Alfreda Lielā (849-899) vēstījums, ka Witland(e) pieder aistiem (estum) var būt tulkots gan kā tā pieder igauņiem gan austrumiešiem, bez noteiktas tautības. Wat.land, ger(Vot.zeme) ir vēl dzīvojošas tautas vāks austrumos no igauņiem. Tās baltiskais vāks: Ingrija, ir atvasināts no vāka: ugri, tāpat kā vāks: ugauni, let(igauņi). Kad vāci sāka mākties baltiem virsū, viņu rakstos sāka parādīties baltiešu vāki. Tā 1388.g. ir minēts Wattendorp, ger(votu ciems) Sidgundas pagastā.
Pirms pakļautības krieviem 1242.g. Votzeme bija tikpat liela kā Igaunija. Tās robežas bija Peipusa ez. R, Ilmeņa ez. A, Ladogas ez. Z un Peipusa-Ilmeņa ez. robeža D. Te jāpiezīmē, ka vāks: Oņegas ez. ir cēlies no tās pašas saknes kā vāki: igauņi, ingri, rau: ugri > ugauni, let(igauņi) > ungi > Oņega. Starp Ladogas un Oņegas ez. dzīvoja ļoti sena ugru cilts: vepsas.
Z-Kurzemes vāki: Uitau(Ventspils) un Vrede.curonia(veduru Kursa) saistas ar votu dzīvotnēm Kurzemē. 1826.g. Kurzemē vēl bija tikai 1600 votu, bet pašā Votzemē jeb Ingrijā 1926.g. bija tikai 705 voti sarūkot uz 506 votiem 1943.g. Tātad 701 gadā votu tauta ir tikpat kā izkauta un pārkrievota. Šīs, tik senas, āriešu nomāktas, tautas vāks plēšas no Wulfstan(a) minētās Witland(es) Prūsijā, caur Vredu Kursu, Veddu-Semm(i) jeb Vid-zemi uz Wat-land(i) jeb Vot-zemi jebšu Ingriju starp Narvas un Volhovas upēm. Tā ir ugru Vedaine, kam otrā gadu tūkstenī p.m.ē. sāka mākties virsū āriešu slāvi. Pēc četriem gadu tūksteniem Vedainē, vēl joprojām, ir daži simti lībji, varbūt daži simti votu un kāds miljons igauņu.
Lai gan vāks: Weddu-Semm(Vidzeme), rakstos parādās tikai XVII g.s., tās galvas pilsētas vāks: Wendorum castrum, lat(vendu pils jeb Cēsu pils), ir minēta jau 1226.g. Livonijas hronikā. Ir iespējams ka vāks: Weddu ir izrunājams kā Wendu, jo senākos rakstos nd ir rakstīts ar dd, un ng ar gg, rau: gaggs, got(ceļš) - (Unter)gang, ger((apakš)eja), waddjus, got(siena) - Wand, ger(siena). Šī rakstības paraša ir pārņemta no helēņu rakstības, re: aggelos,Hel > eņģeļs > ev.angelijs(vēstītājs).
Einhorn(s) izmisuma valodniecībā pauž, ka latvji Pārdaugavas Lībiju saucot par „Weddu-Semm.. das ist das Mittel-Land (terram sive Provinciam intermediam)”. (Ve(n)du-zeme ... tas ir Vidus-zeme (jo zeme vidējs novads)). Te Einhorn(s), pilnīgi aplam, ģenetīvu (Weddu) pārtulko ar īpašības vārdu: Mittel, ger(vidus). Ja toreizējie latvji vāku: Weddu teica kā vedu, tad ir bijušas 2 izrunas: vedu un vendu, jo Indriķa 1226.g. minētā Wendorum castrum (vendu pils, Cēsu pils) ir Weddu-Semm(es) jeb Vid-zemes galvas pilsēta, kas igauniski saucas Vōnnu.
Bieži minētie krievu rakstos: vada(voti), saskan ar vāka: Weddu, izrunu kā vedu. Reizēm krievu rakstos vada(voti) ir rakstīti arī ar vāku: vod, rus(voti). Tāpēc varētu sacīt, ka ir pastāvējusi divejāda izruna: Weddu, let > Wendorum, lat > Vōnnu, ees un Weddu, let > vada, rus(=voti) > vod, rus(voti). Varbūt iedēkļota sakne: V#nD, saistījās ar rietumiem, kā vendiem pie Oderas, Ventspils Kurzemē, bet kaila sakne: V#D saistījās ar austrumiem, kā votiem.
Te jāmin ka krievu rakstos voti saucās arī kolbagi, kas, savukārt, islandiešu sāgās ir tulkoti uz kyfling(iem). Kopa, lei(kāpas) > kolpos, hel(līcis) > gulf, ang(līcis) > kyfling, isl(piejūrieši?). Šiem vākiem ir jūŗas un kāpu jēgums, kas ir arī pašu lībju savā vākā. Lībji savu valodu sauc par rānda kēļ (jūrmaliešu jeb kāpiešu valoda). Šis vāks: rānda, liv(jūŗmala jeb kāpas) tad arī saistas ar vākiem: kolbagi, rus(jūŗmalieši jeb kāpieši) un ar kyfling, isl(=jūŗmalieši jeb kāpieši). Abi vāki ir atvasināti caur kolpos, hel(līcis) no kopa, lei(kāpas), kas lokas uz ape, pru(upe).
Šīs vārdu virknes pamatnējs vārds ir kepu, lei(cepu) esot vārda: peku, bul(cepu) mijums, kas, es domāju, ir radīts izmisuma valodniecībā. Ir laba mustura pierādījums, ka vārds: kepti, lei(cept) ir atvase no vāka: Gobi tuksnesis, kā to apliecina leišu Gabijas (Uguns Mātes) vāks, kas prūšu valodā tulkots uz Panike, acīmredzam, atvase no vārda pannō, pru(uguns). Kipitj, rus(vārīties) ir atvase no vārda: kepti, lei(cept), jo cepani tauki vāras. No šiem abiem vārdiem atvasinās vārds kopa, lei(kāpas). D-Eiropā no šīs saknes ir atvasināts vāks: Kaspijas j., kur iedēkļis: -s- ir daudzuma jēgums. Te ir grūti spriest, vai sakne: Kasp- attiecas uz pašu jūŗu vai uz tās kāpām. Toties kolpos, hel(līcis, dobums, peža) skaidri liecina par ūdens jēgumu. Arī Ptolemaius(87-150) Baltijas jūras vāks: Oyenedickos kolpos (Venedu līcis) liecina, ka šīs saknes jēgums pāriet uz ūdeni. Laipuļa iedēkļim: -l- ir tagadējais maz- jēgums, kāpēc vārds: kolpos, hel(līcītis) bija izprotams kā jūŗiņa. No šīs saknes tad arī krievi ir atvasinājuši vāku: kolbagi, varbūt caur vārdu kolpakos (kāpīgs), domājam lībjus, mijam burtuļus poguļā: B(p,b). Šāds atzinums tad arī saskan ar pašu lībju vāku: rānda, liv(lībis, kāpietis, jūŗmalietis).
Vārds: kolpos, hel(līcītis, dobums, peža) ieguvis pežas jēgumu, kļuva sabiedrībā nepieņemams vārds (Sal.: Buga, bēgums, pedža, peža). Tāpēc, tā čalu sāka mainīt uz kolpos, hel(līcis), no kā atvasināja golfe, fra(līcis) un gulf, ang(līcis), ko savukārt vikingi pārtulkoja vākā: kylfing, isl = kolbagi, rus(piejūŗieši, kāpieši). Šis krievu vāks kolbagi, rus(lībji jeb kāpieši) ir minēts ap 1080.g. Bizantijas rakstos ar vāku: koylpiggoi. (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, R.1992., 50-54.lpp.).
Pirms pakļautības krieviem 1242.g. Votzeme bija tikpat liela kā Igaunija. Tās robežas bija Peipusa ez. R, Ilmeņa ez. A, Ladogas ez. Z un Peipusa-Ilmeņa ez. robeža D. Te jāpiezīmē, ka vāks: Oņegas ez. ir cēlies no tās pašas saknes kā vāki: igauņi, ingri, rau: ugri > ugauni, let(igauņi) > ungi > Oņega. Starp Ladogas un Oņegas ez. dzīvoja ļoti sena ugru cilts: vepsas.
Z-Kurzemes vāki: Uitau(Ventspils) un Vrede.curonia(veduru Kursa) saistas ar votu dzīvotnēm Kurzemē. 1826.g. Kurzemē vēl bija tikai 1600 votu, bet pašā Votzemē jeb Ingrijā 1926.g. bija tikai 705 voti sarūkot uz 506 votiem 1943.g. Tātad 701 gadā votu tauta ir tikpat kā izkauta un pārkrievota. Šīs, tik senas, āriešu nomāktas, tautas vāks plēšas no Wulfstan(a) minētās Witland(es) Prūsijā, caur Vredu Kursu, Veddu-Semm(i) jeb Vid-zemi uz Wat-land(i) jeb Vot-zemi jebšu Ingriju starp Narvas un Volhovas upēm. Tā ir ugru Vedaine, kam otrā gadu tūkstenī p.m.ē. sāka mākties virsū āriešu slāvi. Pēc četriem gadu tūksteniem Vedainē, vēl joprojām, ir daži simti lībji, varbūt daži simti votu un kāds miljons igauņu.
Lai gan vāks: Weddu-Semm(Vidzeme), rakstos parādās tikai XVII g.s., tās galvas pilsētas vāks: Wendorum castrum, lat(vendu pils jeb Cēsu pils), ir minēta jau 1226.g. Livonijas hronikā. Ir iespējams ka vāks: Weddu ir izrunājams kā Wendu, jo senākos rakstos nd ir rakstīts ar dd, un ng ar gg, rau: gaggs, got(ceļš) - (Unter)gang, ger((apakš)eja), waddjus, got(siena) - Wand, ger(siena). Šī rakstības paraša ir pārņemta no helēņu rakstības, re: aggelos,Hel > eņģeļs > ev.angelijs(vēstītājs).
Einhorn(s) izmisuma valodniecībā pauž, ka latvji Pārdaugavas Lībiju saucot par „Weddu-Semm.. das ist das Mittel-Land (terram sive Provinciam intermediam)”. (Ve(n)du-zeme ... tas ir Vidus-zeme (jo zeme vidējs novads)). Te Einhorn(s), pilnīgi aplam, ģenetīvu (Weddu) pārtulko ar īpašības vārdu: Mittel, ger(vidus). Ja toreizējie latvji vāku: Weddu teica kā vedu, tad ir bijušas 2 izrunas: vedu un vendu, jo Indriķa 1226.g. minētā Wendorum castrum (vendu pils, Cēsu pils) ir Weddu-Semm(es) jeb Vid-zemes galvas pilsēta, kas igauniski saucas Vōnnu.
Bieži minētie krievu rakstos: vada(voti), saskan ar vāka: Weddu, izrunu kā vedu. Reizēm krievu rakstos vada(voti) ir rakstīti arī ar vāku: vod, rus(voti). Tāpēc varētu sacīt, ka ir pastāvējusi divejāda izruna: Weddu, let > Wendorum, lat > Vōnnu, ees un Weddu, let > vada, rus(=voti) > vod, rus(voti). Varbūt iedēkļota sakne: V#nD, saistījās ar rietumiem, kā vendiem pie Oderas, Ventspils Kurzemē, bet kaila sakne: V#D saistījās ar austrumiem, kā votiem.
Te jāmin ka krievu rakstos voti saucās arī kolbagi, kas, savukārt, islandiešu sāgās ir tulkoti uz kyfling(iem). Kopa, lei(kāpas) > kolpos, hel(līcis) > gulf, ang(līcis) > kyfling, isl(piejūrieši?). Šiem vākiem ir jūŗas un kāpu jēgums, kas ir arī pašu lībju savā vākā. Lībji savu valodu sauc par rānda kēļ (jūrmaliešu jeb kāpiešu valoda). Šis vāks: rānda, liv(jūŗmala jeb kāpas) tad arī saistas ar vākiem: kolbagi, rus(jūŗmalieši jeb kāpieši) un ar kyfling, isl(=jūŗmalieši jeb kāpieši). Abi vāki ir atvasināti caur kolpos, hel(līcis) no kopa, lei(kāpas), kas lokas uz ape, pru(upe).
Šīs vārdu virknes pamatnējs vārds ir kepu, lei(cepu) esot vārda: peku, bul(cepu) mijums, kas, es domāju, ir radīts izmisuma valodniecībā. Ir laba mustura pierādījums, ka vārds: kepti, lei(cept) ir atvase no vāka: Gobi tuksnesis, kā to apliecina leišu Gabijas (Uguns Mātes) vāks, kas prūšu valodā tulkots uz Panike, acīmredzam, atvase no vārda pannō, pru(uguns). Kipitj, rus(vārīties) ir atvase no vārda: kepti, lei(cept), jo cepani tauki vāras. No šiem abiem vārdiem atvasinās vārds kopa, lei(kāpas). D-Eiropā no šīs saknes ir atvasināts vāks: Kaspijas j., kur iedēkļis: -s- ir daudzuma jēgums. Te ir grūti spriest, vai sakne: Kasp- attiecas uz pašu jūŗu vai uz tās kāpām. Toties kolpos, hel(līcis, dobums, peža) skaidri liecina par ūdens jēgumu. Arī Ptolemaius(87-150) Baltijas jūras vāks: Oyenedickos kolpos (Venedu līcis) liecina, ka šīs saknes jēgums pāriet uz ūdeni. Laipuļa iedēkļim: -l- ir tagadējais maz- jēgums, kāpēc vārds: kolpos, hel(līcītis) bija izprotams kā jūŗiņa. No šīs saknes tad arī krievi ir atvasinājuši vāku: kolbagi, varbūt caur vārdu kolpakos (kāpīgs), domājam lībjus, mijam burtuļus poguļā: B(p,b). Šāds atzinums tad arī saskan ar pašu lībju vāku: rānda, liv(lībis, kāpietis, jūŗmalietis).
Vārds: kolpos, hel(līcītis, dobums, peža) ieguvis pežas jēgumu, kļuva sabiedrībā nepieņemams vārds (Sal.: Buga, bēgums, pedža, peža). Tāpēc, tā čalu sāka mainīt uz kolpos, hel(līcis), no kā atvasināja golfe, fra(līcis) un gulf, ang(līcis), ko savukārt vikingi pārtulkoja vākā: kylfing, isl = kolbagi, rus(piejūŗieši, kāpieši). Šis krievu vāks kolbagi, rus(lībji jeb kāpieši) ir minēts ap 1080.g. Bizantijas rakstos ar vāku: koylpiggoi. (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, R.1992., 50-54.lpp.).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru