Vāks: Hesynos, hel(gaiziņi), ir atvasināts no kādas cilts: hosoi, ko Ptolemaius atzīmē Rīgas jūras krastā starp veltiem pie Gaujas grīvas un karbōn, hel(ugauni jeb igauni) tautu. Šīs cilts vāks: hosioi, saistas ar vāku: Osilia, lat(Sāmsala), atvase no Fōsilia, hel(Ugule, Ugaunija), kā to Pyteas(385-322 pmē) bija iztulkojis no latvju vāka: ugauni, let(igauni). Viņš to rakstīja: Basilia, jo helēņu burtājā trūkst burtuļa: v, kas pieder pie poguļas: V(f,v), no kās ir atvasināta lokanu lūpeņu poguļa: W(f,w). Šo salu Plinius(23-79), savukārt, sauc vākā: Balcia. Tātad, šīs cilts vāks: hosioi, hel(lībji?), ir vāka: ugauni, let(igauni), tulkojums: ugnis, lei(uguns)> ugauni, let(igauni)> fōsilia, hel(ugule)> Osilia, lat(Sāmsala)> Ōsel, ger(Sāmsala)> hosioi, hel(lībji?); fōsilia, hel(ugule)> Basilia, hel(Sāmsala)> Balcia, lat(Sām.sala).
Visas šīs atvases balstas, šajā sekmē, uz tulkojuma: ugnis, lei(uguns)> fōs, hel(gaisma). Ir jāatceras, ka sakne: ug-, dod arī atvasi: agri un ugri(austrumieši), kas ir atvase no vārda: vakaras, lei(vakars), pie kā saknes pieder arī vārds: fuego, esp(uguns), kas čaļas uz vārdiem: fōs, hel(gaisma), un vizēt.
Kāds cits izmisuma valodnieks jeb filologs ir mēģinājis vāka: Osilia, lat(Sām.sala), sakni: os-, saistīt ar vārdiem: oss un auss. Šo sakni viņš iztulkojis, pmē., ar vārdu: ōtōeis, hel(osains jeb ausains). Ar šādu filologiju viņš vāku: Osilia, lat(Sām.sala), ir iztulkojis par Pan.otioras, hel(Vis.osaine jeb Vis.ausaine). Šo osainu tulkojumu piemin Plinius(23-79) aprakstā par Baltijas j.: „...citas salas saucas Vis.ausaines, uz kām cilvēkiem ir tik lielas ausis, ka viņi ar tām apsedz savus ķermeņus, kas citādi ir kaili.” Šis ir viens no visdzidrākiem paraugiem kā izmisuma valodnieki jeb filologi izgudro attaisnojumus iedomātām vārdu sakņu sakarībām. Lai izvairītos no šādām lamatām es izveidoju sekmju un dēkļu terzas, kas ir uzdotas rotā. Šīm terzām ir musturs, kas izsijā iedomības, kas gaismu pataisa par ausi. (V.Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 103. lpp).
Visas šīs atvases balstas, šajā sekmē, uz tulkojuma: ugnis, lei(uguns)> fōs, hel(gaisma). Ir jāatceras, ka sakne: ug-, dod arī atvasi: agri un ugri(austrumieši), kas ir atvase no vārda: vakaras, lei(vakars), pie kā saknes pieder arī vārds: fuego, esp(uguns), kas čaļas uz vārdiem: fōs, hel(gaisma), un vizēt.
Kāds cits izmisuma valodnieks jeb filologs ir mēģinājis vāka: Osilia, lat(Sām.sala), sakni: os-, saistīt ar vārdiem: oss un auss. Šo sakni viņš iztulkojis, pmē., ar vārdu: ōtōeis, hel(osains jeb ausains). Ar šādu filologiju viņš vāku: Osilia, lat(Sām.sala), ir iztulkojis par Pan.otioras, hel(Vis.osaine jeb Vis.ausaine). Šo osainu tulkojumu piemin Plinius(23-79) aprakstā par Baltijas j.: „...citas salas saucas Vis.ausaines, uz kām cilvēkiem ir tik lielas ausis, ka viņi ar tām apsedz savus ķermeņus, kas citādi ir kaili.” Šis ir viens no visdzidrākiem paraugiem kā izmisuma valodnieki jeb filologi izgudro attaisnojumus iedomātām vārdu sakņu sakarībām. Lai izvairītos no šādām lamatām es izveidoju sekmju un dēkļu terzas, kas ir uzdotas rotā. Šīm terzām ir musturs, kas izsijā iedomības, kas gaismu pataisa par ausi. (V.Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 103. lpp).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru