkta un rieta punkti kā vietas, kur Saules Taka tiekas ar apvārsni. Daudz skatienu uz debesīm mēs pievēršam Saules Takai. Pa Saules Taku dienu tek Saule, nakti Mēnestiņš, Auseklis un visas planētas. Latvju Saules Taka ved pa zodiaka zvaigznāju zvaigznēm. Sietiņš ir Saules Takas malā, Greizie rati augstu debesīs tālu ziemeļos. Apvārsni Saules Taka šķērso 2 vietās un uz apvāršņa kā uz pulksteņa ciparnīcas iezīmē 2 punktus: ausmas punktu ASC un rieta punktu jeb DSC. Ja ascendentā ir Saule, mēs sakām – Saule aust; ja DSC ir Mēness, sakām – Mēness riet. ASC ir lēkta punkts un DSC ir rieta punkts astroloģijas valodā. Latvju Saules Taka debesīs ir Zemes orbītas plaknes šķietama projekcija uz Debess juma – astronomi Saules Taku sauc par ekliptiku, astrologi par zodiaku. Ascendents un descendents ir 2 diametrāli pretēji punkti raugoties no `Es esmu Šeit un Tagad”. Ascendents ir katra horoskopa sākuma punkts. Kosmogramās ASC neiezīmē.
DEFINĪCIJA: Ekliptikas krustpunkts ar horizonta plakni A pusē ir ascendents, R pusē – descendents.

Spriks.

Spriks pī Dīva, spriņģis mežā, simtkājis ezerā. Šīs latviešu mīklas atminējums ir – zvaigzne, zaķis, vēzis. (Haralds Biezais, „Dieva tēls latviešu tautas reliģijā”, Zinātne 2008, 29.lpp.)
Latvju vārdam ‘spriks’ ir saistība ar zvaigzni, Vēzis ir zodiaka zīme un tātad vārdam `spriks` ir sava vieta arī latvju astroloģijā.

Saulīte iet nodievā.

...mēdz sacīt: „Saulīte iet nodievā”, t.i., tā noriet... Ja salīdzina šo vārdu ar citiem līdzīgiem veidojumiem latviešu valodā: nodaļa, nomale, nojums u.c., tad redzam, ka prepozīcija no- ar substantīvu (lietvārdu) nozīmē kādu daļu resp. nodalījumu no veselā. Saulei norietot, tā patiesi ieiet kādā citā nodalījumā, kas vairs nav pašas debesis... (Haralds Biezais, „Dieva tēls latviešu tautas reliģijā”, Zinātne 2008, 29.lpp.)
Teiciens: „Saulīte iet nodievā” ir būtisks latvju astroloģijā un var aizstāt kādu importētu svešvārdu. Iespējams, ka zinātne šo jautājumu vēl ilgi neatrisinās un te vajadzēs latvju intuīciju.

Paralēles vieno Latviju.

Gaiziņa 56 53 paralēle atrodas 14km uz D no Rīgas 57 paraleles. Ja 57 paralele 30 km – no Lielupes grīvas līdz Lapmežciemam iet pa Rīgas jūras līci, tad Gaiziņa paralēle šķērso neapdzīvotus tīreļa purvus DR no Rīgas. No šāda viedokļa apdzīvotākas ir tās paraleles, kas iet pāri Jūrmalai. Arī Lubānas apkārtnē Gaiziņa paralēle šķērso neapdzīvotus purvus un klānus gandrīz 40 km garumā, kas ir vairāk, nekā Rīgas 57 paralele. No A pa saulei Gaiziņa paralēle Latvijā ienāk pie Grebņevas, iet pāri Numernes valnim un pie Bērzpils ieiet Lubānas klānos, kur šķērso Aivieksti un Zvidzi. Gaiziņa paralēle Aivieksti otrreiz šķērso pie Jaunlubānas, iznāk no purviem un ieiet Vidzemes augstienē Madonas Z-daļā. No Gaiziņa uz R šī paralele iet pāri Vestienai, Kāla ez. Z pusei, tad Ogres pilskalnam, Madlienas Z, Tīnūžiem, Rumbulai, kur skar Rīgas pašu D-daļu un Daugavu šķērso Doles salas Z. Rietumos no Titurgas Gaiziņa paralēle ieiet purvos, šķērso Jaunmārupi, Ložmetējkalnu, aiz Lielupes skar Ķemeru nacionālo parku un no purviem iznāk pie Slampes. Aiz Irlavas Gaiziņa paralēle iet pāri Smiltiņkalnam, Variebai, Šķēdei, Vārmei, Vārdupes kalnam, Vilgalei, Sakai un Baltijas jūras krastu šķērso starp Pāvilostu un Akmeņragu.
Džūkstes 56 48 paralēle. Latviešiem ir brīnumu pasakas, bērnu pasakas, dzīvnieku pasakas, sadzīves pasakas u.t.t., taču ir tikai viena pasaku grupa, kas nosaukta vietvārdā – Džūkstes pasakas un tas izceļ Džūksti citu vietvārdu vidū. Veselos grādu skaitļos izteiktām paralēlēm platums ir apm. 111km. Grādu minūtēs izteiktām paralēlēm platums ir nepilni 2km (111:60). Astroloģiskos aprēķinos koordinātes nosaka ar precizitāti līdz sekundēm, tātad ar precizitāti līdz 30m. Džūkstes paralēle atrodas 22km uz D no Rīgas 57 paraleles un 8km uz D no Gaiziņa paralēles. No A Džūkstes paralēle Latvijā ienāk purvainā apvidū, šķērso Kārsavas Z-daļu pie Malnavas dz. stacijas, tālāk uz R Kārsavas-Bērzpils ceļa virzienā, pāri purviem un klāniem līdz Aiviekstes iztekai no Lubāna, Aivieksti otrreiz šķērso D no Meirāniem pie Visagala, tad pāri Lazdonas ezeriem, Bērzaunei, Sausnējai, Iršiem, Meņģelei, Lauberei, Rembatei līdz senajai Rīgas vietai Ķentes pilskalnā Pārogrē. Daugavas kreisā krastā Džūkstes paralēle iet pa Tomes un Daugmales mežiem, pāri Sakaiņu pilskalnam, kas ir vienīgais terasveida pilskalns Latvijā, pāri Smerdūkļa purvam, kur bija vēl viena senās Rīgas vieta, pāri Olainei un Cenas tīrelim līdz Lielupei pie Klīves un Kaiģiem. Tālāk uz R aiz tīreļiem pirmā lielākā apdzīvotā vieta ir pati Džūkste, vēl tālāk Lestene, Strutele, Viesāti, Gaiķi, Barauce, Ķikuri, Apriķi. Džūkstes paralēle Baltijas j. krastu šķērso starp Akmeņragu un Ziemupi.
Pokaiņu 56 34 paralēle ir visgarākā paralēle Latvijā, kas šķērso visus 4 Latvijas novadus – Vidzemi, Latgali, Kurzemi un Zemgali un iezīmē arī Vidzemes dienvidu tālāko vietu. Paralēles uz D no Pokaiņu paralēles nešķērso Vidzemi. Uz Pokaiņu paralēles ir mazāk purvu, nekā uz citām latvju paralēlem. No A Pokaiņu paralēle Latvijā ienāk pie Robežas u. ietekas Zilupes u., šķērso Ludzas, Zvirgzdenes, Cirmas, Adamovas ezerus un Viļānu Z-daļu, Stirnieni, Teiču rezervātu, un Daugavu šķērso 4km uz D no Tabora kalna. Daugavas kr. krastā no Sēlpils līdz Vīgantei Pokaiņu paralēle 9km ved gar Vidzemes tālāko vietu D. Aiz Aizkraukles HES Pokaiņu paralēle ved gar Iecavas u. augšteci pāri Taurkalnei, Lāčplēsim, Vecumnieku un Iecavas D, Emburgai, Vircavai, Krimūnām, Naudītei un ieiet Pokaiņu mežā. Tālāk uz R Pokaiņu paralēle ved pāri Zvārdei, Pampāļu Z, Dzeldai, Ilmājai, Durbes D un Baltijas j. krastu šķērso Liepājas Z.
Kolkas 57 46 paralēle ir vistālākā Kurzemes Z paralēle. 5km uz D no tās iet Munameģa paralēle. Latvijā tālāk uz Z ir vairs tikai Z-Vidzemes paralēles. No A pa saulei Kolkas paralēle no Igaunijas Latvijā ienāk Valkā, ved pāri Lugažiem, Ērģemes pag., Rencēnu pag., Burtnieku ez. ziemeļiem, Alojai, Ungurpilij un Baltijas j. krastu šķērso Salacgrīvā.

Saule īsti spoži spīd tik dziļā klusumā.

Tumšā nakts klusumā zvaigznes pienāk tuvāk cilvēkiem. Klusumā rodam zvaigžņu zelta tīrradņus, ko vēlāk pārkausējam astroloģiskā zelta stieņos, piekausējam cilvēcisko sudrabu un kādas vajadzības dēļ arī kādu ligatūru un varbūt arī pēc saviem ieskatiem uzspiežam raudzes skaitli vai cenu. Ar naksnīgas debess klusumu vien nepietiks. Lai zvaigznes saprastu, mūsu iekšējais klusums nepieciešami ir jāpieskaņo Visuma klusumam. Tikai tā Pitagors varēja saklausīt planētu mūziku un dzirdēt kā spīdekļi iet pa savām takām.
Saules spožā klusumā zvaigznes neredz. Naksnīgu debesi Latvijā bieži klāj dūmaka vai mākoņi. Kā tad iegūt zvaigžņu zelta tīrradņus? Zvaigznes jāattēlo kartē, kosmogrammās, horoskopā vai kā citādi. Tas zvaigžņu zelta raudzi nemazinās. Gluži otrādi - arhitektūras meistarīga skice paaugstina celtnes īsto vērtību jau ar to vien, ka tā tiek skicēta.
Zelta drudžu laikos gandrīz visi zemes zelta tīrradņi jau salasīti, pārkausēti stieņos un novietoti seifos. Cilvēki nezin kāpēc uzskata, ka pārkausēts zelts ir vērtīgāks par dabiska zelta tīrradni. Dimantu pasaulē ir citādi – dabisks dimanta kristāls ir vērtīgāks par mākslīgo dimantu. Dzintara pasaulē dabiskais dzintars ir vērtīgāks par kausēto dzintaru. Kausētais siers ir lētāks par īstu sieru. Dabisku zvaigžņu zelta tīrradņu nekad nepietrūks. Pietiks arī cilvēciskā sudraba, ko piekausēt. Ikviens no mums ir astrologs, bet pagaidām tikai astrologi to apzinās..

Astroloģiskais materiāls.

No astroloģijas grāmatām un tekstiem mēs iegūstam astroloģisko sudrabu. Astrologu saieti, lekcijas, konferences un kongresi attīra astroloģisko sudrabu. Raudzi piemēro dārgmetāliem. Darinājumus var gatavot arī no astroloģiskas bronzas, vara, alvas vai citiem metāliem, ko var arī piekausēt dārgmetāliem kā ligatūru. Piemēram, astrologu ētikas kodekss satur daudz ētiskas, psiholoģiskas, juridiskas, ekonomiskas u.c. ligatūras. Astroloģiskās medicīnas darbos ir daudz dziednieciskas ligatūras. Astroloģiski-ģeogrāfiskus darinājumus nav iespējams veidot bez ģeogrāfiskas ligatūras. Vēstures vai mitoloģijas ligatūra astroloģiskiem darbiem dod senatnes šarmu. Astroloģiskus darinājumus var veidot no dažāda materiāla. Retas ir no astroloģiskiem retzemju metāliem veidotas lietas. Darinājumi no astroloģiski nerūsoša tērauda ir pārdzīvojuši daudzus gadsimtus un tos kā svaigus lietojam vēl šobaltdien, piemēram, zodiaku, ascendentu. Astroloģiski apzeltītus darinājumus pēc astroloģiskā svara var viegli atšķirt no zvaigžņu zelta izstrādājumiem ar augstu raudzi. Reizēm nākas sastapties arī ar astroloģisku bleķi. Astroloģisku bleķi ātri saēd rūsa. Darinājumi no astroloģiska bleķa vai astroloģiska surogāta ātri izzūd kā nebijuši. Kur rast zvaigžņu zelta tīrradņus?

Kā raudzi paaugstināt.

Kā piemēru aplūkosim vienu no astroloģiskām prognozēm. 12.02.05. avīzes NRA pielikumā MĒS bija lasāms: „Auniem brīvdienas paies harmoniskā gaisotnē…” Pareizi, bet nepietiekami. Vai tad visiem Latvijas vairāk nekā 200000 Auna zīmē dzimušiem vienādi? Un vai tad visās 48 stundās vienādi harmoniski? Šādai prognozei ir tikai astroloģiskā sudraba raudze.
Paaugstināsim šo sudraba rindu astroloģisko raudzi, piekausējot zvaigžņu zeltu: „Šajās brīvdienās Mēness Auna zīmē; 12.02.05. pl.14.41 Mēness sekstīlaspektā ar Venēru, pl.17.31 Saule sekstīlā ar Plutonu, pl.20.02 Mēness sekstīlā ar Neptūnu un 13.02.05. pl.12.38 Merkūrs sekstīlā ar Plutonu, pl.12.53 Saule sekstīlā ar Mēnesi un tādēļ Auniem brīvdienas paies harmoniskā gaisotnē…” Tādi simboli kā `Mēness Aunā`, `Saule sekstīlā ar Plutonu` vai laika skaitļi ir paši par sevi mēmi kā zvaigžņu zelts. Taču tieši no tiem kļūst skaidrs, ka harmonisko gaisotni veido daudzie harmoniskie sekstīlaspekti un var arī izsekot, kā harmoniskā gaisotne mainīsies laika gaitā. Gaisotnes katras sastāvdaļas harmonija pieaug līdz katra sekstīlaspekta brīdim un mazinās pēc šī brīža. Harmoniskā gaisotne šoreiz bagāta, raiba un diezgan ilga, jo to veido 5 (!) dažādu sekstīlu secība laikā. Harmoniskā gaisotne šoreiz ir visaptveroša, jo to veido Zemei tuvie spīdekļi ar tālajām planētām. Vēl harmoniskāka gaisotne būtu tad, ja sekstīlu vietā veidotos trigona aspekti. Kļūst skaidrs, ka tajās brīvdienās harmonija pieauga brīvdienu sākumā, harmonijas maksimums bij brīvdienu vidū un harmonija mazinājās brīvdienu nogalē; harmonijas periods bij relatīvi ilgs un skāra ne tikai Aunus. Tajās brīvdienās varēja just vēl dažu harmonisku aspektu atbalsi un arī tie varēja paaugstināt prognozes zelta raudzi, ja vien būtu pieminēti..
Astroloģisko raudzi vēl var paaugstināt personoficējot prognozi. Te vajadzēja paskaidrot, ka ja harmoniskos aspektus veido Zemei tuvākie spīdekļi ar tālajām planētām, tad noteikti jāņem vērā tas, ka tālo planētu aspekti uz katru būtni darbojas tikai tad, ja tie atbalsojas katra paša horoskopā. Īsti harmoniska gaisotne tajās brīvdienās bij tikai tiem Auniem, kuriem to brīvdienu debesu harmoniskā gaisotne varēja atbalsoties katram pašam savā horoskopā. Zemās raudzes dēļ 2005. gada februāra vidū šis zvaigžņu zelta tīrradnis izgaisa.

Astroloģiskais zelts ir no debesīm.

Zelta vidējais saturs zemes garozā mērāms procenta tūkstošdaļās. Zvaigžņu zelta vidējais saturs astroloģiskos darinājumos vērtējams līdzīgi. Īsta astrologa darbs ir kā juveliera darbs, ko nepietiekami kompetents cilvēks īsti neizprot.

Parasti astrologa un klienta dialogs notiek pēc šāda scenārija: „Es tev atvedu veselu pašizgāzēju materiāla. Pēc vidējā satura tur tik daudz zvaigžņu zelta un sudraba, lai tu man sastādītu horoskopu. Cik tas maksās un kur kravu izgāzt?”

Kā noteikt astroloģiskā materiāla zvaigžņu zelta raudzi vai cilvēciskā sudraba raudzi? Sakausējumu analīze ir skrupulozs un sarežģīts process. Vienkārša, bet nepietiekama metode ir astroloģiskā tekstā salīdzināt astroloģisko terminu skaitu pret visu vārdu skaitu. Augsts astroloģisko terminu procents tekstā var norādīt uz augstu sudraba raudzi, taču liekvārdība var norādīt arī uz astroloģisku bleķi. Arī astronomiski teksti satur debesu terminus tāpat kā astroloģijas valoda, taču ar to vien ir par maz. Astronomiski teksti apraksta zvaigznes pašas par sevi un zvaigžņu savstarpējās attiecības; no astronomijas viedokļa ir vienalga, vai uz Zemes ir cilvēks un cilvēce, vai nav - vajag tikai vienu novērotāju. Astroloģiski teksti, turpretī apraksta zvaigžņu attiecības ar cilvēci, ar cilvēkiem, ar dzīvām būtnēm. Astroloģiskā zelta raudze rāda zvaigžņu spīdēšanas intensitāti tieši uz mums. Astroloģiskā sudraba raudze rāda cilvēku centienus skaidrot zvaigžņu spīdēšanu pasaulē.

Zvaigznes ir mēmas.

Lai zvaigžņu valodu saprastu, cilvēki piemēro zvaigznēm savu valodu. Astroloģijas un horoskopijas materiāls ir kā dārgmetālu sakausējums, kura sastāvā ietilpst zvaigžņu klusēšanas zelts un cilvēku runāšanas sudrabs. Sakausējumiem tehnisku vai citu iemeslu dēļ piekausē vēl kādu metālu – ligatūru. Ligatūra nav mazvērtīgāka par dārgmetāliem, tai ir cita nozīme - ligatūra izmaina materiāla īpašības. Tikai meistarīgi izvēloties un piekausējot ligatūru mēs panākam vēlamo efektu. Tā katra astroloģiska darinājuma materiālā var izšķirt trīs galvenās sastāvdaļas – zvaigžņu klusēšanas zeltu, cilvēku valodas sudrabu un tehnisku, metodoloģisku, lingvistisku, estētisku, mitoloģisku vai kādu citu ligatūru. Astroloģiskā materiāla kausēšanas procesā jāsastopas arī ar kušņiem, sārņiem u.c. Juvelierizstrādājumu vērtību nosaka dārgmetāla saturs un juveliera meistarība. No sudraba nevar izgatavot zelta lietas. Astroloģiski darinājumi vērtējami kā juvelierizstrādājumi. No runāšanas sudraba vien neiegūsim zvaigžņu zeltu. Zvaigžņu zelta raudze ir skaitlis, kas rāda, cik daudz zvaigžņu zelta satur kāds astroloģisks darinājums, piemēram, horoskops. Ja astroloģisks darinājums nesatur pietiekami daudz zvaigžņu zelta, var piemērot sudraba raudzi. Cilvēku izdotiem astrologu diplomiem vai kursu beigšanas apliecībām ir sudraba raudze. Diplomu ar zelta raudzi var izdot tikai zvaigznes.

Klusēšana ir zelts, runāšana – sudrabs.

Zelts ir Saules dārgmetāls, Mēness metāls ir sudrabs. Saule ir visu zvaigžņu Māte; zvaigžņu dārgmetāls arī ir zelts. Mēness ir mums tuvākais sudraba spīdeklis. Pēc definīcijas raudze ir skaitlis, kas rāda, cik daudz tīra dārgmetāla ir kādā zelta, sudraba vai platīna darinājumā. Vācu valodā raudzi sauc par provi. Raudze rāda materiāla labumu. Lai varētu runāt par raudzi, sakausējumā jābūt pusei (arī mazāk) kāda no dārgmetāliem. Raudzes skaitļi ir, piemēram, 585, 750, 960, 980. Raudzes skaitlis izsaka tīra dārgmetāla saturu svara tūkstošdaļās. Ir jāpārvar 50% barjera, lai zvaigžņu zelta raudzi varētu nopietni piemērot. Cilvēcisku faktoru dēļ raudzes skaitlis var precīzi neatbilst īstajam dārgmetāla saturam materiālā. Par īsto zvaigžņu zelta raudzi sauksim īsta zvaigžņu zelta saturu kādā astroloģiskā darinājumā – sacerējumā, horoskopa aprakstā, lekcijā... Raudze nav atkarīga no juveliera kvalifikācijas. Zelta tīrradni var atrast zeltracis bez kādas izglītības.

Latvju paralēles.

Ģeogrāfiskie meridiāni vieno visas 3 Baltijas valstis – Igauniju, Latviju un Lietuvu. Meridiāni nevieno visus Latvijas novadus. Tikai dažas ģeogrāfiskās paralēles ir kopējas Latvijai un Igaunijai, dažas Latvijai un Lietuvai. Ir paralēles, kas vieno visus 4 Latvijas novadus - Vidzemi, Latgali, Kurzemi un Zemgali.
Mēs varam ceļot pa Latvijas paralelēm apkārt zemeslodei no austrumiem uz rietumiem ar lidmašīnas ātrumu un Saule nekad nenorietēs. Ja ceļosim apkārt zemeslodei pa meridiānu, aina būs citāda.
Latvijai pāri iet 56, 57 un 58 veselos skaitļos rakstāmas ģeogrāfiskās paralēles. Astroloģiski visas ģeogrāfiskās paralēles ir vienādi vērtējamas – gan tās, ko izsaka ar veselu skaitli, gan tās, ko precīzi nosaka ar grādu minūtēm vai pat sekundēm. Latvju paraleles ir tās, kas vieno visus 4 Latvijas novadus – Vidzemi, Latgali, Kurzemi un Zemgali. 58 paralēle ir Vidzemes tikai pašos Z (25.10.09 tur Mazsalacas novadā izveidojās pagaidām vēl nenoskaidrotas izcelsmes krāteris). 57 paralēle iet pāri Kurzemei, Rīgai, Vidzemes D-daļai un Latgales Z-daļai. 56 paralēle skar tikai Sēliju un Latgales pašu D-daļu. Lai precizētu latvju paralēles, administratīvās robežas nav būtiskas. Latvju paralēles nav izsakāmas ģeogrāfisko platuma grādu veselos skaitļos un tā nav tikai 57 paralēle. 57 paralēle ir tikai visērtākā, bet ne vislatviskākā, jo rakstāma grādu veselos skaitļos un iet pāri Rīgas Z daļai. Latvju paralēles ir tās, kas vieno visus 4 Latvijas novadus. Šķiet, ka Latvju paralēles ir nedaudz uz D no 57 paralēles. Iespējams, ka tās ir Gaiziņa 56 53 paralēle, kas iet pāri arī Rīgas D-daļai, Džūkstes 56 48 paralēle un vēl citas, kas iet pāri visiem 4 Latvijas novadiem – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei un Zemgalei.

Ūsiņš.

Ūsiņš latviešu folkloristikas vēsturē ir izraisījis visilgākās, visasākās domstarpības un atšķirīgākos skaidrojumus. Dainu skapī Ūsiņu atrodam tikai 16 dainās, kas iesūtītas no samērā šaura Vidzemes areāla (Alūksne, Gulbene, Cesvaine, Lubāna, Liezere, Prauliena, Krustpils). Jau tas vien izraisa šaubas, vai būs pareizi latvju kalendārā ievietot Ūsiņdienu vidū starp Lielo dienu (pavasara sākumu) un Jāņu dienu (vasaras saulgriežiem), kā to lasām savulaik tik populārajā Marģera Grīna un Māras Grīnas grāmatā „Latviešu gads, gadskārta un godi” („Everest”, Rīga, 1992.).
Lielā dienā diena ar nakti ir vienāda garuma, bet vasaras saulgriežos diena ir gadā visgarākā un nakts visīsākā; to nosaka Saules gaita debesīs, strikti precīzas astronomiskas norises un cilvēks tās nevar izmainīt, var tikai novērot un ievērot. Taču 16 Ūsiņa dainās neatrodam norādes, ka Ūsiņdiena būtu Saules vai Mēness gada gaitā būtu astronomiski precīzi noteikta, kā tas ir ar Jāņu dienu vai Lielo dienu.
Mitoloģijas enciklopēdijā (2.sējums, R, 1994, 221.lpp.) Ūsiņš saistīts gan ar pavasara saulgriežiem, gan Jurģu dienu 23.aprīlī, taču tas nav vidus starp Lielo dienu un Jāņu dienu. Tas viss rada nopietnas šaubas un piesardzību par Ūsiņa vietu latvju kalendārā un latvju astroloģijā. Ūsiņa vieta laika gaitā varētu būt to novadu kalendāros un astroloģijās, kas fiksētas Dainu skapī, bet nez vai Ūsiņa vieta ir attiecināma uz visu latvju kalendāru un latvju astroloģiju. Ir jau ērti četrus gadalaikus sadalīt uz pusēm astoņās daļās, taču nez vai tas ir latviski attaisnojams. Skaitlis 8 Dainu skapī ir atrodams tikai 3 dainās, skaitlis 9 simtreižu biežāk - 769 dainās. Ja latviešiem bija deviņu dienu nedēļa (savaite), tad kāpēc gads jādala astoņās daļās? Ērti tā ir, bet vai īsti?

Četri dabas cilieni.

...Rakstītā vēsturē dabas cilienu: uguns un vielas: zemes, ūdens un gaisa, izterzēšana ir sākusies Vecās Ēģiptes laikā (3100-1786 g.p.m.ē), varbūt ap 2300. g. p.m.ē. Šo dabas cilienu sekmi cilvēks saprata kā dievu ģinti... Helēņu zinātnes laikā šos dievus cilvēks izprata kā dabas cilienus: uguni un vielu: zemi, ūdeni un gaisu jeb grudu... No šīm dabas jēgainēm vissenāka ir Juma jeb gaisa jēgaine. Te jāņem vērā, ka vārdi: gaiss un gaišs ir cēlušies no vienas saknes... Juma jeb gaisa jēgaines pamatnējs ciliens: spārns, spārni ir jau zināmi no VI gadu tūksteņa p.m.ē., ar ko tika atzīmēts putns... Baltu zinātne ir pazinusi dabu vēl smalkāk nekā helēņu zinātne, jo baltu zinātnē ir izšķirta nedzīva viela jeb pārsla un dzīva viela jeb šūna, ko balti ir izpratuši ar liepu ciltīm un ozolu ģintīm... Baltu jēgaines bija arī Dievi: Saule – daba, Pērkons – uguns, Austra – dzīvība, Jumis – gaiss, Māra – ūdens, Zeme – zeme... Tā raksta Londonas latvju zinātnieks Vintens Spaksis grāmatā „Tiksla tautas teikma”, R.1992., 16.riedā „Daba un cilvēks”.
Te izteiktās domas liek nopietni pārvērtēt 4 dabas cilienu (stihiju) lietojumu latvju astroloģijā. Ievazātais nav latviskais. Nekādi nav iespējams latvju bagāto kultūru pielīdzināt no svešām zemēm importētai nabadzībai. Visticamāk, ka latvji zināja 5 dabas stihijas kā austrumzemēs.

Velns.

„Velns latviešu mitoloģijā ir viens no sarežģītākajiem personāžiem. Velna mitoloģisko atveidi latvju folklorā nosacīti var iedalīt 3 slāņos. Pirmkārt, Velns rādīts kā Dieva līdzinieks pasaules radīšanas un iekārtošanas darbos, arī kā Dieva tuvs kaimiņš. Starp abiem šiem mitoloģiskajiem personāžiem vēl nav krasu pretešķību. Otrkārt, Velns ir aktīvs līdzdalībnieks latviešu zemnieku dienas gaitās. Arī šī folkloras slāņa Velna ļaunums nav visaptverošs, tas drīzāk ir lokāls, saistīts ar noteiktu teritoriju un sadzīves aspektu. To cilvēks var pārspēt ar gara atjautu un drosmi. Treškārt, Velns ir neierobežota ļaunuma iemiesojums, visās cilvēka sadzīves sfērās sastopams spēks, pilnīgs pretstats Dievam. Šis Velna attēlojums radies kristīgā ietekmē, jo izslēdz daudzu tautu arhaisko mitoloģisko priekšstatu par pasaules radītāja divatnējo iedabu..” (Mitoloģijas enciklopēdija 2. s, 222.lpp.).
Velnam noteikti ir sava vieta latvju astroloģijā, taču pagaidām Velna tēls par maz skaidrots. Velna tēmai „..pievērsušies valodniecības un mitoloģijas speciālisti V.Ivanovs un V.Toporovs. Viņu atzinums, ka latvju tautasdziesmu Velns uz kopīgas indoeiropiešu saknes vel- pamata saistāms ar veļiem, Veļu māti un bez šaubām, dziļi sakņojas kopīgajā arhaisko mitoloģisko tekstu mantojumā kā gaismas un tumsas, dzīvības un nāves, debesu un zemes pretstata paudējs..”
„.. Velna vārda fiksējumiem latviešu un lietuviešu vēstures avotos izseko H. Biezais un secina, ka abas tautas pazinušas no vienas saknes atvasinātus 2 patstāvīgus vārdus – velis un velns (lei. veles, velys, velnias).. H.Biezais izvirza hipotēzi, jāatzīst ļoti pārliecinošu, ka „Baltiem trūka priekšstata par elli pazemē un tur dzīvojošu sātanu. Taču jaunā kristīgā mācība, tās sistēma prasīja, lai būtu arī sava vieta sātanam. Te varēja darboties 2 apstākļi. Veļu uzturēšanās vieta bija pazeme, kas labi atbilda sātana uzturēšanās vietai. Baltu tradīcija – mirušo mielasts – baznīcai likās kā paša Velna darbs, tādēļ pazemē mītošo būtņu vārds veļi no valodas psiholoģijas viedokļa it labi bija piemērots sātana apzīmēšanai iedzimto valodā. (...) Sātanizētais veļu mielasts ar centrālo mielasta dalībnieku veli tādā kārtā aizdeva savu vārdu kristīgajam sātanam” (E. Kokare, „Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē”, R,1999, 192. lpp.).
Kā gan lai te neatceramies saites ar sanskritu, kur vārdu saknes sat- un anu- pauž par esību, tīrību, gaismu, būtību, saprātu, elpu, labo...
„Arī Veļu māti tauta nav traktējusi kā ļaunuma iemiesojumu, jo latviešu mitoloģiskajos priekšstatos nāve ir cilvēka eksistences veida likumsakarīga pāreja citā kvalitātē, turpinājums viņā saulē, kuras modelis izveidojies līdzīgs labi pazīstamajai zemnieka sētai. Veļu māte – pilntiesīga šīs sētas saimniece, kas rūpējas par savas saimes labklājību, un, protams, arī par tās pieaugumu”.
„Šajā sakarā ļoti rosinoša šķiet V.Kalniņa kāda referāta tekstā ietvertā doma, ka Velnam vismaz tajās āriešu valodās, ko runā Eiropā, sākotnēju apzīmējumu nav, un tātad šo valodu runātājiem nav bijis arī priekšstatu vai nojēgumu par Velnu. Visās šajās valodās apzīmējumi Velnam parādās tikai reizē ar kristietību, turklāt šie apzīmējumi radušies, piešķirot jau agrāk lietotiem vārdiem jaunas nozīmes, tātad – valodu kropļošanas kārtībā...”.
„Domu par Velna samērā vēlu ienākšanu latviešu mītisko tēlu saimē pastiprina arī tautasdziesmas. Tajās Velns pārstāvēts visai skopi... Bet, ja atzīstam, ka Velns ir arhaisks gaismas, dzīvības un to simbola Dieva galvenais pretnis, būtu gaidāms arī kaut cik līdzvērtīgs tā poētiskais īpatsvars. Arī attiecīgo dziesmu pōētikas un satura analīze nebalsta augšminēto pieņēmumu... Jautājums par Velna tēla cilmes laiku kļūst sarežģītāks populārās... LD 34043 analīzei. Tās 28 variantos tēlots, kā dziesmas varonis ar zobenu, kas kalts galvenokārt no tiem bišu dzeloņiem (te ir saistība ar zodiaka Bites zīmi. Aut. piezīme), nocērt Velnam, Jodam vai viņu mātēm galvu vai sacērt pašus deviņos gabalos...”.
„... Latviešu folklorā Velna tēla funkcionālā būtība visā savā daudzveidībā pārstāvēta pasakās un teikās...”.
Vārdi ar seno vārda sakni vel- (Velis, Velns) ir latvju astroloģijas pamatos, un tikai pēdējos laikos nomainīti ar no galīgi svešām zemēm importētiem astroloģiskiem terminiem (I.C. utt).

Zodiaka Bites zīme.

Vērša zīme zodiakā ir saistīta ar polāri pretējo zīmi – Bites zīmi. Mūsdienās latvju zodiaka Bites zīmi reizēm vēl dēvē par tuksneša iemītnieka skorpiona zīmi. To Saules takas vietu, ko R zemēs sauc tuksnesīgā skorpiona vārdā, senie indieši dēvēja par Bites zīmi. Mums, latvjiem, mežu un pļavu ziedu bišu dzīve ir daudz tuvāka, nekā skorpiona tuksnesīgā dzīve. Latvijā mīt daudzas bišu sugas un bišu radinieces kamenes, lapsenes, sirseņi. Skorpioni lai dzīvo savā tuksnesī.
Domās pārcelsim latvju zodiaku uz dienvidiem tuksneša malā. Tas tur neiederēsies. Iztēlosimies kā apūdeņošanas kanāla galā ganās Vērsis un vēro Skorpionus tuksnesī. Padomāsim, kā Skorpions no smilšu tuksneša barhāna virsotnes vēro arklā iejūgtu Vērsi aiz irigācijas grāvja. Zodiaka Bites zīme tuksnesī nederēs. Tikai tuksnesī ir īstā vieta runāt par Skorpiona zīmi zodiakā. Latvju ārēs der tikai zodiaka Bites zīme.
„..ļoti sena izcelsme ir ticējumam, ka ezeri radušies no vēršiem; no tiem arī ūdens, bites, jauna dzīvība. Par to liecina arheoloģijas avoti: Krētas māksla un Senās Eiropas V–IV g.t. pmē. vāžu zīmējumi. Antīkajos rakstu pieminekļos tāpat teikts, ka vērsis ir mītiskais dzīvības avots. Lietuviešu leģendās runāts par melnajiem vēršiem un mākoņiem, no kuriem rodas ezeri (kur vērsis apstājas, rodas ezers). Mākonis jānosauc ezera vārdā, bet tas atbilst vērša vārdam. Ja uzmin, mākonis nolaižas, rodas ezers. Vēršu-ezeru vārdi atklāj ļoti interesantus vēršu, bišu, zirņu un čūsku – lunārajā simbolu sistēmā dzīvības simbolu – semantiskos sakarus, piemēram, ezerus sauc par Bitinēli, Bambli, Pilvinu, Samani, Kamani, Žirni, Žaltīti. (M. Gimbutiene „Balti aizvēsturiskajos laikos” Rīga, „Zinātne” 1994, 178. lpp.). Tas lieliski apliecina kā zodiakā Vērša zīmei pretī ir Bites zīme.

Laiciņš Dainu skapī.

Dainu skapī vārda ‘laiks’ deminutīvu jeb lietvārda ‘laiks’ pamazināmo veidu laiciņš nominatīvā atrodam 8 dainās un dažādos locījumos vēl 106 dainās. Vārda ‘laiks’ deminutīvs laiciņš ir īpaša latvju dainu valodas iezīme. Modernā Laika apcerēs pamazināmo veidu laiciņš vairs nelieto tā noplicinot pašu laiku. Astroloģija ir Laika joga. Latvju astroloģijas skaidrojumos ieviešot tādas importētas mācības, kur termina ‘Laiks’ pamazināmais veids laiciņš nav organiski ieaudzis pašā mācībā, ir jābūt ļoti piesardzīgam.

Savu laiku rozes zied, savu laiku magonītes; Savs laiciņš man ziedēt, savā spangu vaiņagā. LD 6214
Saimeniece, saimeniece, glabājiet savu maizi! Nāks laiciņš pēc laiciņa, būs jums jauni ēdējiņi. LD 19462
Nu Anniņa goda meita, nu aiz galda sēdētāja. Cik sen bija tas laiciņš, skuķe jāja maiseklie. LD 22790
Kur tu iesi, bāleliņi, vakarāi kājas āvi? Tumšs laiciņis, garš celiņis, tālu tava līgaviņa. LD 15772
Kāds laiciņis rītu būs? Ieiet saule mākoņos; Kāda dzieva tautiņās? Brāļi vada raudādami. LD17283
Kuriet, ļaudis, istabiņas, lai laiciņis atsalaida: Man vīriņš mežā brauca, divas šūbas mugurā. LD 30560
Kas tā tāda goda gaška, sēd galdiņa galiņā? Cik sen bija tie laiciņi, ceplī pelnus rušināja. LD 20840
Es piedzimu māmiņai, pašā ziedu laiciņā, Pati augu kā liepiņa, kā ieviņa noziedēju. LD 1189
Es pakāru šūpolīti, pašā ziedu laiciņā, No tīriem ziediņiem, no rozīšu lapiņām. LD 1717
Vilciņš kāzas sataisija, pašā siena laiciņā. Vilks aiz galda, lāc's aiz galda, ziemels galda galiņā. LD 2397
Launadziņa vajadzēja, ka būt' laba devējiņa; Jau saulīte ielīgoja, launadziņa laiciņā. LD 4417
Brālitima žēl darīju, pašā darba laiciņā: Pļavā dūru grābeklīti, sēdu tautu kumeļā. LD 17868
Miega dēļ es nerāju, savu jaunu līgaviņu; Man pašami miedziņš nāca, pašā miega laiciņā. LD 21970
Mārtiņš bija labs vīriņš, aiz visiem vīriņiem: Ni ruden, pavasar, pašā maizes laiciņā. LD 30223
Jānits jāja visu gadu, atjāj Jāņu vakarā, Atjāj Jāņu vakarā, pašā zāļu laiciņā. LD 32932
Ši dieniņa, rītdieniņa, līdz manam laiciņam; Lai nāk cita mātes meita, šo durtiņu virināt. LD 10625
Paslēpiesi, man' māsiņa, aiz deviņi rožu krūmi, Lai tautietis tev meklēja, līdz pat gaiļu laiciņam. LD 16832
Šo rudeni, to rudeni, maza mana līgaviņa. Jel laiciņu nolieciet, da kurami rudeņam? LD 14809
Ko lielies tu, Jānīti, zinu tavu lielībiņu: Es redzēju tos laiciņus, kad no piestas putru strēbi. LD 19407