Tule. Veltu klaida. Veltaine. (22)

Tā ka vāks: Osilia, lat(Sāmsala), ir sakropļotais vāka: ugauni, let(igauni), tulkojums, no kā ir atvasināts Rīgas jūras līča piejūriešu vāks: hosioi, hel(lībji?), vāks: Hesynos tot, hel(Gaiziņu upe jeb Gauja), Ptolemaius kartē, ir helēņu valodas locījums no vāka: hosioi, hel(lībji?). Šī cilts ir dzīvojusi starp veltai, hel(velti), pie Gaujas un karbōn, hel(igauni), tautu pie jūŗas. No viņu cilts vāka: hosioi, hel(lībji?), ir atvasināts vāks: Cēsis, bet no vāka: Hesynos tot, hel(Gaiziņu upe jeb Gauja), ir atvasināts Vidzemes augstienes, no kurienes iztek Gauja, tās augstāka kalna vāks, Gaiziņš. Tā kā Vidzemes augstiene Ptolemaius kartē ir atzīmēta ar vāku: Reipō hory, hel(Lībju kalni), tad jādomā ka vāki: hosioi un Hesynos, arī attiecas uz lībjiem. Šis vāks tālāki ceļo uz Meklenburgas veltiem, kur vienas cilts vāks: Chizzini, lat(gaiziņi), ir skaidra atvase no vāka: Hesynos tot, hel(Gaiziņu upe, Gauja). Šo cilšu 4 zināmi vārdi ir āriešu, nevis ugru cilmes. Vai šie hosioi, hel(lībji?), un Chizzini, lat(gaiziņi), būtu bijuši latviskoti lībji? Šie Chizzini, lat(gaiziņi), un Circi.pani, lat(ap.panieši), vismaz valodā bija balti. To liecina upes, pie kās viņi apmetās Meklenburgā, vāks: Pane, kas pieder pie tās pašas saknes kā arī baltu-umbru vārds: piens. Toties, sudēnoi, hel(sudēni jeb tautēni) un Retharii, lat(rīteni jeb igauni?) varēja būt vēl ugri. Par šīm Meklenburgas veltu ciltīm Brēmenes Ādams pauž, ka Chizzini, lat(gaiziņi), un Circi.pani, lat(ap.panieši), dzīvo Panes R krastā, bet Tholosanti, lat(jūras salas tauta, sāmsalieši?), un Retharii, lat(rīteni jeb igauni?), dzīvo Panes upes A krastā. Šīs ciltis cīkstējās savā starpā pēc vadības.
Ka Tholo.santes, lat(jūŗas salas tauta jeb sāmsalieši?), ir saliktais vāks par to nevar būt šaubu. Tikai nav skaidrs vai šis vāks tā: Tholo.santes, lat(jūŗas - salas tauta), vai šā: Tholos.antes, lat(jūŗas - salas nācēji). Vienādi vai otrādi, jautājums ir nevis par jūŗas-salu, bet par tautu vai nācējiem. Tas nenomiglo šīs jūŗas - salas saistību ar Sām.salu. Tāpēc es izšķiros, ka Tholo.santes, lat(jūŗas - salas tauta jeb sām.salieši), ir ticamāks saliktenis.
Ģenetiviskais īpašības lietas vārds: Tholo-, hel(jūras), ir atvase no vārda: talassa, hel(jūra), kas ir atvasināts no vāka: Thule, hel(jūŗas sala, bieži Islande), kas mijas uz vārdu: sala un šalis, lei(zeme) tā: Thule, hel(jūŗas sala)> sala> šalis, lei(zeme); Thule, hel(jūŗas sala)> Tholo.santes, lat(jūŗas - salas tauta).
Vāka: Tholo.santes, lat(jūŗas - salas tauta) otrā puse: .santes, var būt atvase no vārda: tauta, lei(tauta), kas caur tiuda, got(tauta) mijas uz sudēnoi, hel(sudēni jeb tautēni) un seti(pareizticīgā cilts Igaunijā), kas mijusies uz santes ar čaliska iedēkļa: -n- palīdzību, kam nav nekāda grammatiska jēguma. Šie seti, kam acīmredzami ir baltiskais vāks, ir pirmie kristītie igauni, jo pareizticība Baltijā ieradās caur Krieviju pirms katoļticības. Viņi dzīvo pietos no Peipusa ez. ap Pečoriem...
Tautō, pru(zeme> tauta, lei(tauta)> tiuda, got(tauta)> sudēnoi, hel(sudēni jeb tautēni)> seti, bal(tauta)> Tholo.santes, lat(jūras salas tauta, sāmsalieši?). Es domāju, ka .santes(tauta), vākā: Tholosantes, lat(jūras salas tauta jeb sāmsalieši), attiecās uz palatviskotiem lībjiem vai igauniem, jo viņi kopā ar Rethari(iem), lat(rītiešiem jeb igauniem), upes atstarpā, turējās pie Chizzini(iem), lat(gaiziņiem), un Circi.pan(iem), lat(ap.paniešiem) pie Panes upes Meklenburgā. (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 105.lpp.).