Vāka: Kitai, rus(Ķīna, Austraine), sakne ar iedēkļi: -r-, mijas uz sakni: G#rD, atvasinam vārdu kurdi. Tauta: kurdi, kās dzīvotne ir sadalīta starp PSRS, Turciju, Iraku un Irānu. Lai gan no šī vāka saknes ir atvasināts vāks: cureti, lat(kurši), nez vai kuršiem jebkad ir bijuši kādi sakari ar kurdiem. Baltijā tuvākie vāki ir Ģirts jeb Kurts un Gerta, Gerda, kas mijas arī uz Grēta, Grieta. Tā ir arī mijušies tautu, cilšu un pilsētu vāki pašā tagadējā Kursā vai tās kaimē:
Kit-(Ķīn-) > kurdi > cureti, lat(kurši) > cori, lat(kurši) > s.ciri, lat(sa.kurši) > s.ciricges, ang;
Kit-(Ķīn-) > Kretig > Kretinga > s.cride, ang(s.kuršu) > hirris, lat(hurši);
s.cride, ang(=s.kuršu) > S.krinda > S.krunda.
Ir skaidrs, ka iedēkļim: -r-, šajā saknē ir laipura jeb liel- jēgums, bet man nav nekādu pierādījumu par sakņu: kurt- un krut- starpību. Kā redzams no augšējiem piemēriem abu veidu saknes vāki atrodas Kursā. Vāku: cureti, lat(kurši) min Saxo Grammaticus tā: „Curetum tyrrano Lokero” (kuršu varmaka Lokero), par ko sīkāki terzē Švābe. Šis vāks tad atmet galotni un kļūst: cori, lat(kurši), kos piemin Rimberts 875.gadā. Bet šis vāks ir daudz senāks, jo Plinius (23-79) vēsta: „Quidam haec habitai ad Vistulam usque fluvium a Sarmatis, Venedis, Sciris, Hirris tradunt (kas ir apdzīvoti līdz Vislas strāvai ar sarmatiem, venediem, s.kiriem un hirriem).
Tā kā poguļas: G(k,g) un H(h,h), pieder ūkeņu pogai, vāks: .ciris, pāriet vākā: hirris(hurši jeb kurši), un tas pats vāks: s.ciris, lat(sa.kurši) nozīmē kaut kādu kuršu cilšu lielāku kopību, jo priedēkļim: s., ir daudzuma jēgums. Šie s.ciris, lat(sa.kurši), caur īpašības vārdu: s.cirig, lat(sa.kuršīgs), kļūst scirincges, ang([sa.kuršiņi) Alfreda Lielā (849-899) laikā.
Otra iedēkļota sakne: Kret-, arī attiecas uz Kursu, kā vākā: Kretinga, Lietuvā, kas ir atvase caur īpašības vārdu: kretig (liel- jeb sen-kuršīgs?). Šis īpašības vārds: kretig, ar priedēkļi: s., mijas uz s.cride finnas, ang(sa.kuršu somi?), kos Alfreds Lielais (849-899) piemin tagadējā Lapzemē. Ka šim vākam ir tieši sakari ar Kursu to liecina tās sēraina ciema vāks: Skrunda un latgaļu uzvārds: Skrinda, kur iedēkļim: -n-, ir tikai čalas loma. Tam nav gramatiska jēguma. Lielāko tiesu šis iedēkļis parādas leišu vārdos, kas atvasināti no latvju vārdiem: spīdēt > spindeti. (Vintens Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 67-69.lpp.).
Kit-(Ķīn-) > kurdi > cureti, lat(kurši) > cori, lat(kurši) > s.ciri, lat(sa.kurši) > s.ciricges, ang;
Kit-(Ķīn-) > Kretig > Kretinga > s.cride, ang(s.kuršu) > hirris, lat(hurši);
s.cride, ang(=s.kuršu) > S.krinda > S.krunda.
Ir skaidrs, ka iedēkļim: -r-, šajā saknē ir laipura jeb liel- jēgums, bet man nav nekādu pierādījumu par sakņu: kurt- un krut- starpību. Kā redzams no augšējiem piemēriem abu veidu saknes vāki atrodas Kursā. Vāku: cureti, lat(kurši) min Saxo Grammaticus tā: „Curetum tyrrano Lokero” (kuršu varmaka Lokero), par ko sīkāki terzē Švābe. Šis vāks tad atmet galotni un kļūst: cori, lat(kurši), kos piemin Rimberts 875.gadā. Bet šis vāks ir daudz senāks, jo Plinius (23-79) vēsta: „Quidam haec habitai ad Vistulam usque fluvium a Sarmatis, Venedis, Sciris, Hirris tradunt (kas ir apdzīvoti līdz Vislas strāvai ar sarmatiem, venediem, s.kiriem un hirriem).
Tā kā poguļas: G(k,g) un H(h,h), pieder ūkeņu pogai, vāks: .ciris, pāriet vākā: hirris(hurši jeb kurši), un tas pats vāks: s.ciris, lat(sa.kurši) nozīmē kaut kādu kuršu cilšu lielāku kopību, jo priedēkļim: s., ir daudzuma jēgums. Šie s.ciris, lat(sa.kurši), caur īpašības vārdu: s.cirig, lat(sa.kuršīgs), kļūst scirincges, ang([sa.kuršiņi) Alfreda Lielā (849-899) laikā.
Otra iedēkļota sakne: Kret-, arī attiecas uz Kursu, kā vākā: Kretinga, Lietuvā, kas ir atvase caur īpašības vārdu: kretig (liel- jeb sen-kuršīgs?). Šis īpašības vārds: kretig, ar priedēkļi: s., mijas uz s.cride finnas, ang(sa.kuršu somi?), kos Alfreds Lielais (849-899) piemin tagadējā Lapzemē. Ka šim vākam ir tieši sakari ar Kursu to liecina tās sēraina ciema vāks: Skrunda un latgaļu uzvārds: Skrinda, kur iedēkļim: -n-, ir tikai čalas loma. Tam nav gramatiska jēguma. Lielāko tiesu šis iedēkļis parādas leišu vārdos, kas atvasināti no latvju vārdiem: spīdēt > spindeti. (Vintens Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 67-69.lpp.).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru