Daudzskaitlis lietvārdiem parasti nozīmi neizmaina un norāda tikai uz skaitu. Vārds ‘laiks’ ir viens no izņēmumiem. Mūslaikos vārds ‘Laiks’ nozīmē kaut ko citu, nekā vārds ‘laiki’. Vārda laiks nozīmi izmaina pat tas, vai šis vārds ir rakstīts ar lielo vai ar mazo sākuma burtu. Šķiet, ka sensenos laikos tā nebija; daudzskaitlis vārdam laiks nozīmi neizmainīja. Tas jāņem vērā pārceļot seno latvju astroloģiskos priekšstatus no sendienām uz mūsdienām. Astroloģija ir zinātne par laika kvalitāti; hronoloģija ir zinātne par laika kvantitāti; abas šīs zinātnes saistītas, bet savstarpēji nejaucās kā eļļa ar ūdeni. Horoskops neatceļ kalendāru, pulkstenis neatceļ horoskopu.
Dainu skapī vārda ‘laiks’ daudzskaitli ‘laiki’ atrodam 26 dainās.
Veca māt', veca māt', važosim ciemíņā; Nu nevaidi salti laiki, nu nečīkst kamaniņas. LD 1070
Silti laiki salti laiki, ar māmiņas vilnanīt'; Īsi ceļi gari ceļi, ar nasko kumeliņu. LD 3244
Nieki, nieki, tautas dēli, no manim šo rudeni; Nāc citā rudenī, laiki, laiki vasarā. LD 15184
Ai, Dieviņ, salti laiki, tālu mani bāleliņi! Ar oderi kuli šuvu, lai kukuļi nesasala. LD 26481
Citkārt bija labi laiki, kad es biju kazu gans: Pienu ēdu, pienu dzēru, pienā muti nomazgāju. LD 29114
Es savam kumeļam, viju lūku pavadiņu: Sīvi kungi, dārgi laiki, nevar ķēžu kaldināt. LD 29989
Ziemas svētki, liela diena, tie Dievam dārgi laiki; Ziemas svētki vizināja, liela diena šūpli kāra. LD 33293
Kas tie tādi Laiki, tas dainās nav skaidrots, taču te atrodam skaidras norādes uz laika kvalitāti jeb labumu – silti laiki, salti laiki, auksti laiki, labi laiki, dārgi laiki, grūti laiki, vaidu laiki, rudens laiki... Varam piebilst, ka Dainu laikos vārda ‘laiks’ un vārda ‘laiki’ nozīmes īpaši neatšķīrās, taču arī nozīmēja ne tikai skaitu. Te būtu vietā atgādināt, ka vārdu ‘svētki’ latvji lieto tikai daudzskaitlī un nekad nesaka ‘svētks’! Ar vārdu ‘laiks’ tā nava.
Dainu skapī vārda ‘laiks’ daudzskaitli ‘laiki’ atrodam 26 dainās.
Veca māt', veca māt', važosim ciemíņā; Nu nevaidi salti laiki, nu nečīkst kamaniņas. LD 1070
Silti laiki salti laiki, ar māmiņas vilnanīt'; Īsi ceļi gari ceļi, ar nasko kumeliņu. LD 3244
Nieki, nieki, tautas dēli, no manim šo rudeni; Nāc citā rudenī, laiki, laiki vasarā. LD 15184
Ai, Dieviņ, salti laiki, tālu mani bāleliņi! Ar oderi kuli šuvu, lai kukuļi nesasala. LD 26481
Citkārt bija labi laiki, kad es biju kazu gans: Pienu ēdu, pienu dzēru, pienā muti nomazgāju. LD 29114
Es savam kumeļam, viju lūku pavadiņu: Sīvi kungi, dārgi laiki, nevar ķēžu kaldināt. LD 29989
Ziemas svētki, liela diena, tie Dievam dārgi laiki; Ziemas svētki vizināja, liela diena šūpli kāra. LD 33293
Kas tie tādi Laiki, tas dainās nav skaidrots, taču te atrodam skaidras norādes uz laika kvalitāti jeb labumu – silti laiki, salti laiki, auksti laiki, labi laiki, dārgi laiki, grūti laiki, vaidu laiki, rudens laiki... Varam piebilst, ka Dainu laikos vārda ‘laiks’ un vārda ‘laiki’ nozīmes īpaši neatšķīrās, taču arī nozīmēja ne tikai skaitu. Te būtu vietā atgādināt, ka vārdu ‘svētki’ latvji lieto tikai daudzskaitlī un nekad nesaka ‘svētks’! Ar vārdu ‘laiks’ tā nava.
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru