Latvju vēsturē vākam: Wenden, ger(=Cēsis), ir vēsturīgs vāks, jo 1280.g. Atskaņu hronikā ir minēts mūsējais sarkan-balt-sarkanais karogs, kas ir viens no vissenākiem plīvojošiem karogiem. Vārsma toreizējā vācu rakstībā šo karogu terž tā.:
Von Wenden was zu rige komen
Zur lantw(er) als ich han v(er)nome(n).
Ein brud(er) unt wol hund(er)t man
Den wart das m(er)e ku(n)t getan.
Dy quame(n) houelichen dar
Mit eynīr banīr rot getan,
Das was mit wise durch gesnite(n),
Hate noch wendischen siten.
Wenden ist eyn burg genant
Vun(n) den dy banīr wart bekant;
Unt ist in litte(n) lant gelogen
Do dy vraue(n) ritens-pflegen
Nach den sitte(n) als dy man.
Vor war ich ouch das sage(n) ka(n):
Dy banīr der litten ist
Šīs vārsmas tulkojums ir:
No vendiem [=Cēsīm] uz Rīgu nāca
Zemes sardzei, kā es uztveru,
Viens brālis un turpat simt vīru
Tā bija daudz lietu padarījis.
Tie nāca saslējušies diži
Ar sarkani darinātu karogu.
Kas bija balti cauri griezts,
Bija pēc vendiešu [=cēsiešu] parašas,
Vendi [=Cēsis] saucas viena pils,
Kajā šis karogs zināms bija;
Un tā atrodas litu zemē.
Tur sievietes jāt mēdz
Pēc parašas kā vīrieši.
Arī patiesi es varu sacīt
Litu karogs tas ir.
Te jāpiemin, ka tajos laikos nekādas sevišķas atšķirības starp litiem un letiem. Tikai vēlāk sakne: lit- kļuva saistīta ar leišiem, bet sakne: let- ar latvjiem. Patiesībā, sakne: letti-galli, lat(letu gali), pretstatā saknei: semi-galli, lat(zem.gaļi jeb sāmu gali), ir attiecināta uz toreizējiem A-baltiem, tagadējā Vidzemē un Latgalē.
Tā kā vāks: winuli, ir atvase no vāka: vandali, kā to Brēmenes Ādams pauž, kas savukārt, ir atvasināts no vāka: wendi, kos šis bīskaps sauc par leutici(em), te ir liecība, ka šis vāks: leutici (ļaudiķi), ir pārņemts no Oderas slāviem uz baltiem. Šis vārds pieder pie vārsmas:
Lad, ang(puisis) \ lodyr, (zeņķis) \ laid \ liaudis, lei (ļaudis);
pro.lētarius, lat(valsts kalps) \ Lietuva, lei(=Lietuva) \ lōd \ Leute, ger(ļaudis);
Litwa, pol(Lietuva) \ lytis, lei(dzimums) \ lūd \ ludis, pru(persona).
No šīs vārsmas ir atvasināti dažādi baltu vāki: Lette, ger(latvis), Lotwa, pol(Latvija). Vācu bīskapi no vārda: Leute, ger(ļaudis), ir atvasinājuši vāku: Leutici (ļaudiķi) priekš Oderas slāviem, kas Tacitus (54-120) laikā bija zināmi ar vāku Lugii, no kā leiši ir atvasinājuši vāku: lenkas, lei(polis), kas pašu poļu valodā ir leh, pol(Vislas upaines senais iedzīvotājs).
Šī vāka: Leutici, sakne uz baltiem pirmo reizi ir attiecināta 997.gadā(IV; 593, un 609. lpp.), kur ir minēts ka bīskaps Adalberts ir iepazinies ar valodu un „Liutizorum ydola” (ļutu, t.i. baltu dieviem). Tā drīzumā paies gadu tūkstenis, kas sākās ar krustu, uguni un zobenu, un izviesās sirpī un veserī. (Vintens Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 55-56.lpp.).
Von Wenden was zu rige komen
Zur lantw(er) als ich han v(er)nome(n).
Ein brud(er) unt wol hund(er)t man
Den wart das m(er)e ku(n)t getan.
Dy quame(n) houelichen dar
Mit eynīr banīr rot getan,
Das was mit wise durch gesnite(n),
Hate noch wendischen siten.
Wenden ist eyn burg genant
Vun(n) den dy banīr wart bekant;
Unt ist in litte(n) lant gelogen
Do dy vraue(n) ritens-pflegen
Nach den sitte(n) als dy man.
Vor war ich ouch das sage(n) ka(n):
Dy banīr der litten ist
Šīs vārsmas tulkojums ir:
No vendiem [=Cēsīm] uz Rīgu nāca
Zemes sardzei, kā es uztveru,
Viens brālis un turpat simt vīru
Tā bija daudz lietu padarījis.
Tie nāca saslējušies diži
Ar sarkani darinātu karogu.
Kas bija balti cauri griezts,
Bija pēc vendiešu [=cēsiešu] parašas,
Vendi [=Cēsis] saucas viena pils,
Kajā šis karogs zināms bija;
Un tā atrodas litu zemē.
Tur sievietes jāt mēdz
Pēc parašas kā vīrieši.
Arī patiesi es varu sacīt
Litu karogs tas ir.
Te jāpiemin, ka tajos laikos nekādas sevišķas atšķirības starp litiem un letiem. Tikai vēlāk sakne: lit- kļuva saistīta ar leišiem, bet sakne: let- ar latvjiem. Patiesībā, sakne: letti-galli, lat(letu gali), pretstatā saknei: semi-galli, lat(zem.gaļi jeb sāmu gali), ir attiecināta uz toreizējiem A-baltiem, tagadējā Vidzemē un Latgalē.
Tā kā vāks: winuli, ir atvase no vāka: vandali, kā to Brēmenes Ādams pauž, kas savukārt, ir atvasināts no vāka: wendi, kos šis bīskaps sauc par leutici(em), te ir liecība, ka šis vāks: leutici (ļaudiķi), ir pārņemts no Oderas slāviem uz baltiem. Šis vārds pieder pie vārsmas:
Lad, ang(puisis) \ lodyr, (zeņķis) \ laid \ liaudis, lei (ļaudis);
pro.lētarius, lat(valsts kalps) \ Lietuva, lei(=Lietuva) \ lōd \ Leute, ger(ļaudis);
Litwa, pol(Lietuva) \ lytis, lei(dzimums) \ lūd \ ludis, pru(persona).
No šīs vārsmas ir atvasināti dažādi baltu vāki: Lette, ger(latvis), Lotwa, pol(Latvija). Vācu bīskapi no vārda: Leute, ger(ļaudis), ir atvasinājuši vāku: Leutici (ļaudiķi) priekš Oderas slāviem, kas Tacitus (54-120) laikā bija zināmi ar vāku Lugii, no kā leiši ir atvasinājuši vāku: lenkas, lei(polis), kas pašu poļu valodā ir leh, pol(Vislas upaines senais iedzīvotājs).
Šī vāka: Leutici, sakne uz baltiem pirmo reizi ir attiecināta 997.gadā(IV; 593, un 609. lpp.), kur ir minēts ka bīskaps Adalberts ir iepazinies ar valodu un „Liutizorum ydola” (ļutu, t.i. baltu dieviem). Tā drīzumā paies gadu tūkstenis, kas sākās ar krustu, uguni un zobenu, un izviesās sirpī un veserī. (Vintens Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 55-56.lpp.).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru