Ascendents gada gaitā vienmēr pārvietojas pa apvārsni, pavasaros uz ZA, rudeņos uz DA. ASC ziemas saulgriežos ir vistālāk apvāršņa DA, bet vasaras saulgriežos vistālāk apvāršņa ZA. Ja savu skatu ikdienu pavērsīsm uz ASC, tad ievērosim kā debesis izmainās. ASC ir kustīgs gan attiecībā pret Zemi, gan pret debesīm. Ir jābūt skaidrībā par ausmas punkta gaitu pasaulē.
Katrs zodiaka punkts uzaust 1 reizi dienā. Zemes ekvatora joslā katras 4 minūtes uzaust 1 zodiaka grāds; katra zodiaka zīme tur uzaust 2 stundu laikā. Taču tā ir tikai ap ekvatoru. Saules Takas slīpuma dēļ, jo tālāk no ekvatora, jo zodiaka zīmes uzaust dažādākā ilgumā. Jo tuvāk polāriem lokiem, jo zodiaka zīmes aust ar dažādāku ilgumu. 6 zodiaka zīmes - no Vēža līdz Strēlniekam – aust lēnām, ilgāk, nekā 2 stundas katra. Otras 6 zodiaka zīmes – no Mežāža līdz Dvīņiem – aust strauji, ātrāk, nekā 2 stundas katra. Vislēnāk uzaust Bites (skorpiona) un Lauvas zīme. Visstraujāk uzaust Zivju un Auna zīme. Tā tas ir Zemes Z puslodē; D puslodē tas norit pretēji. Joslā starp Zemes ekvatoru un polāriem lokiem ikdienu uzaust visas zodiaka zīmes; joslās no polāriem lokiem līdz Zemes poliem aina ir citāda.
Saullēkts, Mēness lēkts un planētu lēkti tieši A ir vērojami tikai tuvu ekvatoram. Rīgā saullēkta azimuts gada gaitā mainās no 41 grāda ap Jāņiem līdz 135 grādam ziemas saulgriežos. Tā Rīgā austoša Saule 182 dienās no saulgriežiem līdz saulgriežiem noiet 94 grādu plašu loku, dienā vidēji pusi loka grāda, jeb 1 Saules diametru. Šī loka lielums mainās atkarībā no vietas ģeogrāfiskās paralēles.
Aiz polārā loka sākoties polārai dienai vai naktij Saule ne aust, ne riet, bet ripo pa horizontu. Latvija atrodas tuvāk Z polāram lokam, nekā ekvatoram, tāpēc ASC diennakts gaita te savdabīga un nebūt ne tāda kā Polijā, Ungārijā... Uzaušanas laika starpība starp vislēnāk austošām un visstraujāk austošām zīmēm Latvijas D ir 4,5 reizes, bet Latvijas Z 6 reizes, kas ir lielāka, nekā Lietuvā, kur šī starpība ir 4 reizes, bet mazāka, nekā Igaunijas Z, kur šī starpība ir 7 reizes. Uz katras paralēles ascendenta gaita ir citāda.
Katrs zodiaka punkts uzaust 1 reizi dienā. Zemes ekvatora joslā katras 4 minūtes uzaust 1 zodiaka grāds; katra zodiaka zīme tur uzaust 2 stundu laikā. Taču tā ir tikai ap ekvatoru. Saules Takas slīpuma dēļ, jo tālāk no ekvatora, jo zodiaka zīmes uzaust dažādākā ilgumā. Jo tuvāk polāriem lokiem, jo zodiaka zīmes aust ar dažādāku ilgumu. 6 zodiaka zīmes - no Vēža līdz Strēlniekam – aust lēnām, ilgāk, nekā 2 stundas katra. Otras 6 zodiaka zīmes – no Mežāža līdz Dvīņiem – aust strauji, ātrāk, nekā 2 stundas katra. Vislēnāk uzaust Bites (skorpiona) un Lauvas zīme. Visstraujāk uzaust Zivju un Auna zīme. Tā tas ir Zemes Z puslodē; D puslodē tas norit pretēji. Joslā starp Zemes ekvatoru un polāriem lokiem ikdienu uzaust visas zodiaka zīmes; joslās no polāriem lokiem līdz Zemes poliem aina ir citāda.
Saullēkts, Mēness lēkts un planētu lēkti tieši A ir vērojami tikai tuvu ekvatoram. Rīgā saullēkta azimuts gada gaitā mainās no 41 grāda ap Jāņiem līdz 135 grādam ziemas saulgriežos. Tā Rīgā austoša Saule 182 dienās no saulgriežiem līdz saulgriežiem noiet 94 grādu plašu loku, dienā vidēji pusi loka grāda, jeb 1 Saules diametru. Šī loka lielums mainās atkarībā no vietas ģeogrāfiskās paralēles.
Aiz polārā loka sākoties polārai dienai vai naktij Saule ne aust, ne riet, bet ripo pa horizontu. Latvija atrodas tuvāk Z polāram lokam, nekā ekvatoram, tāpēc ASC diennakts gaita te savdabīga un nebūt ne tāda kā Polijā, Ungārijā... Uzaušanas laika starpība starp vislēnāk austošām un visstraujāk austošām zīmēm Latvijas D ir 4,5 reizes, bet Latvijas Z 6 reizes, kas ir lielāka, nekā Lietuvā, kur šī starpība ir 4 reizes, bet mazāka, nekā Igaunijas Z, kur šī starpība ir 7 reizes. Uz katras paralēles ascendenta gaita ir citāda.
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru