svētdiena, 2009. gada 15. novembris

Ascendenta aprēķina precizitāte.

Ascendenta aprēķins ir aptuvens. Aritmētikā pēc definīcijas par aptuvenā skaitļa absolūto kļūdu sauc šī skaitļa un tā precīzās vērtības starpību. Kas nosaka ascendenta aprēķina precizitāti? ASC aprēķins ir 3 saskaitāmo summa. Pēc definīcijas summas absolūtā kļūda ir vienāda ar atsevišķu saskaitāmo absolūto kļūdu summu. 3 skaitļu summas kļūdu visvairāk ietekmē tas saskaitāmais, kura absolūtā kļūda ir vislielākā.
ASC aprēķina pirmais saskaitāmais ir zvaigžņu laiks nulles meridiāna pusnaktij vai pusdienai, ko nolasa no efemerīdām vai astronomiskā kalendāra. Ja nav pieļautas drukas kļūdas vai paviršas nolasīšanas kļūdas, šī skaitļa kļūda var būt tikai 1 sekunde.
ASC aprēķina otrais saskaitāmais ir notikuma laiks, ko notikumam nosaka pēc pulksteņa. Šim skaitlim ir vislielākā iespējamā absolūtā kļūda. To visvairāk nosaka tieši cilvēciskais faktors. ASC aprēķinā notikuma laiks jāņem zvaigžņu laikā. Tā pēc būtības šis skaitlis ir 2 saskaitāmo summa – no pulksteņa nolasītais laiks + redukcija vietējā laika pārejai uz zvaigžņu laiku. Redukcija diennaktī nepārsniedz 3 minūtes 56 sekundes. Tātad nav nozīmes pielietot redukciju līdz sekundēm, ja notikuma laika absolūtā kļūda ir vairākas minūtes. Taču, ja notikuma laiks zināms precīzi, piemēram, pēc „melnās kastes”, tad arī aprēķinam būs lielāka precizitāte.
ASC aprēķina trešais saskaitāmais ir leņķiskais attālums no Grīnvičas nulles meridiāna, izteikts laika mērvienībās. Notikuma vietas meridiānu nosakot pēc attiecīgas precizitātes kartes, šo skaitli samērā viegli var iegūt ar precizitāti līdz 1 sekundei. Šeit pievienotā „Latvijas vietvārdu karte ascendenta aprēķinam” ērti ļauj noteikt šo skaitli līdz 3–5 sekundēm. Lietojot liela mēroga kartes, kļūda var būt lielāka.
Kļūdu var pielaist arī nolasot ASC vērtību no tabulām. Pareizi interpolējot tabulas vērtības, viegli var iegūt vajadzīgo precizitāti.

Nav komentāru: