Dainu skapī vārda ‘laiks’ deminutīvu jeb lietvārda ‘laiks’ pamazināmo veidu laiciņš nominatīvā atrodam 8 dainās un dažādos locījumos vēl 106 dainās. Vārda ‘laiks’ deminutīvs laiciņš ir īpaša latvju dainu valodas iezīme. Modernā Laika apcerēs pamazināmo veidu laiciņš vairs nelieto tā noplicinot pašu laiku. Astroloģija ir Laika joga. Latvju astroloģijas skaidrojumos ieviešot tādas importētas mācības, kur termina ‘Laiks’ pamazināmais veids laiciņš nav organiski ieaudzis pašā mācībā, ir jābūt ļoti piesardzīgam.
Savu laiku rozes zied, savu laiku magonītes; Savs laiciņš man ziedēt, savā spangu vaiņagā. LD 6214
Saimeniece, saimeniece, glabājiet savu maizi! Nāks laiciņš pēc laiciņa, būs jums jauni ēdējiņi. LD 19462
Nu Anniņa goda meita, nu aiz galda sēdētāja. Cik sen bija tas laiciņš, skuķe jāja maiseklie. LD 22790
Kur tu iesi, bāleliņi, vakarāi kājas āvi? Tumšs laiciņis, garš celiņis, tālu tava līgaviņa. LD 15772
Kāds laiciņis rītu būs? Ieiet saule mākoņos; Kāda dzieva tautiņās? Brāļi vada raudādami. LD17283
Kuriet, ļaudis, istabiņas, lai laiciņis atsalaida: Man vīriņš mežā brauca, divas šūbas mugurā. LD 30560
Kas tā tāda goda gaška, sēd galdiņa galiņā? Cik sen bija tie laiciņi, ceplī pelnus rušināja. LD 20840
Es piedzimu māmiņai, pašā ziedu laiciņā, Pati augu kā liepiņa, kā ieviņa noziedēju. LD 1189
Es pakāru šūpolīti, pašā ziedu laiciņā, No tīriem ziediņiem, no rozīšu lapiņām. LD 1717
Vilciņš kāzas sataisija, pašā siena laiciņā. Vilks aiz galda, lāc's aiz galda, ziemels galda galiņā. LD 2397
Launadziņa vajadzēja, ka būt' laba devējiņa; Jau saulīte ielīgoja, launadziņa laiciņā. LD 4417
Brālitima žēl darīju, pašā darba laiciņā: Pļavā dūru grābeklīti, sēdu tautu kumeļā. LD 17868
Miega dēļ es nerāju, savu jaunu līgaviņu; Man pašami miedziņš nāca, pašā miega laiciņā. LD 21970
Mārtiņš bija labs vīriņš, aiz visiem vīriņiem: Ni ruden, pavasar, pašā maizes laiciņā. LD 30223
Jānits jāja visu gadu, atjāj Jāņu vakarā, Atjāj Jāņu vakarā, pašā zāļu laiciņā. LD 32932
Ši dieniņa, rītdieniņa, līdz manam laiciņam; Lai nāk cita mātes meita, šo durtiņu virināt. LD 10625
Paslēpiesi, man' māsiņa, aiz deviņi rožu krūmi, Lai tautietis tev meklēja, līdz pat gaiļu laiciņam. LD 16832
Šo rudeni, to rudeni, maza mana līgaviņa. Jel laiciņu nolieciet, da kurami rudeņam? LD 14809
Ko lielies tu, Jānīti, zinu tavu lielībiņu: Es redzēju tos laiciņus, kad no piestas putru strēbi. LD 19407
Savu laiku rozes zied, savu laiku magonītes; Savs laiciņš man ziedēt, savā spangu vaiņagā. LD 6214
Saimeniece, saimeniece, glabājiet savu maizi! Nāks laiciņš pēc laiciņa, būs jums jauni ēdējiņi. LD 19462
Nu Anniņa goda meita, nu aiz galda sēdētāja. Cik sen bija tas laiciņš, skuķe jāja maiseklie. LD 22790
Kur tu iesi, bāleliņi, vakarāi kājas āvi? Tumšs laiciņis, garš celiņis, tālu tava līgaviņa. LD 15772
Kāds laiciņis rītu būs? Ieiet saule mākoņos; Kāda dzieva tautiņās? Brāļi vada raudādami. LD17283
Kuriet, ļaudis, istabiņas, lai laiciņis atsalaida: Man vīriņš mežā brauca, divas šūbas mugurā. LD 30560
Kas tā tāda goda gaška, sēd galdiņa galiņā? Cik sen bija tie laiciņi, ceplī pelnus rušināja. LD 20840
Es piedzimu māmiņai, pašā ziedu laiciņā, Pati augu kā liepiņa, kā ieviņa noziedēju. LD 1189
Es pakāru šūpolīti, pašā ziedu laiciņā, No tīriem ziediņiem, no rozīšu lapiņām. LD 1717
Vilciņš kāzas sataisija, pašā siena laiciņā. Vilks aiz galda, lāc's aiz galda, ziemels galda galiņā. LD 2397
Launadziņa vajadzēja, ka būt' laba devējiņa; Jau saulīte ielīgoja, launadziņa laiciņā. LD 4417
Brālitima žēl darīju, pašā darba laiciņā: Pļavā dūru grābeklīti, sēdu tautu kumeļā. LD 17868
Miega dēļ es nerāju, savu jaunu līgaviņu; Man pašami miedziņš nāca, pašā miega laiciņā. LD 21970
Mārtiņš bija labs vīriņš, aiz visiem vīriņiem: Ni ruden, pavasar, pašā maizes laiciņā. LD 30223
Jānits jāja visu gadu, atjāj Jāņu vakarā, Atjāj Jāņu vakarā, pašā zāļu laiciņā. LD 32932
Ši dieniņa, rītdieniņa, līdz manam laiciņam; Lai nāk cita mātes meita, šo durtiņu virināt. LD 10625
Paslēpiesi, man' māsiņa, aiz deviņi rožu krūmi, Lai tautietis tev meklēja, līdz pat gaiļu laiciņam. LD 16832
Šo rudeni, to rudeni, maza mana līgaviņa. Jel laiciņu nolieciet, da kurami rudeņam? LD 14809
Ko lielies tu, Jānīti, zinu tavu lielībiņu: Es redzēju tos laiciņus, kad no piestas putru strēbi. LD 19407
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru