svētdiena, 2009. gada 1. novembris

Saule īsti spoži spīd tik dziļā klusumā.

Tumšā nakts klusumā zvaigznes pienāk tuvāk cilvēkiem. Klusumā rodam zvaigžņu zelta tīrradņus, ko vēlāk pārkausējam astroloģiskā zelta stieņos, piekausējam cilvēcisko sudrabu un kādas vajadzības dēļ arī kādu ligatūru un varbūt arī pēc saviem ieskatiem uzspiežam raudzes skaitli vai cenu. Ar naksnīgas debess klusumu vien nepietiks. Lai zvaigznes saprastu, mūsu iekšējais klusums nepieciešami ir jāpieskaņo Visuma klusumam. Tikai tā Pitagors varēja saklausīt planētu mūziku un dzirdēt kā spīdekļi iet pa savām takām.
Saules spožā klusumā zvaigznes neredz. Naksnīgu debesi Latvijā bieži klāj dūmaka vai mākoņi. Kā tad iegūt zvaigžņu zelta tīrradņus? Zvaigznes jāattēlo kartē, kosmogrammās, horoskopā vai kā citādi. Tas zvaigžņu zelta raudzi nemazinās. Gluži otrādi - arhitektūras meistarīga skice paaugstina celtnes īsto vērtību jau ar to vien, ka tā tiek skicēta.
Zelta drudžu laikos gandrīz visi zemes zelta tīrradņi jau salasīti, pārkausēti stieņos un novietoti seifos. Cilvēki nezin kāpēc uzskata, ka pārkausēts zelts ir vērtīgāks par dabiska zelta tīrradni. Dimantu pasaulē ir citādi – dabisks dimanta kristāls ir vērtīgāks par mākslīgo dimantu. Dzintara pasaulē dabiskais dzintars ir vērtīgāks par kausēto dzintaru. Kausētais siers ir lētāks par īstu sieru. Dabisku zvaigžņu zelta tīrradņu nekad nepietrūks. Pietiks arī cilvēciskā sudraba, ko piekausēt. Ikviens no mums ir astrologs, bet pagaidām tikai astrologi to apzinās..

Nav komentāru: