Baltu un helēņu valodām ir ļoti spēcīga lokoņa, ar ko šīs valodas stipri atšķiras no pārējām eiropiešu valodām. Vienotā daudzskaitļa galotnes abām valodām ir kopīgas, kas savukārt ir kopīgas ebrēju valodai, rau: virsma virsa; dogma, hel(teik.ma) doxa, hel(teika); qede-m, heb(austrumi); qede(austrs).
Vārduļs: -m, ebrēju valodā ir vienkāršs daudzskaitļa vārduļs, kas baltu-sakšu valodā, reizēm, tiek izteikts ar vārduļi: -s, rau: cave-s, ang(ala-s) cave, ang(ala); Ba)(ali-m, heb(dievi) Ba)(al, heb(dievs).
Šis vārduļs tālāki mijas uz darbības lietas vārda atvasinājumiem: tor-mos, hel(cauru-ms) toros, hel(caurs).
Leišu-helēņu valodām ir sakarība vārduļī: -sis(-šana), rau: s.kube-sys, lei kinē-sis, hel; s.kuba, lei kinē, hel.
Šīs helēņu un baltu līdzības ir radušās no šo tautu saskarsmes. Herodotus minētie gelēni kaimiski bija tuvākie helēni, kas varēja saskarties ar baltiem un līdz ar to sākt atdalīt baltu valodu no Z eiropiešu valodu pudura. (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, R.1992., 62-63.lpp.).
Vārduļs: -m, ebrēju valodā ir vienkāršs daudzskaitļa vārduļs, kas baltu-sakšu valodā, reizēm, tiek izteikts ar vārduļi: -s, rau: cave-s, ang(ala-s) cave, ang(ala); Ba)(ali-m, heb(dievi) Ba)(al, heb(dievs).
Šis vārduļs tālāki mijas uz darbības lietas vārda atvasinājumiem: tor-mos, hel(cauru-ms) toros, hel(caurs).
Leišu-helēņu valodām ir sakarība vārduļī: -sis(-šana), rau: s.kube-sys, lei kinē-sis, hel; s.kuba, lei kinē, hel.
Šīs helēņu un baltu līdzības ir radušās no šo tautu saskarsmes. Herodotus minētie gelēni kaimiski bija tuvākie helēni, kas varēja saskarties ar baltiem un līdz ar to sākt atdalīt baltu valodu no Z eiropiešu valodu pudura. (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, R.1992., 62-63.lpp.).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru