Kā saknē: G#B mijas uz sakni: )(#B, tā šī sakne mijas uz sakni: G#V, jo poguļas: B(p,b), V(f,v) un M( ,m) pieder lūpeņu pogai, atvasinam vārdu: kava, rut(dzeriens, kafija). Arābu valodā šis vārds: qahveh(dzeriens), laikam būs ieklīdis no keltiem Kaspijas j. kaimē. No šī vārda saknes ir atvasināti vārdi: grīva un š.ķīvis, kā arī vāks: Coive, liv(Gauja).
Vārda: grīva, iedēkļis: -r-, pauž senumu. Tam ir laipura jēgums. Tagadējā izloksnē grīva sauktos liel.kava vai liel.ūdens. Priedēkļim: š., vārdā: š.ķīvis ir daudzuma jēgums, kas tagadējā izloksnē sauktos sa.kava vai sa.ūdens vai vairum.ūdens.
Latviešu Indriķis ap 1226.g. rakstam par Lībijas kristīšanu, Gauju sauc par Coive, lībiešu izteiksmē, kas vācu valodā saucās Livlāndische Aa(Lībju aka). Vāks: Aa ir saraukums no saknes: a)(a, atvase no aka. Tā kā eiropiešu rakstībā poguļu: )(( , ), nerakstam, vārds: a)(a, čaliens no vārda: aka, tiek atzīmēts kā Aa. Vāku: Aa jeb A)(a, nevar rakstīt Ā, tāpat kā vārdu: saart jeb sa)(art, nevar rakstīt sārt. Vākam: Aa, ir ūdens jēgums, jo tas ir atvase no vārda: aka saknes, tāpat kā akacis, ōkeanos, hel(jūra), Oka. Tā vāks: Coive, liv(Gauja) ir atvasinājuši no vārda: kava, rut(kafija), kas latvju izloksnē mijies uz Gaua, kas „pareiz” rakstībā ir mīts uz Gauja. Burtuļs: j, ir ieviests krievu izloksnes iespaidā rakstot a ar ja, e ar je, b ar bj, utt., kā „pareiz” rakstība pieprasa.
Kā no vārda: kopos, lei(kāpas), caur vārdu: kava, rut(kafija), no kā ir atvasināts vārds: grīva un vāks: Coive, liv(Gauja), tā no vārda: habour, sak(osta?) ir atvasināts vārds: ha(r)bour, ang(liel.osta jeb ostura). Lūpeņu poguļa: B(p,b), mijamies uz kaimiņu poguļu: V(v,f), no šīs saknes atvasina vārdu: Haff, ger(joma), haven, ang(osta), Haffen, ger(osta), Frisches Haff, ger(Vritu joma), Kurisches Haff, ger(Kuršu joma). Šo vārdu sakne tālāki locas uz Le Havre, fra(lahavra, Ostura) un Havel, ger(Havuļa), ap ko dzīvoja Haefeldan, ang(havelieši) jeb haveldi, lat(havelieši), jeb velti, kas arī dzīvoja Coive (Gaujas) upainē, kur tos piemin Ptolemaius. Kā Coive ir atvasināta no vārda: kāpas, tā Havel, ger(Havuļa), ir atvasināta no kaimiņu vārda: habour, sak(osta). Tā Havuļas vāks ir Coives vāka atdarinājums ūkeņu pogā mijam poguļas: G(k,g) uz H(h,h). Šo sakņu otrā līdzskaņa poguļas mijamies lūpeņu poguļā, atvasinā arī vārdu: joma, kas ir vārda: Haff, ger(joma) tulkojums: kopos, lei(kāpas)> kava, rut(dzeriens)> gama(~grimt)> Krima> joma; kopos, lei(kāpas)> kava, rut(dzeriens)> grīva> java> Grobiņa.
Kur poguļas mija no G(k,g) uz J( ,j) notiek pēc tās pašas čalas parašas kā vārdos: Weg, ger(ceļš) uz way, ang(ceļš); gintaras (dzintars) uz jantar (dzintars). Havel, ger(Havuļa), kas atvasināta no vārda: kava (kafija), tāpēc jāizprot augšējās lūpeņu pogas atvašu visumā, nevis šaurā dzēriens jēdzienā.
Velti no Gaujas upaines sev līdzi ir atveduši uz Havuļas upaini senāko zināmo Gaujas vāku: Hesynos tot, hel(Gaiziņu upe), kā to sauc Ptolemaius savā kartē. Šis vāks: Hesynos tot ir pārcelts uz Meklenburgas veltu cilts vāku: Chizzini, lat(gaiziņi). Šis Gaujas vissenākais zināmais vāks ir saglabājies arī Vidzemes vākā: Cēsis, kam nav nekādu sakaru ar vārdu: kes, rus(ciems), kas ir atvasināts no tā paša celma kā arī vārds: casa, lat(māja). (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 101. lpp.).
Vārda: grīva, iedēkļis: -r-, pauž senumu. Tam ir laipura jēgums. Tagadējā izloksnē grīva sauktos liel.kava vai liel.ūdens. Priedēkļim: š., vārdā: š.ķīvis ir daudzuma jēgums, kas tagadējā izloksnē sauktos sa.kava vai sa.ūdens vai vairum.ūdens.
Latviešu Indriķis ap 1226.g. rakstam par Lībijas kristīšanu, Gauju sauc par Coive, lībiešu izteiksmē, kas vācu valodā saucās Livlāndische Aa(Lībju aka). Vāks: Aa ir saraukums no saknes: a)(a, atvase no aka. Tā kā eiropiešu rakstībā poguļu: )(( , ), nerakstam, vārds: a)(a, čaliens no vārda: aka, tiek atzīmēts kā Aa. Vāku: Aa jeb A)(a, nevar rakstīt Ā, tāpat kā vārdu: saart jeb sa)(art, nevar rakstīt sārt. Vākam: Aa, ir ūdens jēgums, jo tas ir atvase no vārda: aka saknes, tāpat kā akacis, ōkeanos, hel(jūra), Oka. Tā vāks: Coive, liv(Gauja) ir atvasinājuši no vārda: kava, rut(kafija), kas latvju izloksnē mijies uz Gaua, kas „pareiz” rakstībā ir mīts uz Gauja. Burtuļs: j, ir ieviests krievu izloksnes iespaidā rakstot a ar ja, e ar je, b ar bj, utt., kā „pareiz” rakstība pieprasa.
Kā no vārda: kopos, lei(kāpas), caur vārdu: kava, rut(kafija), no kā ir atvasināts vārds: grīva un vāks: Coive, liv(Gauja), tā no vārda: habour, sak(osta?) ir atvasināts vārds: ha(r)bour, ang(liel.osta jeb ostura). Lūpeņu poguļa: B(p,b), mijamies uz kaimiņu poguļu: V(v,f), no šīs saknes atvasina vārdu: Haff, ger(joma), haven, ang(osta), Haffen, ger(osta), Frisches Haff, ger(Vritu joma), Kurisches Haff, ger(Kuršu joma). Šo vārdu sakne tālāki locas uz Le Havre, fra(lahavra, Ostura) un Havel, ger(Havuļa), ap ko dzīvoja Haefeldan, ang(havelieši) jeb haveldi, lat(havelieši), jeb velti, kas arī dzīvoja Coive (Gaujas) upainē, kur tos piemin Ptolemaius. Kā Coive ir atvasināta no vārda: kāpas, tā Havel, ger(Havuļa), ir atvasināta no kaimiņu vārda: habour, sak(osta). Tā Havuļas vāks ir Coives vāka atdarinājums ūkeņu pogā mijam poguļas: G(k,g) uz H(h,h). Šo sakņu otrā līdzskaņa poguļas mijamies lūpeņu poguļā, atvasinā arī vārdu: joma, kas ir vārda: Haff, ger(joma) tulkojums: kopos, lei(kāpas)> kava, rut(dzeriens)> gama(~grimt)> Krima> joma; kopos, lei(kāpas)> kava, rut(dzeriens)> grīva> java> Grobiņa.
Kur poguļas mija no G(k,g) uz J( ,j) notiek pēc tās pašas čalas parašas kā vārdos: Weg, ger(ceļš) uz way, ang(ceļš); gintaras (dzintars) uz jantar (dzintars). Havel, ger(Havuļa), kas atvasināta no vārda: kava (kafija), tāpēc jāizprot augšējās lūpeņu pogas atvašu visumā, nevis šaurā dzēriens jēdzienā.
Velti no Gaujas upaines sev līdzi ir atveduši uz Havuļas upaini senāko zināmo Gaujas vāku: Hesynos tot, hel(Gaiziņu upe), kā to sauc Ptolemaius savā kartē. Šis vāks: Hesynos tot ir pārcelts uz Meklenburgas veltu cilts vāku: Chizzini, lat(gaiziņi). Šis Gaujas vissenākais zināmais vāks ir saglabājies arī Vidzemes vākā: Cēsis, kam nav nekādu sakaru ar vārdu: kes, rus(ciems), kas ir atvasināts no tā paša celma kā arī vārds: casa, lat(māja). (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 101. lpp.).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru