Kā Herodotus vēsta par Boydinoi, hel(budiņu, rītēnu) dzīvi īsumā tā viņš plašumā apraksta Mēdes, hel(medu, rītēnu) dzīvi un kaŗus sīkumos, ko vāks ir saglabājis vārdā: matin, fra(rīts). Tā kā matin, fra(rīts) ir naujāks vārds nekā budeti, lei(mosties), Mēdes, hel(medi, rītēni?), tas ir kāda atvase no vāka: Boydinoi, hel(budiņi, rītēni?) caur vāku: vedas. No šīs saknes: B#D, atvasinātie vāki: budiņi, prūši, briti, ir tulkoti kādā citā saknē, vai pat valodā: G#D, no kās ir atvasināts vāks: galindai, hel(galindi), ko dzīvotnes ir izkaisītas no Budaines līdz Prūsijai, kur tas mijas uz Holland, ger(Halinda jeb Holande), no kurienes tas virzas caur Holandi Reinas grīvā uz Holandi A-Anglijā. Vāku: Pruteni, lat(prutāni jeb prūši), Britanni, lat(bretoni Francijā), un Britannicae, lat(briti), ir locījumi no Boydinoi, hel(budiņi) saknes, kas vēl ir dzīva sekojošā latgaļu uzvārdu vārsmā:
Baduns \ Bed \ Pitāns \ Bod \ Bed \ Bīd \ Baid \ Bōd \ Būd \ Baud \ Beitāns \ Putāns.
Te jāpiezīmē, ka Brēmenes Ādams raksta: „Sembi jeb prūši...” Viņa izpratnē abas tautas it kā būtu vienas tautas divvāki. Kā prūšu tā sembu vāki ir radušies Vedainē. Vāks: sembi ir atvasināts no Daugavas augšgalā dzīvojošās cilts: vibiōnes, hel(vibēni, visbi), kos piemin Ptolemaius ar dzīvotni ziemeļos no tagadējās Polockas, agrākās Paltiskas (Frode, 11). Tacitus (54-120) laikā ar vāku: S.uebi, lat(s.vebi), vēlāk švābi ir saukta kāda cilšu kopība ap Elbas upaines viduci, blakus ciltij: harii, lat(hari), ko vāks ir atvasināts no vāka: cori, lat(kurši), jo abi burtuļi pieder ūkaņu poguļām: G(k,g) un H(h,h). Šo Baltijas piekrastes tautu vai cilšu vākā Tacitus (54-120) ir atzīmējis arī jūŗu: Mare Suebicum, lat (Baltijas j.), izmisuma valodniekiem par pasakainu prieku. No ši vāka: S.uebi, lat(s.vābi), caur čalisku iedēkleni: s.uembi, ir atvasināts vāks: Sembi, lat(sembi). Vāks: S.uebi, lat(s.vābi), ir naujāks par vāku: Visby, sve(Visbija), Gotlandē, jo daudzuma iedēkļis: -s-, ir senāks par priedēkļi: S. Ja šī cilts: vibiōn, hel(vibēni), ir cits vāks prūšiem, tad tās saknes: V#B, jēgums ir tāds pats kā saknes: B#D(rīts) jēgums.
Sakne: V#B ir sastopama vārdā: woapis, pru(krāsa), kas mijas uz Farbe, ger(krāsa), kas, savukārt, mijas uz veri.puane, ees(sarkan.ums), caur iedēkļi: -r-, kam ir laipura jēgums. Šīs saknes jēgums saistas ar igauņu tautas varoņa: Kalev, ees(sarkana villaine), kam ir tālākas parašas.
Sarkanas vai zilas krāsas drēbes vienmuļi ir valkājušas vidzemnieces vēl 1585.g.
Vissenākais zilās drēbes gabals Baltijā ir atrasts 1898.g. pie Stāmerienes. Tā atrodas Rīgas muzejā. Šī Stāmerienes villaine ir zilā krāsā, rotāta ar kāšu krustiem un bronzas piespraudi. Tās cilmi lēš uz agro dzelzs laikmetu.
Šīs zilas un sarkanas krāsas attiecības tautā ir sastopamas arī ticībā. „Te pūķis ir nevis cilvēks, bet kalpotājs gars, kas nes saimniekam labību un mantu. Kad pūķis skrej pēc mantas, tas ir ugunīgi sarkans un skrien kā liesma pie debesīm. Kad viņš ir sazadzis mantu un nes to savam saimniekam, viņš ir zils un pretīga izskata.” Šī vēsts ir ņemta no pauduma: P.Einhorn, Reformatio Gentis Letticae in Ducata Curlandiae, domājams XVII g.s.
Tātad, zila krāsa saistas ar varmācību un varonību. Lībieti: Imautu, kas 24. jūnijā 1198.g. nodūra bīskapu: Bertoldu, tautas atmoda laikmeta dzejnieks: Andrejs Pumpurs, 1874.g. iemūžinātajā dzejā:
Imanta nevaid miris, Viņš ir tikai apburts un kluss. No darbošanās rimis Zem zilā kalna dus.
Šis zilais kalns atrodas nevis uz tautas zemes, bet tautas prātā, tautas sirdī. Zila krāsa ir ķēniņu, virsaišu, valdītāju krāsa. Zila krāsa ir vēsts, baloža, pasta un debesu krāsa. Zila krāsa ir tautas varoņu krāsa. Bet XX gs. šīs zilās krāsas jēgums jau ir miglaināks. Kārlis Skalbe vairs tik dzidri šo zilo krāsu nesaista ar tautas varonību:
Mūžam zili ir Latvijas kalni,
Mūžam nav miera zem Latvijas bērziem,
Mūžam raud kokle pār Latvijas kalniem.
Indijā jau VI gs. šo krāsu jēgums bija kļuvis par vienkāršu rotāšanos. Šīs zilās un sarkanās krāsas lietošanu Indijā Martianus Capella: „Visi indieši matus greznoja sarkanus, citur zilā, citur dzeltenā krāšņumā.” Tā kā Capella tālāki nepaskaidro šos krāšņumus, nav iespējams minēt par to nozīmi.
Ka zilgme Britu salās ir ieviesta caur prūšiem, to liecina vāks: Prussian blue, ang(prūšu zile jeb zilgme). Šo vāku Britu salās rakstos ir iesācis XVIII g.s. ķīmiķis Scheele, tā nosaukdams savienojumu: KFe(CN) jeb kālija ferrocyanidu. Šo vielu sievietes lieto baltās veļas skalošanā, jo tas tai piedod zilganu baltumu. (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 84.lpp).
Baduns \ Bed \ Pitāns \ Bod \ Bed \ Bīd \ Baid \ Bōd \ Būd \ Baud \ Beitāns \ Putāns.
Te jāpiezīmē, ka Brēmenes Ādams raksta: „Sembi jeb prūši...” Viņa izpratnē abas tautas it kā būtu vienas tautas divvāki. Kā prūšu tā sembu vāki ir radušies Vedainē. Vāks: sembi ir atvasināts no Daugavas augšgalā dzīvojošās cilts: vibiōnes, hel(vibēni, visbi), kos piemin Ptolemaius ar dzīvotni ziemeļos no tagadējās Polockas, agrākās Paltiskas (Frode, 11). Tacitus (54-120) laikā ar vāku: S.uebi, lat(s.vebi), vēlāk švābi ir saukta kāda cilšu kopība ap Elbas upaines viduci, blakus ciltij: harii, lat(hari), ko vāks ir atvasināts no vāka: cori, lat(kurši), jo abi burtuļi pieder ūkaņu poguļām: G(k,g) un H(h,h). Šo Baltijas piekrastes tautu vai cilšu vākā Tacitus (54-120) ir atzīmējis arī jūŗu: Mare Suebicum, lat (Baltijas j.), izmisuma valodniekiem par pasakainu prieku. No ši vāka: S.uebi, lat(s.vābi), caur čalisku iedēkleni: s.uembi, ir atvasināts vāks: Sembi, lat(sembi). Vāks: S.uebi, lat(s.vābi), ir naujāks par vāku: Visby, sve(Visbija), Gotlandē, jo daudzuma iedēkļis: -s-, ir senāks par priedēkļi: S. Ja šī cilts: vibiōn, hel(vibēni), ir cits vāks prūšiem, tad tās saknes: V#B, jēgums ir tāds pats kā saknes: B#D(rīts) jēgums.
Sakne: V#B ir sastopama vārdā: woapis, pru(krāsa), kas mijas uz Farbe, ger(krāsa), kas, savukārt, mijas uz veri.puane, ees(sarkan.ums), caur iedēkļi: -r-, kam ir laipura jēgums. Šīs saknes jēgums saistas ar igauņu tautas varoņa: Kalev, ees(sarkana villaine), kam ir tālākas parašas.
Sarkanas vai zilas krāsas drēbes vienmuļi ir valkājušas vidzemnieces vēl 1585.g.
Vissenākais zilās drēbes gabals Baltijā ir atrasts 1898.g. pie Stāmerienes. Tā atrodas Rīgas muzejā. Šī Stāmerienes villaine ir zilā krāsā, rotāta ar kāšu krustiem un bronzas piespraudi. Tās cilmi lēš uz agro dzelzs laikmetu.
Šīs zilas un sarkanas krāsas attiecības tautā ir sastopamas arī ticībā. „Te pūķis ir nevis cilvēks, bet kalpotājs gars, kas nes saimniekam labību un mantu. Kad pūķis skrej pēc mantas, tas ir ugunīgi sarkans un skrien kā liesma pie debesīm. Kad viņš ir sazadzis mantu un nes to savam saimniekam, viņš ir zils un pretīga izskata.” Šī vēsts ir ņemta no pauduma: P.Einhorn, Reformatio Gentis Letticae in Ducata Curlandiae, domājams XVII g.s.
Tātad, zila krāsa saistas ar varmācību un varonību. Lībieti: Imautu, kas 24. jūnijā 1198.g. nodūra bīskapu: Bertoldu, tautas atmoda laikmeta dzejnieks: Andrejs Pumpurs, 1874.g. iemūžinātajā dzejā:
Imanta nevaid miris, Viņš ir tikai apburts un kluss. No darbošanās rimis Zem zilā kalna dus.
Šis zilais kalns atrodas nevis uz tautas zemes, bet tautas prātā, tautas sirdī. Zila krāsa ir ķēniņu, virsaišu, valdītāju krāsa. Zila krāsa ir vēsts, baloža, pasta un debesu krāsa. Zila krāsa ir tautas varoņu krāsa. Bet XX gs. šīs zilās krāsas jēgums jau ir miglaināks. Kārlis Skalbe vairs tik dzidri šo zilo krāsu nesaista ar tautas varonību:
Mūžam zili ir Latvijas kalni,
Mūžam nav miera zem Latvijas bērziem,
Mūžam raud kokle pār Latvijas kalniem.
Indijā jau VI gs. šo krāsu jēgums bija kļuvis par vienkāršu rotāšanos. Šīs zilās un sarkanās krāsas lietošanu Indijā Martianus Capella: „Visi indieši matus greznoja sarkanus, citur zilā, citur dzeltenā krāšņumā.” Tā kā Capella tālāki nepaskaidro šos krāšņumus, nav iespējams minēt par to nozīmi.
Ka zilgme Britu salās ir ieviesta caur prūšiem, to liecina vāks: Prussian blue, ang(prūšu zile jeb zilgme). Šo vāku Britu salās rakstos ir iesācis XVIII g.s. ķīmiķis Scheele, tā nosaukdams savienojumu: KFe(CN) jeb kālija ferrocyanidu. Šo vielu sievietes lieto baltās veļas skalošanā, jo tas tai piedod zilganu baltumu. (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 84.lpp).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru