Herodotus piemin cilti: Neyroi, hel(neuri jeb ziemuri), kaut kur Baltkrievijā, kāpēc Gimbutas tos uzskata par baltiem. Ptolemaius (87-150) min Nauari cietoksni Z no Krimas. Herodotus arī piemin cilti: Tayroi, hel(tauri, zemieši?), locījums, no sabruktām saknēm: N#D> N#rD> N#r jeb Neyroi; D#D> D#rD> D#r jeb Tayroi. Tacitus (54-120) minētā Nerthus, lat(Zemes Māte), ir saknes: N#rD, atvase. Saknes: N#D locījums no saknes: D#D, kā sakne ir locīta uz sakni N#D, ar līdzīgu jēgumu: nieder, sak(zemup)> Nerthus, lat(Zemes Māte)> Ner.gal, šum(Pazemis); D#D > tot, ger(miris)> durti, lei(durt). Iedēkļim: -r-, ir laipura jeb liel- jēgums. No šīs saknes: N#D, var būt ir atvasināts Tacitus minētās Z Meklenburgas cilts vāks: Nuitones, lat(ziemelēni?) ar kā palīdzību vāci ir tulkojuši vāku: Žemene, lei(Zemene jeb Zemes Māte), par Nerthus, lat(Zemene, Zemes Māte jebšu Liel.zemene, Liel.ziemele), lai čalā to saskaņotu ar vārdu: Nord, ger(Z).
Šo Nerthus pielūdzēju dzīvotni ap Panes upi Meklenburgā kādus 800 gadus vēlāk apdzīvo tauta ar vāku: welat, abi (veltu ļaudis, kos rakstītāji pauž gan par viltiem, gan weletiem, gan wilziem.Viņi ar vāku: veltai, hel(velti) ir jau minēti Ptolemaius kartē. Šos vākus paskaidro Einhard 789.g.: „Natio quaedam Sclavenorum est in Germania, sedens super litus oceani, quae propria lingua Welatabi, frencica autem Wiltzi vocatur...” (tauta slāvi Vācijā, apmetusies uz jūŗas krasta, savā valodā velat.-abi, bet valdošā viltzi saucas...” Pirmum, te jāmin, ka par slāviem vai vandaliem toreiz sauca ik cilti vai tautu kas nebija vāci. Tāpēc no vāka: vendi, ir atvasināti vāki: venedi un fenni, lat(ugri: somi, igauni). Otrum, vāks: welat.abi, ir saliktenis: welat-abi, kur welat-, ir atvase no Ptolemaius minētiem veltai, hel(velti), Gaujas grīvā, ko vākā arī ir nosaukts Valdajas kalnājs, no kurienes iztek Daugava, bet vāks: -abi(ļaudis), pieder pie tās pašas saknes kā arī aba, got(vecis), abu, šum(tēvs), Āb, heb(tēvs), pie kās arī pieder Vidzemes ciemu: Ape, Ipiķi, vāki un Latgales pilsaines un apriņķa vāks: Abrene... Vārda: -abi(ļaudis),sakne )(#B, kur )( ir alefs, ir atvasināta no ūkeņu pogas saknes: G#B, re: Weib, ger(sieva)> boba, lei(bāba)> abu, šum(tēvs)> aba, got(vecis); Weib, ger(sieva)> ape, sak(pērtiķiene)> Affe, ger(pērtiķis). No šīs pogas ir atvasināti dzīvotņu vāki: Papaius, sky(Dievs)> Apia, sky(zeme)> Ape> Abrene(Liel.ape)> Ipiķi.
Pie Apes, Ipiķu un Abrenes saknes pieder arī vāki: Papaius, sky(Dievs), un viņa sieva: Apia, sky(zeme). Vārds: Vapia, ir sabrucis uz vārdu: Apia, un vārdiem: ap, apaļš, bet vārdi: vapna, lei(kaļķis), vapna, rut(kaļķis), vāpe, let(glazūra), ir noturējušies čalā veseli. Tātad, vārdam: -abi, Einhard minātā vākā: welat.abi(veltu ļaudis) saistas ar vākiem: Ape, Ipiķi. (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 91.lpp.).
Šo Nerthus pielūdzēju dzīvotni ap Panes upi Meklenburgā kādus 800 gadus vēlāk apdzīvo tauta ar vāku: welat, abi (veltu ļaudis, kos rakstītāji pauž gan par viltiem, gan weletiem, gan wilziem.Viņi ar vāku: veltai, hel(velti) ir jau minēti Ptolemaius kartē. Šos vākus paskaidro Einhard 789.g.: „Natio quaedam Sclavenorum est in Germania, sedens super litus oceani, quae propria lingua Welatabi, frencica autem Wiltzi vocatur...” (tauta slāvi Vācijā, apmetusies uz jūŗas krasta, savā valodā velat.-abi, bet valdošā viltzi saucas...” Pirmum, te jāmin, ka par slāviem vai vandaliem toreiz sauca ik cilti vai tautu kas nebija vāci. Tāpēc no vāka: vendi, ir atvasināti vāki: venedi un fenni, lat(ugri: somi, igauni). Otrum, vāks: welat.abi, ir saliktenis: welat-abi, kur welat-, ir atvase no Ptolemaius minētiem veltai, hel(velti), Gaujas grīvā, ko vākā arī ir nosaukts Valdajas kalnājs, no kurienes iztek Daugava, bet vāks: -abi(ļaudis), pieder pie tās pašas saknes kā arī aba, got(vecis), abu, šum(tēvs), Āb, heb(tēvs), pie kās arī pieder Vidzemes ciemu: Ape, Ipiķi, vāki un Latgales pilsaines un apriņķa vāks: Abrene... Vārda: -abi(ļaudis),sakne )(#B, kur )( ir alefs, ir atvasināta no ūkeņu pogas saknes: G#B, re: Weib, ger(sieva)> boba, lei(bāba)> abu, šum(tēvs)> aba, got(vecis); Weib, ger(sieva)> ape, sak(pērtiķiene)> Affe, ger(pērtiķis). No šīs pogas ir atvasināti dzīvotņu vāki: Papaius, sky(Dievs)> Apia, sky(zeme)> Ape> Abrene(Liel.ape)> Ipiķi.
Pie Apes, Ipiķu un Abrenes saknes pieder arī vāki: Papaius, sky(Dievs), un viņa sieva: Apia, sky(zeme). Vārds: Vapia, ir sabrucis uz vārdu: Apia, un vārdiem: ap, apaļš, bet vārdi: vapna, lei(kaļķis), vapna, rut(kaļķis), vāpe, let(glazūra), ir noturējušies čalā veseli. Tātad, vārdam: -abi, Einhard minātā vākā: welat.abi(veltu ļaudis) saistas ar vākiem: Ape, Ipiķi. (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 91.lpp.).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru