Latvji gada īsākajā naktī iededz Jāņugunis. Gada īsāko nakti precīzi nosaka vasaras saulgriežu brīdis. Brīdi pirms vasaras saulgriežiem saule vēl cēlās augšup Debesu kalnā, bet brīdi pēc vasaras saulgriežiem jau sāk ceļu lejup līdz ziemas saulgriežiem. Šogad vasaras saugriežu brīdis ir 21. jūnijā 8.45 no rīta. Pēc saulgriežu brīža nosaka arī to, vai gada īsākā nakts ir pirms gada garākās dienas kā tas ir šogad, vai arī gada garākā diena ir pirms gada īsākās nakts. Šogad gada īsākā nakts ir nakts no 20. jūnija uz 21. jūniju un gada garākā diena ir 21. jūnijs.
Gada garākās dienas var būt gan diena pirms gada īsākās nakts, gan diena pēc gada īsākās nakts. Tāpēc gada garākās diena jāprecizē. Ja saulgriežu brīdis saulgriežu dienā ir dienas pirmajā pusē kā šogad, tad gada garākā diena ir diena pēc gada īsākās nakts. Ja saulgriežu brīdis ir dienas otrajā pusē, tad gada garākā diena ir pirms gada īsākās nakts.
Tautā runā, ka ap saugriežiem saule uz vairākām dienām apstājas un dienas garums vairākas dienas nemainās. Šī neprecizitāte nāk no tautas kalendāru neprecizitātes, jo dienas ilgums kalendāros tiek noapaļots līdz minūtēm. Ja laika skaitļiem uzrādītu arī sekundes, tad būtu skaidri redzams ka nekas neapstājas. Saule savā gaitā augšup vasaras saulgriežu brīdī apstājas tikai uz bezgala īsu mirkli un jau tūlīt dodas lejup. Latvjiem Saule ir pats galvenais spīdeklis un tāpēc īstos latvju kalendāros ap saulgriežiem laika skaitļi ir jānorāda ar precizitāti līdz sekundēm vai pat sekundes daļām kā to dara sporta rēķinos, kur sekunžu daļas ir pašas par sevi saprotamas, taču latvjiem Saule ir būtiskāka par sportu.
Latvji gada īsāko nakti vienmēr nosaka precīzi. Senatnes mantojumā nav tādu ziņu, ka latvji būtu skaitījuši 3 dienas (vai vairāk, kā pēc Vecā stila) pēc gada īsākās nakts un tikai tad dedzinājuši Jāņugunis, kā to dara mūsdienās, kad mēs Jāņu dienu nosakām pēc kalendāra datuma, bet nevis pēc gada īsākās nakts.
Gada īsākajā dienā Saule ir visaugstāk debesīs. Latvji gada īsākajā naktī godina un gaida ‘visaugstāko Sauli’. Mūsdienu latvieši Jāņu naktī katru gadu godina jau ‘lejupejošu Sauli’ un tas nenovēršami ietekmē tālāko laiku. Tieši te, 'dilstošas saules' godināšanā arī meklējamas latvju neveiksmju dziļākās saknes pēdējos gadsimtos.
Ziemas saulgriežos ir citādi. Ziemas saulgriežu diena ir gada īsākā diena, kad Saule debesīs ir viszemāk. Tad mēs noskaitam vēl trīs dienas un svinam Ziemassvētkus jau ‘augšupejošā Saulē’.
Saulgriežos latvji saskaņoja laika skaitīšanu (kalendāru) ar Saules gaitu debesīs – to precīzi saskaņot var ir tieši saulgriežos. Vasaras saulgriežos Saule pie apvāršņa aust vistālāk ziemeļaustrumos un riet vistālāk dienvidaustrumos. Saulgriežu precīzai noteikšanai lietoja dažādas metodes – akmeņu līnijas, apvāršņa vērošanu saullēktā un saulrietā u.c. Latvijā laika skaitīšanu saskaņot ar Saules gaitu debesīs var tieši vasaras saulgriežos, jo ziemas saulgriežos debesis bieži ir apmākušās un Saule nav redzama. Latvji savu laika skaitīšanu saskaņoja ar Saules gaitu, bet nevis kā mūsdienās latvieši ar kalendāra datumu uzspiež Saulei un debesīm savas svētku dienas.
Gada garākās dienas var būt gan diena pirms gada īsākās nakts, gan diena pēc gada īsākās nakts. Tāpēc gada garākās diena jāprecizē. Ja saulgriežu brīdis saulgriežu dienā ir dienas pirmajā pusē kā šogad, tad gada garākā diena ir diena pēc gada īsākās nakts. Ja saulgriežu brīdis ir dienas otrajā pusē, tad gada garākā diena ir pirms gada īsākās nakts.
Tautā runā, ka ap saugriežiem saule uz vairākām dienām apstājas un dienas garums vairākas dienas nemainās. Šī neprecizitāte nāk no tautas kalendāru neprecizitātes, jo dienas ilgums kalendāros tiek noapaļots līdz minūtēm. Ja laika skaitļiem uzrādītu arī sekundes, tad būtu skaidri redzams ka nekas neapstājas. Saule savā gaitā augšup vasaras saulgriežu brīdī apstājas tikai uz bezgala īsu mirkli un jau tūlīt dodas lejup. Latvjiem Saule ir pats galvenais spīdeklis un tāpēc īstos latvju kalendāros ap saulgriežiem laika skaitļi ir jānorāda ar precizitāti līdz sekundēm vai pat sekundes daļām kā to dara sporta rēķinos, kur sekunžu daļas ir pašas par sevi saprotamas, taču latvjiem Saule ir būtiskāka par sportu.
Latvji gada īsāko nakti vienmēr nosaka precīzi. Senatnes mantojumā nav tādu ziņu, ka latvji būtu skaitījuši 3 dienas (vai vairāk, kā pēc Vecā stila) pēc gada īsākās nakts un tikai tad dedzinājuši Jāņugunis, kā to dara mūsdienās, kad mēs Jāņu dienu nosakām pēc kalendāra datuma, bet nevis pēc gada īsākās nakts.
Gada īsākajā dienā Saule ir visaugstāk debesīs. Latvji gada īsākajā naktī godina un gaida ‘visaugstāko Sauli’. Mūsdienu latvieši Jāņu naktī katru gadu godina jau ‘lejupejošu Sauli’ un tas nenovēršami ietekmē tālāko laiku. Tieši te, 'dilstošas saules' godināšanā arī meklējamas latvju neveiksmju dziļākās saknes pēdējos gadsimtos.
Ziemas saulgriežos ir citādi. Ziemas saulgriežu diena ir gada īsākā diena, kad Saule debesīs ir viszemāk. Tad mēs noskaitam vēl trīs dienas un svinam Ziemassvētkus jau ‘augšupejošā Saulē’.
Saulgriežos latvji saskaņoja laika skaitīšanu (kalendāru) ar Saules gaitu debesīs – to precīzi saskaņot var ir tieši saulgriežos. Vasaras saulgriežos Saule pie apvāršņa aust vistālāk ziemeļaustrumos un riet vistālāk dienvidaustrumos. Saulgriežu precīzai noteikšanai lietoja dažādas metodes – akmeņu līnijas, apvāršņa vērošanu saullēktā un saulrietā u.c. Latvijā laika skaitīšanu saskaņot ar Saules gaitu debesīs var tieši vasaras saulgriežos, jo ziemas saulgriežos debesis bieži ir apmākušās un Saule nav redzama. Latvji savu laika skaitīšanu saskaņoja ar Saules gaitu, bet nevis kā mūsdienās latvieši ar kalendāra datumu uzspiež Saulei un debesīm savas svētku dienas.
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru