Kāds hronists (Annales alamannici VI) vēsta par welat.abu pakļautību Kārlim Lielajam (742-814): „789. Karolus rex cum exercitu Francorum perrexit in Sclavos in Wilcai, et conquisit ipsam patriam cum ipso rege nomine Tragowit, et reversus est cum pace.” (789.g. ķēniņš: Kārlis, aizveda frankus slāvu Vilcē un uzvarēja viņu tēviju, kās ķēniņš saucas Tragovits, un tā atgriezti pie miera.) Pirmum, šis vēstītājs paziņo veltu ļaužu patstāvības zaudēšanu. Otrum, minēdams viņu ķēniņa vāku: Trago.wit, kas citās hronikās ir minēts kā Drago.wit, pavēsta velt-i otru vārdu: Trago- jeb Drago- , kas pieder pie vārsmas, kas atvasināta no saknes: D#G, vārsmas:
di.daktos, hel(mācīt(īt)s) in.dex, lat(ie.teika) dicere, lat(teikt) dogma, hel(tērga) deg tykus, lei(nerunīgs) taikns, got(zīme) dōg Tūcke, ger(ļaunprātība) taukšti, lei(terkšķēt) teikti, lei(teikt) dux, lat(no.teicējs, vadonis). No šīs vārsmas ir atvasināti vārdi: daug, lei(daudz, daži no dag un deka, hel(10). Tāpat no dicere, lat(teikt) saknes ir atvasināts vārds: didžiai, lei(ļoti, iz.teikti), kas sabrūk uz vārdiem: diži, dižens. No vārda: Tūcke, ger(ļaunprātība) saknes ir atvasināts vārds: dūnken, ger(iedomāties, lielīties), kā arī vārdi: denken, ger(domāt un danken(pa.teikties), kur iedēkļim: -n- ir tikai čalas loma.
Šī sakne: D#G mijas uz iedēkļotām saknēm: D#rG un Dr#G. Pie pirmās saknes vārsmas pieder vārdi: tērga, tērzēt, terkšķēt, torg, rus(tirgus), turgus, lei(tirgus), dirge, ang(dzeja), u.c., kiem nav sevišķas lomas vāka: Trago.wit jēgumā. Toties, šis vāks ir atvasināts no saknes: Dr#G, kur iedēkļim: -r- ir laipura jeb liel- jēgums. Šis vāks: Trago.wit jeb Drago.wit ir saliktenis, jo abi burtuļi pieder poguļai: D(t,d). Vārdam: -wit ir tautības vai valdības jēgums saistībā ar vārdu: vytis, lei(bruninieks), sencīgajā gaumē, kā vākā: With.land. Šie vienkāršie ļaudis: welat.abi(veltu ļaudis) sevi saista ar vāku veltai, hel(velti). Turpretim, sakne: Trag saistas ar runu, noteikumu, draudzi, kā redzams sekojošā vārsmā:
Trag.wit dreg s.triks, got(tituļs) trokšti, lei(ilgoties) triekti, lei(triekt) drīkstēt draika, lei(riests) drōg trūgen, ger(krāpt) draugas, lei(draugs) dreug drug, rus(draugs).
Šīs vārsmas vārdu jēgums saistas ar baltu vārdu pārsvaru. Vientuļajam slāvu vārdam: drug, (draugs), slāvu valodās trūkst ataugas. Mazliet lielāka saistība ir ar salikteni: s.triks, got(tituļs), un trūgen, ger(krāpt), kas ir atvases no vārda: triekti, lei(triekt) saknes. Toties baltu valodās šai saknei: Dr#G, ir plašāka vārdu izlase, kas jau tikpat kā zaudējusi savu senāko jēgumu. Tā vārds: trokšti, lei(ilgoties) atvase no vārda: teikt, pat tiek pausts kā dzērāju vārds. Šādu izmisuma valodniecību apgāž tautas dziesma: Lai trīc visa tautu zame, Lai dzird mana māmuliņ`.
Šeit vārds: trīc ir nepārejošā darbības vārda: trīkt, locījums, bet triekti, lei(triekt, spēcīgi dziedāt), ir attiecīgais pārejošais darbības vārds. Trokšti, lei(ilgoties), ir stipri zaudējis teikt, triekt, jēgumu. Toties, vārds: troksnis apliecina pretēji savu piederību pie šīs vārsmas.
Vārda: triekti, lei(triekt, spēcīgi dziedāt), jēgums, caur triggwa, got(līgums), pāriet piedēkļotā vārdā: s.triks, got(tituļs), kam ir nolīguma jēgums kā vārdā drīkstēt, no kā ir atvasināts vārds: trūgen, ger(krāpt), kas jēgumā saskan ar vārdu: drygair, cym(baumas). No šī līguma jēguma radās atvase: draugi, draugas, lei(draugs), drug, rus(draugs), jo draudze un draudzība balstās uz nolīguma.
Vārds: draugs, ir senākais zināmais rakstītais latvju vārds. To ir atzīmējis Indriķis ap 1228.g.: „Russinus interea de castri sumitate Bertoldum magistrum de Wenden, draugum suum, id est consocium..” (kamēr Rūsiņš pils augšā Bertoldu, Cēsu saimnieku, draugu savu, tas ir līdz-biedri..).
Šis plašāks saknes: Dr#G, jēgums atspoguļojas arī vākā: Trago.wit jeb Drago.wit, kur saknei ir vairāk teicēja loma, nekā drauga vai līdzgaitnieka loma. Minētais Trago.wit varbūt nemaz nebija vāks, bet welet, abu(veltu ļaužu), runas vīrs, tas ir sarunu wits, kas tagadējā izpratnē sauktos ārlietu vai tieslietu ministrs.
Tā no Einhard vēstīm mums ir zināmi 4 veltu vārdi: welat, abi(veltu ļaudis), un Trago.wit(trakas jeb triekas jebšu sarunu wits). Kā vārdam: .abi(ļaudis), tā vārdam: Trago- jeb Drago-(traka jeb trieka jeb saruna), trūkst dzīvas sakarības ar slāvu vārdoņu. Toties, šiem vārdiem ir vīkša sakarība ar baltu-sakšu vārdoņu. (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 95.lpp).
di.daktos, hel(mācīt(īt)s) in.dex, lat(ie.teika) dicere, lat(teikt) dogma, hel(tērga) deg tykus, lei(nerunīgs) taikns, got(zīme) dōg Tūcke, ger(ļaunprātība) taukšti, lei(terkšķēt) teikti, lei(teikt) dux, lat(no.teicējs, vadonis). No šīs vārsmas ir atvasināti vārdi: daug, lei(daudz, daži no dag un deka, hel(10). Tāpat no dicere, lat(teikt) saknes ir atvasināts vārds: didžiai, lei(ļoti, iz.teikti), kas sabrūk uz vārdiem: diži, dižens. No vārda: Tūcke, ger(ļaunprātība) saknes ir atvasināts vārds: dūnken, ger(iedomāties, lielīties), kā arī vārdi: denken, ger(domāt un danken(pa.teikties), kur iedēkļim: -n- ir tikai čalas loma.
Šī sakne: D#G mijas uz iedēkļotām saknēm: D#rG un Dr#G. Pie pirmās saknes vārsmas pieder vārdi: tērga, tērzēt, terkšķēt, torg, rus(tirgus), turgus, lei(tirgus), dirge, ang(dzeja), u.c., kiem nav sevišķas lomas vāka: Trago.wit jēgumā. Toties, šis vāks ir atvasināts no saknes: Dr#G, kur iedēkļim: -r- ir laipura jeb liel- jēgums. Šis vāks: Trago.wit jeb Drago.wit ir saliktenis, jo abi burtuļi pieder poguļai: D(t,d). Vārdam: -wit ir tautības vai valdības jēgums saistībā ar vārdu: vytis, lei(bruninieks), sencīgajā gaumē, kā vākā: With.land. Šie vienkāršie ļaudis: welat.abi(veltu ļaudis) sevi saista ar vāku veltai, hel(velti). Turpretim, sakne: Trag saistas ar runu, noteikumu, draudzi, kā redzams sekojošā vārsmā:
Trag.wit dreg s.triks, got(tituļs) trokšti, lei(ilgoties) triekti, lei(triekt) drīkstēt draika, lei(riests) drōg trūgen, ger(krāpt) draugas, lei(draugs) dreug drug, rus(draugs).
Šīs vārsmas vārdu jēgums saistas ar baltu vārdu pārsvaru. Vientuļajam slāvu vārdam: drug, (draugs), slāvu valodās trūkst ataugas. Mazliet lielāka saistība ir ar salikteni: s.triks, got(tituļs), un trūgen, ger(krāpt), kas ir atvases no vārda: triekti, lei(triekt) saknes. Toties baltu valodās šai saknei: Dr#G, ir plašāka vārdu izlase, kas jau tikpat kā zaudējusi savu senāko jēgumu. Tā vārds: trokšti, lei(ilgoties) atvase no vārda: teikt, pat tiek pausts kā dzērāju vārds. Šādu izmisuma valodniecību apgāž tautas dziesma: Lai trīc visa tautu zame, Lai dzird mana māmuliņ`.
Šeit vārds: trīc ir nepārejošā darbības vārda: trīkt, locījums, bet triekti, lei(triekt, spēcīgi dziedāt), ir attiecīgais pārejošais darbības vārds. Trokšti, lei(ilgoties), ir stipri zaudējis teikt, triekt, jēgumu. Toties, vārds: troksnis apliecina pretēji savu piederību pie šīs vārsmas.
Vārda: triekti, lei(triekt, spēcīgi dziedāt), jēgums, caur triggwa, got(līgums), pāriet piedēkļotā vārdā: s.triks, got(tituļs), kam ir nolīguma jēgums kā vārdā drīkstēt, no kā ir atvasināts vārds: trūgen, ger(krāpt), kas jēgumā saskan ar vārdu: drygair, cym(baumas). No šī līguma jēguma radās atvase: draugi, draugas, lei(draugs), drug, rus(draugs), jo draudze un draudzība balstās uz nolīguma.
Vārds: draugs, ir senākais zināmais rakstītais latvju vārds. To ir atzīmējis Indriķis ap 1228.g.: „Russinus interea de castri sumitate Bertoldum magistrum de Wenden, draugum suum, id est consocium..” (kamēr Rūsiņš pils augšā Bertoldu, Cēsu saimnieku, draugu savu, tas ir līdz-biedri..).
Šis plašāks saknes: Dr#G, jēgums atspoguļojas arī vākā: Trago.wit jeb Drago.wit, kur saknei ir vairāk teicēja loma, nekā drauga vai līdzgaitnieka loma. Minētais Trago.wit varbūt nemaz nebija vāks, bet welet, abu(veltu ļaužu), runas vīrs, tas ir sarunu wits, kas tagadējā izpratnē sauktos ārlietu vai tieslietu ministrs.
Tā no Einhard vēstīm mums ir zināmi 4 veltu vārdi: welat, abi(veltu ļaudis), un Trago.wit(trakas jeb triekas jebšu sarunu wits). Kā vārdam: .abi(ļaudis), tā vārdam: Trago- jeb Drago-(traka jeb trieka jeb saruna), trūkst dzīvas sakarības ar slāvu vārdoņu. Toties, šiem vārdiem ir vīkša sakarība ar baltu-sakšu vārdoņu. (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 95.lpp).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru