Kamēr velti jeb welat.abi(veltu ļaudis) šo upi sauca par Pani, tikmēr vācu bīskapi to sauca par Peene, kā to liecina Brēmenes Ādams: „..Chizzini et Circipani, usque ad Panem fluvium, quem nostrae privilegia ecclesiae vocant Penem.” (gaiziņi un ap.panieši viscauri līdz Panes upei, kas mūsu baznīciskā priekšrocībā saucas Pene.) Šis vāks Pane ir atvasināts no saknes: B#D vārsmas: Bad, ger(pirts)\ perti, lei(pert)\ pitj, rus(dzert)\ poter, hel(krūze)\ bed\ bīd\ poieiti, pru(dzer)\ bōd\ būd\ poūt, pru(dzert)\ beud\ plūdas, lei(plūdi). Pie šīs vārsmas pieder arī vārdi: pirtis, lei(pirts), pilti, lei(pilt), plūsti, lei(plūst), kur iedēkļiem: -r- un -l-, ir laipuma jēgums, bet iedēkļim: -s-, ir daudzuma jēgums. Šis daudzuma dēkļis ir lietots kā priedēkļis vārdos: s.pit, ang(s.pļaut), atvase no pļuvatj, rus(spļaut). Pie šī vārdu pudura pieder arī vārds: s.pout, ang(šļākt), kam pamatā ir vārds: bauda, lei(dzēre). (V.Spaksis, Tiksla tautas teikma, 107. lpp.).
sestdiena, 2009. gada 19. decembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru