Četri dabas cilieni.

...Rakstītā vēsturē dabas cilienu: uguns un vielas: zemes, ūdens un gaisa, izterzēšana ir sākusies Vecās Ēģiptes laikā (3100-1786 g.p.m.ē), varbūt ap 2300. g. p.m.ē. Šo dabas cilienu sekmi cilvēks saprata kā dievu ģinti... Helēņu zinātnes laikā šos dievus cilvēks izprata kā dabas cilienus: uguni un vielu: zemi, ūdeni un gaisu jeb grudu... No šīm dabas jēgainēm vissenāka ir Juma jeb gaisa jēgaine. Te jāņem vērā, ka vārdi: gaiss un gaišs ir cēlušies no vienas saknes... Juma jeb gaisa jēgaines pamatnējs ciliens: spārns, spārni ir jau zināmi no VI gadu tūksteņa p.m.ē., ar ko tika atzīmēts putns... Baltu zinātne ir pazinusi dabu vēl smalkāk nekā helēņu zinātne, jo baltu zinātnē ir izšķirta nedzīva viela jeb pārsla un dzīva viela jeb šūna, ko balti ir izpratuši ar liepu ciltīm un ozolu ģintīm... Baltu jēgaines bija arī Dievi: Saule – daba, Pērkons – uguns, Austra – dzīvība, Jumis – gaiss, Māra – ūdens, Zeme – zeme... Tā raksta Londonas latvju zinātnieks Vintens Spaksis grāmatā „Tiksla tautas teikma”, R.1992., 16.riedā „Daba un cilvēks”.
Te izteiktās domas liek nopietni pārvērtēt 4 dabas cilienu (stihiju) lietojumu latvju astroloģijā. Ievazātais nav latviskais. Nekādi nav iespējams latvju bagāto kultūru pielīdzināt no svešām zemēm importētai nabadzībai. Visticamāk, ka latvji zināja 5 dabas stihijas kā austrumzemēs.