Vissenākās ziņas par Baltijas jūru dod Plinius (23-79), pieminēdams, ka helēņi: Timaius (356-260 p.m.ē.) un Pyteas (385-322 p.m.ē.) Salu Basilia, lat(=Sām.sala) Pyteas esot nosaucis par Abalus(=jūras salu), atvase no kāpuļa, kas, savukārt ir atvase no vārda: kāpas. Plinius arī pauž, ka Pyteas ziņo par šīs jūras vāku tā: „Sotacus tic, ka tas[=dzintars] izplūst no klintīm Brittaniā[=Pruteniā jeb Prūsijā], kas saucas dzintarietes. Piteas pauž par guioniem[gutoniem], Vācijas ģinti, jūŗas grīvā, kas saucas Metuonidis[B:Mento.nomon], kas izplešas 6000 stadu[1 stadus =185m]. No šejienes dienas kuģojumā atrodas Abalus[=Sām.sala], uz ko viņš saka, pavasara straume nes dzintaru, ...Viņam līdzi tā tic Timaius, bet salu sauc Basilia.”
Pirmum, vāks Metuo.nidis ir saliktenis Mento.nomon, bal(Grīvas straume jeb Baltijas jūra). Otrum, vārds: nidis, bal(straume), ir locījums no tot, bal(upe), kā Ptolemaius (87-150) kartē vārds `upe` ir atzīmēts. Vārds: nomon, bal(debesu ūdens, lietus) ir locījums no Tami, bal(debess), kā to apliecina skitu vāks: tami.masadas (Nep.tunus, lat =debesu mīzāda). Tāpēc Mento.nomon, bal(Grīvas straume) ir vēlāks baltu tulkojums no senāka vāka: Metuo.nidis, bal(Grīvas straume jeb Baltijas jūra).
Vārda: Metuo. sakne pieder tai pašai vārsmai kā arī vārdi: maut, let(swim, ang =peldēt), mitj, rus(mazgāt), mitrus, lei(mitrs), no kā ir ņemts senākais Liel.upes vāks: Mita, tagadējā izloksnē tā sauktos Mitra. Šis vāks ir saglabājies Lielupes pilsētas vākā: Mitowe, kā vācu pakļāvēji to arī sauca 1266.pēc Jelgavas pils uzcelšanas. Tikai mūsu pašu izmisuma valodnieki ir izgudrojuši, ka Mitowe esot vācu vārds un tāpēc sakni: Mit- ir sajaukuši ar sakni mīt, mīdīt, ko ir pārtulkojuši uz sakni: Liel- no vārda: liels, let(kāja), Liel.dienas, let(kājās (celšanās) dienas), kāpēc Mit.upi iztulkojuši par Liel.upi. Tā kā poguļa: L( ,l) mijas uz lokanu lūpeņu kaimiņu poguļi: J( ,j), vāks Liel.gava(Kāj.pilsēta) ir pārčalota par Jelgava.
Šī sakne: Mit-, ir mijusies uz sakni: Mis-, caur vārdu masadas, sky(mīzadas jeb lietus), radam vākus: Misa un Mūsa. Šīs 2 upes ir Mitas jeb Lielupes satekas. (Vintens Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, R.1992., 117-118.lpp.).
Pirmum, vāks Metuo.nidis ir saliktenis Mento.nomon, bal(Grīvas straume jeb Baltijas jūra). Otrum, vārds: nidis, bal(straume), ir locījums no tot, bal(upe), kā Ptolemaius (87-150) kartē vārds `upe` ir atzīmēts. Vārds: nomon, bal(debesu ūdens, lietus) ir locījums no Tami, bal(debess), kā to apliecina skitu vāks: tami.masadas (Nep.tunus, lat =debesu mīzāda). Tāpēc Mento.nomon, bal(Grīvas straume) ir vēlāks baltu tulkojums no senāka vāka: Metuo.nidis, bal(Grīvas straume jeb Baltijas jūra).
Vārda: Metuo. sakne pieder tai pašai vārsmai kā arī vārdi: maut, let(swim, ang =peldēt), mitj, rus(mazgāt), mitrus, lei(mitrs), no kā ir ņemts senākais Liel.upes vāks: Mita, tagadējā izloksnē tā sauktos Mitra. Šis vāks ir saglabājies Lielupes pilsētas vākā: Mitowe, kā vācu pakļāvēji to arī sauca 1266.pēc Jelgavas pils uzcelšanas. Tikai mūsu pašu izmisuma valodnieki ir izgudrojuši, ka Mitowe esot vācu vārds un tāpēc sakni: Mit- ir sajaukuši ar sakni mīt, mīdīt, ko ir pārtulkojuši uz sakni: Liel- no vārda: liels, let(kāja), Liel.dienas, let(kājās (celšanās) dienas), kāpēc Mit.upi iztulkojuši par Liel.upi. Tā kā poguļa: L( ,l) mijas uz lokanu lūpeņu kaimiņu poguļi: J( ,j), vāks Liel.gava(Kāj.pilsēta) ir pārčalota par Jelgava.
Šī sakne: Mit-, ir mijusies uz sakni: Mis-, caur vārdu masadas, sky(mīzadas jeb lietus), radam vākus: Misa un Mūsa. Šīs 2 upes ir Mitas jeb Lielupes satekas. (Vintens Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, R.1992., 117-118.lpp.).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru