Ūsiņš latviešu folkloristikas vēsturē ir izraisījis visilgākās, visasākās domstarpības un atšķirīgākos skaidrojumus. Dainu skapī Ūsiņu atrodam tikai 16 dainās, kas iesūtītas no samērā šaura Vidzemes areāla (Alūksne, Gulbene, Cesvaine, Lubāna, Liezere, Prauliena, Krustpils). Jau tas vien izraisa šaubas, vai būs pareizi latvju kalendārā ievietot Ūsiņdienu vidū starp Lielo dienu (pavasara sākumu) un Jāņu dienu (vasaras saulgriežiem), kā to lasām savulaik tik populārajā Marģera Grīna un Māras Grīnas grāmatā „Latviešu gads, gadskārta un godi” („Everest”, Rīga, 1992.).
Lielā dienā diena ar nakti ir vienāda garuma, bet vasaras saulgriežos diena ir gadā visgarākā un nakts visīsākā; to nosaka Saules gaita debesīs, strikti precīzas astronomiskas norises un cilvēks tās nevar izmainīt, var tikai novērot un ievērot. Taču 16 Ūsiņa dainās neatrodam norādes, ka Ūsiņdiena būtu Saules vai Mēness gada gaitā būtu astronomiski precīzi noteikta, kā tas ir ar Jāņu dienu vai Lielo dienu.
Mitoloģijas enciklopēdijā (2.sējums, R, 1994, 221.lpp.) Ūsiņš saistīts gan ar pavasara saulgriežiem, gan Jurģu dienu 23.aprīlī, taču tas nav vidus starp Lielo dienu un Jāņu dienu. Tas viss rada nopietnas šaubas un piesardzību par Ūsiņa vietu latvju kalendārā un latvju astroloģijā. Ūsiņa vieta laika gaitā varētu būt to novadu kalendāros un astroloģijās, kas fiksētas Dainu skapī, bet nez vai Ūsiņa vieta ir attiecināma uz visu latvju kalendāru un latvju astroloģiju. Ir jau ērti četrus gadalaikus sadalīt uz pusēm astoņās daļās, taču nez vai tas ir latviski attaisnojams. Skaitlis 8 Dainu skapī ir atrodams tikai 3 dainās, skaitlis 9 simtreižu biežāk - 769 dainās. Ja latviešiem bija deviņu dienu nedēļa (savaite), tad kāpēc gads jādala astoņās daļās? Ērti tā ir, bet vai īsti?
Lielā dienā diena ar nakti ir vienāda garuma, bet vasaras saulgriežos diena ir gadā visgarākā un nakts visīsākā; to nosaka Saules gaita debesīs, strikti precīzas astronomiskas norises un cilvēks tās nevar izmainīt, var tikai novērot un ievērot. Taču 16 Ūsiņa dainās neatrodam norādes, ka Ūsiņdiena būtu Saules vai Mēness gada gaitā būtu astronomiski precīzi noteikta, kā tas ir ar Jāņu dienu vai Lielo dienu.
Mitoloģijas enciklopēdijā (2.sējums, R, 1994, 221.lpp.) Ūsiņš saistīts gan ar pavasara saulgriežiem, gan Jurģu dienu 23.aprīlī, taču tas nav vidus starp Lielo dienu un Jāņu dienu. Tas viss rada nopietnas šaubas un piesardzību par Ūsiņa vietu latvju kalendārā un latvju astroloģijā. Ūsiņa vieta laika gaitā varētu būt to novadu kalendāros un astroloģijās, kas fiksētas Dainu skapī, bet nez vai Ūsiņa vieta ir attiecināma uz visu latvju kalendāru un latvju astroloģiju. Ir jau ērti četrus gadalaikus sadalīt uz pusēm astoņās daļās, taču nez vai tas ir latviski attaisnojams. Skaitlis 8 Dainu skapī ir atrodams tikai 3 dainās, skaitlis 9 simtreižu biežāk - 769 dainās. Ja latviešiem bija deviņu dienu nedēļa (savaite), tad kāpēc gads jādala astoņās daļās? Ērti tā ir, bet vai īsti?
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru