Mēs esam tā pieraduši pie saviem kalendāriem un pulksteņiem, ka nemaz nepadomājam, cik dziļas saknes tiem ir mūsu dzīvē. Neviena kultūra nav iztikusi bez laika skaitīšanas un vērtēšanas. Kalendāri kā laika tabulas un pulksteņi bija jau cilvēces kultūras rītausmā.
Ascendents ir rītausmas un kultūras kategorija.
Ascendenta (ASC) tabulas pēc būtības var salīdzināt ar Saules un Mēness lēktu un rietu tabulām, ko katru gadu atrodam kalendāros. Atšķirība ir tikai tā, ka ASC tabulas dod atbildi uz pēc būtības pretējiem jautājumiem, nekā Saules un Mēness lēktu un rietu tabulu ailes kalendāros. Ja lēktu un rietu tabulās mēs atrodam atbildes uz tādiem jautājumiem kā: „Cikos Rīgā šodien uzlec Saule?”, „Cikos rīt rietēs Mēness?”, „Kad Saule debesīs būs visaugstāk?” vai „Kad būs vistumšākās naktis?”, tad ASC aprēķins un tabulas dod atbildi uz jautājumiem kā: „Kurš Saules Takas punkts notikuma vietā un notikuma brīdī uzaust?”, Kas šeit un tagad noriet?”, „Kas Saules Takā ir visaugstāk?” vai „Kas notiek Debesu dziļumā? utt.
Pulkstenis un kalendārs pamatā atbild uz laika ilgstības jautājumu: „Cik ir laiks?”. Pēc tam, kad uz šo jautājumu ir atbildēts, astroloģija var meklēt atbildi uz laika kvalitātes jautājumu: „Kāds ir laiks?”. Laika ilgstības mērīšanas pamatā ir cikliskas debesu parādības precīza novērošana un cikla ilguma fiksēšana par laika mērvienību. Mums tāda parādība ir Zemes rotācija ap savu asi, kas izraisa debess velves šķietamo griešanos, Saules un Mēness diennakts gaitu, spīdekļu lēktus un rietus. Arī ASC debesu adresi nosaka tikai Zemes rotācija ap asi. Tā ASC skaitliskā vērtība ir zvaigžņu pulksteņa ciparnīcas iedaļa, uz ko kā rādītājs norāda horizonta A mala. Apvāršņa R mala norāda DSC. Zvaigžņu pulksteņa ciparnīca ir Saules Taka debesīs, rādītāji - horizonts.
ASC nosaka zvaigžņu laikā. Zvaigžņu laiks astronomiem ir pamatlaiks. Zvaigžņu laiks nav ērts ikdienā, jo mūsu ikdienas dzīve ir pieskaņota ne zvaigznēm, bet gan Saulei, taču Saule pati pārvietojas pa zvaigžņu fonu (Saules spožuma dēļ to gan mēs tieši neredzam). Tāpēc tikai no Saules kalendāra un mūsu pulksteņa vien ASC zvaigžņu adresi noteikt nevar.
ASC aprēķins ir pāreja no mūsu ikdienā pieņemtā vidējā Saules laika uz vietējo zvaigžņu laiku, pēc kura Zeme rotē ap savu asi. Veselos skaitļos šīs kustības nav saskaņojamas. Tā ir kalendāra problēma: Zemes cikls (diennakts ilgums), Mēness cikls (mēness ilgums) un Saules cikls (gada ilgums) nav savstarpēji samērojami veselos skaitļos. Tāpēc kalendāri ir tik dažādi.
Atceries: Zvaigžņu dienu skaits Saules gadā ir tieši par 1 dienu lielāks, nekā dienas garumu mērot pēc vidējā Saules laika.
Ja visspožākais spīdeklis pie mūsu debesīm būtu kāda cita zvaigzne, ne Saule, tad ērtākais laiks mūsu ikdienā būtu zvaigžņu laiks un ASC noteikšana būtu ļoti vienkārša. ASC nosaka tikai Zemes rotācija ap asi attiecībā pret Debess jumu. ASC neietekmē Zemes riņķojums pa orbītu ap Sauli vai Mēness gaita ap Zemi. ASC aprēķins ir atgriešanās no jebkuras no dažādajām ērtajām „pilsoniskām” laika skaitīšanas sistēmām uz laika skaitīšanu pēc Zemes rotācijas attiecībā pret Visumu.
Atceries: Zvaigžņu laikam nav sava datuma. Datums jāņem tāds, kāds notikuma brīdī un vietā ir pēc vidējā Saules laika.
Ascendents ir rītausmas un kultūras kategorija.
Ascendenta (ASC) tabulas pēc būtības var salīdzināt ar Saules un Mēness lēktu un rietu tabulām, ko katru gadu atrodam kalendāros. Atšķirība ir tikai tā, ka ASC tabulas dod atbildi uz pēc būtības pretējiem jautājumiem, nekā Saules un Mēness lēktu un rietu tabulu ailes kalendāros. Ja lēktu un rietu tabulās mēs atrodam atbildes uz tādiem jautājumiem kā: „Cikos Rīgā šodien uzlec Saule?”, „Cikos rīt rietēs Mēness?”, „Kad Saule debesīs būs visaugstāk?” vai „Kad būs vistumšākās naktis?”, tad ASC aprēķins un tabulas dod atbildi uz jautājumiem kā: „Kurš Saules Takas punkts notikuma vietā un notikuma brīdī uzaust?”, Kas šeit un tagad noriet?”, „Kas Saules Takā ir visaugstāk?” vai „Kas notiek Debesu dziļumā? utt.
Pulkstenis un kalendārs pamatā atbild uz laika ilgstības jautājumu: „Cik ir laiks?”. Pēc tam, kad uz šo jautājumu ir atbildēts, astroloģija var meklēt atbildi uz laika kvalitātes jautājumu: „Kāds ir laiks?”. Laika ilgstības mērīšanas pamatā ir cikliskas debesu parādības precīza novērošana un cikla ilguma fiksēšana par laika mērvienību. Mums tāda parādība ir Zemes rotācija ap savu asi, kas izraisa debess velves šķietamo griešanos, Saules un Mēness diennakts gaitu, spīdekļu lēktus un rietus. Arī ASC debesu adresi nosaka tikai Zemes rotācija ap asi. Tā ASC skaitliskā vērtība ir zvaigžņu pulksteņa ciparnīcas iedaļa, uz ko kā rādītājs norāda horizonta A mala. Apvāršņa R mala norāda DSC. Zvaigžņu pulksteņa ciparnīca ir Saules Taka debesīs, rādītāji - horizonts.
ASC nosaka zvaigžņu laikā. Zvaigžņu laiks astronomiem ir pamatlaiks. Zvaigžņu laiks nav ērts ikdienā, jo mūsu ikdienas dzīve ir pieskaņota ne zvaigznēm, bet gan Saulei, taču Saule pati pārvietojas pa zvaigžņu fonu (Saules spožuma dēļ to gan mēs tieši neredzam). Tāpēc tikai no Saules kalendāra un mūsu pulksteņa vien ASC zvaigžņu adresi noteikt nevar.
ASC aprēķins ir pāreja no mūsu ikdienā pieņemtā vidējā Saules laika uz vietējo zvaigžņu laiku, pēc kura Zeme rotē ap savu asi. Veselos skaitļos šīs kustības nav saskaņojamas. Tā ir kalendāra problēma: Zemes cikls (diennakts ilgums), Mēness cikls (mēness ilgums) un Saules cikls (gada ilgums) nav savstarpēji samērojami veselos skaitļos. Tāpēc kalendāri ir tik dažādi.
Atceries: Zvaigžņu dienu skaits Saules gadā ir tieši par 1 dienu lielāks, nekā dienas garumu mērot pēc vidējā Saules laika.
Ja visspožākais spīdeklis pie mūsu debesīm būtu kāda cita zvaigzne, ne Saule, tad ērtākais laiks mūsu ikdienā būtu zvaigžņu laiks un ASC noteikšana būtu ļoti vienkārša. ASC nosaka tikai Zemes rotācija ap asi attiecībā pret Debess jumu. ASC neietekmē Zemes riņķojums pa orbītu ap Sauli vai Mēness gaita ap Zemi. ASC aprēķins ir atgriešanās no jebkuras no dažādajām ērtajām „pilsoniskām” laika skaitīšanas sistēmām uz laika skaitīšanu pēc Zemes rotācijas attiecībā pret Visumu.
Atceries: Zvaigžņu laikam nav sava datuma. Datums jāņem tāds, kāds notikuma brīdī un vietā ir pēc vidējā Saules laika.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru