Gītars. Veltaine. (4)

Lai saprastu ka vāka: gelēni saknei un vāku: Letti-galli, Semi-galli saknei: gal- ir kopēja cilme, vēlreiz ir jāatgriežas pie jēguma: austrumi, Saule, uguns, bet šoreiz saknes: G#D, kas teutoņu valodā ir ieguvusi vāku: Gott, ger(Dievs, Saule?), bet baltu un helēņu valodās caur iedēkļi: L, kas mij sakni G#D uz iedēkļotu sakni: G#LD, kas tad zaudē galotni: D un kļūst par sakni: G#L, rādam kā no saknes: G#D atvasināti baltu-helēņu kopējas saknes vārdi: elektron, hel(dzintars) un gītars, bal(dzintars), no kā ir atvasināts vārds: gintaras, lei(dzintars).
Gott, ger(Dievs, Saule?) > hot, ang(karsts) > holod, rus(sals) > haul, cym(Saule) > hēlios, hel(Saule) > elektron, hel(dzintars);
Gott, ger(Dievs, Saule?) > Gītars, Bal(Saule);
Gott, ger(Dievs, Saule?) > qedem, heb(austrumi);
kalds, got(salts) > šaltas, lei(salts) > sauil, got(Saule);
kurti, lei(kurt) > goreti, bul(degt) > karsts.
Kā vārds: qedem, heb(austrumi) liecina, šai saknei: G#D pamatnējs jēgums bija austrumi, kas baltu valodā locīta uz Gītars, Bal(Saule), kur piedēkļim: -r, ir laipura jeb liel- jēgums. Lai gan šis vāks vārdnīcās nav sastopams, tā bijumu apliecina vārds: dzintars.
Gītars, Bal(Saule) > gītars, let(dzintars) > dzītars, let(dzintars) > zītars, let(dzintars);
gītars, let(dzintars) > gintaras, lei(dzintars) > jantarj, rus(dzintars).
Ka vāks: dzintars, ir atvasināts no vāka: Gītars, Bal(Saule), to tālāki apliecina vāks: elektron, hel(dzintars), kā sakne: elek-, ir atvasinājums no vāka: hēlikos, hel(saulīgs, saulisks). Galotnei: -tron ir gaŗš izskaidrojums, kas nekā nauja te dod. Vienīgi piedēkļim: -r-, ir laipura jēgums kā vākā: Gītars, Bal(Saule).
Vārdi: hot, ang(karsts), un tā locījums: holod, rus(sals), īstenībā nav pretešķības, jo salts ir tikai mazāk karsts. Valodas sākumā šis jēgums arī bija lietots, bet ar laiku tas ieguva šķietamas pretešķības jēgumu. (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, R.1992., 63-65.lpp.).