Astroloģija ir zinātne par laika kvalitāti. Baltu valodas ir lokamās valodas. Dainas ir sacerētas latvju valodā, kur visi galvenie vārdi ir lokāmi. Tāpēc dainas nav iespējams pārtulkot nelokāmās valodās, tādās kā angļu, franču, itāļu vai ķīniešu valoda. Tāpēc arī astroloģiskās norādes pārnesot no nelokāmām valodām uz lokāmām valodām vai arī otrādi - tulkojot astroloģiskos tekstus no lokamām valodām uz nelokamām valodām ir jābūt ļoti piesardzīgam ar katru vārdu! Labam tulkojumam jābūt ekvivalentam abās valodās. Piemēram, vārds ‘laiks’ dažādos locījumos lokāmajā latviešu valodā var izteikt ko citu, nekā nelokāmajās valodās. Dainu skapī vārds ‘laiks’ locījumos ir atrodams 407 dainās. Daži piemēri rāda, cik dažādas ir latvju vārda ‘laiks’ nozīmes locījumos.
Dziediet nu, strazda bērni, nu nedzied lakstīgala; Lakstīgala nedziedāja, sējas laika gaidīdama. LD 2536
Nepļauš' miežu rasiņā, gan ir laika saulitē; Neieš' jauna tautiņās, gan ir laika mūžiņā. LD 10459
Vai, ļautiņi, redzējāt, mēra kaķi staigājot? Man uzsedza vedekliņa, mēra laika villainīti. LD 25340
Kūlējiņi, malējiņi, tie gaidīja gaiļu laika; Kumeliņu barotāji, gaiļu laika negaidīja. LD 29796
Man bij dziesmu vācelite, kad es augu bāliņos; Tās dziedāju tautiņās, savu laiku vadīdama. LD 43
Pašu laiku man jāiet, pie sudraba kalējiņa: Pašam dziesmu pūriņam, atslēdziņa nolūzusi. LD 910
Ai, ai, zvirbuli, kad jemsi sievu? Rudeni, rudeni pa miežu laiku. LD 2545
Nava vaira, nava vaira, kā citkārt tēva laiku: Salocītu grožu ņēmu, izsukātu kumeliņu. LD 3095
Savu laiku ieva zied, savu laiku ābelīte; Savu laiku es valkāju, savu zīļu vainadziņu. LD 6214
Kādu laiku redzēdama, tādu sedzu villainīti: Kādus ļaudis redzēdama, tādu laidu valodiņu. LD 14919
Auseklītis mētājās, dimantiņa zvaigznītēm; Saulīt', laiku kavēdama, stariņām laimes lēja. LD 33746
Dzīvojam, bāleliņi, rājam savas līgaviņas, Lai palika mūs' laikam, tēva zeme nedalīta. LD 3777
Slēpies, māsiņa, tīr' rudzu klētī, Lai tautietis meklē, līdz gaiļu laikam. LD 16838
Nāc, māsiņ, laikiem sērst, laikiem gaida bāleliņi, Laikiem dara bāleliņi, saldu miežu alutiņu. LD 17531
Saskaities vien staigāju, apjozies zobentiņu. Kas ar manim naidu tura, lai iet laikus maliņā. LD 34295
Dziediet nu, strazda bērni, nu nedzied lakstīgala; Lakstīgala nedziedāja, sējas laika gaidīdama. LD 2536
Nepļauš' miežu rasiņā, gan ir laika saulitē; Neieš' jauna tautiņās, gan ir laika mūžiņā. LD 10459
Vai, ļautiņi, redzējāt, mēra kaķi staigājot? Man uzsedza vedekliņa, mēra laika villainīti. LD 25340
Kūlējiņi, malējiņi, tie gaidīja gaiļu laika; Kumeliņu barotāji, gaiļu laika negaidīja. LD 29796
Man bij dziesmu vācelite, kad es augu bāliņos; Tās dziedāju tautiņās, savu laiku vadīdama. LD 43
Pašu laiku man jāiet, pie sudraba kalējiņa: Pašam dziesmu pūriņam, atslēdziņa nolūzusi. LD 910
Ai, ai, zvirbuli, kad jemsi sievu? Rudeni, rudeni pa miežu laiku. LD 2545
Nava vaira, nava vaira, kā citkārt tēva laiku: Salocītu grožu ņēmu, izsukātu kumeliņu. LD 3095
Savu laiku ieva zied, savu laiku ābelīte; Savu laiku es valkāju, savu zīļu vainadziņu. LD 6214
Kādu laiku redzēdama, tādu sedzu villainīti: Kādus ļaudis redzēdama, tādu laidu valodiņu. LD 14919
Auseklītis mētājās, dimantiņa zvaigznītēm; Saulīt', laiku kavēdama, stariņām laimes lēja. LD 33746
Dzīvojam, bāleliņi, rājam savas līgaviņas, Lai palika mūs' laikam, tēva zeme nedalīta. LD 3777
Slēpies, māsiņa, tīr' rudzu klētī, Lai tautietis meklē, līdz gaiļu laikam. LD 16838
Nāc, māsiņ, laikiem sērst, laikiem gaida bāleliņi, Laikiem dara bāleliņi, saldu miežu alutiņu. LD 17531
Saskaities vien staigāju, apjozies zobentiņu. Kas ar manim naidu tura, lai iet laikus maliņā. LD 34295
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru