Vāka: Kitai, rus(Ķīna, Austraine), saknei vēl varenāka loma ir atvasē, kas ceļas no Herodotus (485-424 pmē.) minētiem keltiem: „Jo Istar [Donava] plūst caur Eiropu, sākoties keltos, kas blakus kynētiem, apdzīvo Eiropas tālākos novadus rietumup.” Par kynētiem minēju, ka to vāks ir atvasināts no vāka: getai, hel(geti), tāpat kā Keltai, hel(kelti), ir atvase no vāka: Kitai, rus(Ķīna) saknes. Kelti bija Eiropas kalēji. Varbūt pat vārds: Geld, ger(nauda) ir atvase no šī vāka. Iedēkļis: -l-, saknē kelt-, vākam dod laipuļa jēgumu. Tāpēc toreizējā izpratnē vāks: kelti nozīmēja austruļus. Acīmredzot, šis iedēkļis keltiem dod kautkādu otras pakāpes jēgumu no Kitai, rus(Ķīna).
Krievu hronikās Keltai, hel(kelti), mijas uz golad, rus(galindi), no kā XII g.s. Kijevas vēsturnieks Nestors atvasina vāku Let.gola, rus(latvju gali), blakus vākam: Zime-gola, rus(sāmu gali); piemin arī Litva, rus(leiši) un Kors, rus(kurši). Izmisuma valodnieki vāku: -gola saista ar latgaļu vārdu: gols (gals), kas, patiesībā ir atvasināts no vārda: giliai, lei(dziļš). Šis Nestora vāks: -gola ir vāka: goļad, rus(galindi) sarukums. Tādā sakarībā vāki: Let.gola un zime.gola, tagadējā izpratnē ir jātulko nevis kā Latgale un Zemgale, bet kā letu gali un sāmu gali jeb galindi, attiecīgi, jo Nestors viņus, t.i. golus min kā ciltis vai tautas, nevis kā viņu dzīvotnes.
Šī vāka: goļad, rus(galindi) atvasi: galindai, hel(galindi) min Ptolemaius tagadējā Prūsijā. Šīs baltu tautas dzīvotnes ir arī pie Polockas, Vitebskas, Smoļenskas un Kalugas D no Maskavas. Kāpēc Herodotus (485-424 pmē.) minētie helēni un gelōnos, hel(geloni jeb gelēni) ir arī vāka: galindai, hel(galindi) atvases, kas kā goļad, rus(galindi), sarucis uz piedēkļi: -gola jeb –galli, kas ļoti plaši ir lietots vākā: Letti.galli, lat(=latu jeb latvju gali) Indriķa hronikā.
No šī vāka saknes: gal- atvasinas baltu valodai 3 vēsturīgi vāki: gelōnos, hel(gelēni), kas pāriet vākā: Hellēnes, hel(helēni, helieši, grieķi) un Holland, ger(Holande jeb Golande, Prūsijā), kas ir atvasināts no vāka: galindai, hel(galindi), poguļai: G(k,g) mijamies uz poguļu: H(h,h) ūkeņu pogā. Kā no Hellas, hel(Hela jeb Grieķija) ir atvasināts vāks: Hellēnes, hel(helēni jeb grieķi), tā no Gela jeb Gola ir atvasināts, helēņu gaumē, vāks: gelōnos, hel(geloni jeb gelēni), kos Herodotus piemin dzīvojam Budiņos. Šo gelēnu dzīvošana starp budiņiem ir devusi helēnisku asnu viņu valodai, kas sāka atšķelt nauju valodu, kas vēlāk kļuva baltu valoda.
Lai gan vāks: galindai, hel(galindi), rakstos parādās tikai II gs. Ptolemaius kartē kādus 600 gadus pēc Herodotus, un vāks: goļad, rus(galindi) parādās vēl vēlāk XII g.s., t.i. ap 1800 gadu vēlāk, šo vāku sekme, toties liecina, ka šis vāks: galindai, hel(galindi), ir naujāks par vāku: Keltai, hel(kelti), bet vecāks par vāku: Hellas, hel(Hela jeb Grieķija).
Šī sakne: hell-, ir radusies ap VIII g.s.p.m.ē.Homēra Iliādē: „...un turēja... Hellas, skaisto sieviešu zemi, un saucas myrmidoni, helēni un ahaeni.” Šis vāks: Hellas, hel(Hella, kāds novads) vēlāk kļuva Hellas, hel(Grieķija), un tās atvase: Hellēnes, hel(helēni jeb grieķi), ir attiecināta uz tās pavalstniekiem. Vārduļim: -ēnēs, hel(-ietis), ir cilmes jēgums, kā, teiksim, vākā: latgal-ietis. Tāpēc vāks: gelōnos, hel(gelēni jeb gelieši), ir locījums no vāka: Gela, lai gan pats Herodotus šo dzīvotni sauc par Gelōnos, hel(gelēni). Tam ir arī savas īpatnas atskaņas no vāka: galindai, hel(galindi). (Vintens Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, R.1992., 69-71.lpp.).
Krievu hronikās Keltai, hel(kelti), mijas uz golad, rus(galindi), no kā XII g.s. Kijevas vēsturnieks Nestors atvasina vāku Let.gola, rus(latvju gali), blakus vākam: Zime-gola, rus(sāmu gali); piemin arī Litva, rus(leiši) un Kors, rus(kurši). Izmisuma valodnieki vāku: -gola saista ar latgaļu vārdu: gols (gals), kas, patiesībā ir atvasināts no vārda: giliai, lei(dziļš). Šis Nestora vāks: -gola ir vāka: goļad, rus(galindi) sarukums. Tādā sakarībā vāki: Let.gola un zime.gola, tagadējā izpratnē ir jātulko nevis kā Latgale un Zemgale, bet kā letu gali un sāmu gali jeb galindi, attiecīgi, jo Nestors viņus, t.i. golus min kā ciltis vai tautas, nevis kā viņu dzīvotnes.
Šī vāka: goļad, rus(galindi) atvasi: galindai, hel(galindi) min Ptolemaius tagadējā Prūsijā. Šīs baltu tautas dzīvotnes ir arī pie Polockas, Vitebskas, Smoļenskas un Kalugas D no Maskavas. Kāpēc Herodotus (485-424 pmē.) minētie helēni un gelōnos, hel(geloni jeb gelēni) ir arī vāka: galindai, hel(galindi) atvases, kas kā goļad, rus(galindi), sarucis uz piedēkļi: -gola jeb –galli, kas ļoti plaši ir lietots vākā: Letti.galli, lat(=latu jeb latvju gali) Indriķa hronikā.
No šī vāka saknes: gal- atvasinas baltu valodai 3 vēsturīgi vāki: gelōnos, hel(gelēni), kas pāriet vākā: Hellēnes, hel(helēni, helieši, grieķi) un Holland, ger(Holande jeb Golande, Prūsijā), kas ir atvasināts no vāka: galindai, hel(galindi), poguļai: G(k,g) mijamies uz poguļu: H(h,h) ūkeņu pogā. Kā no Hellas, hel(Hela jeb Grieķija) ir atvasināts vāks: Hellēnes, hel(helēni jeb grieķi), tā no Gela jeb Gola ir atvasināts, helēņu gaumē, vāks: gelōnos, hel(geloni jeb gelēni), kos Herodotus piemin dzīvojam Budiņos. Šo gelēnu dzīvošana starp budiņiem ir devusi helēnisku asnu viņu valodai, kas sāka atšķelt nauju valodu, kas vēlāk kļuva baltu valoda.
Lai gan vāks: galindai, hel(galindi), rakstos parādās tikai II gs. Ptolemaius kartē kādus 600 gadus pēc Herodotus, un vāks: goļad, rus(galindi) parādās vēl vēlāk XII g.s., t.i. ap 1800 gadu vēlāk, šo vāku sekme, toties liecina, ka šis vāks: galindai, hel(galindi), ir naujāks par vāku: Keltai, hel(kelti), bet vecāks par vāku: Hellas, hel(Hela jeb Grieķija).
Šī sakne: hell-, ir radusies ap VIII g.s.p.m.ē.Homēra Iliādē: „...un turēja... Hellas, skaisto sieviešu zemi, un saucas myrmidoni, helēni un ahaeni.” Šis vāks: Hellas, hel(Hella, kāds novads) vēlāk kļuva Hellas, hel(Grieķija), un tās atvase: Hellēnes, hel(helēni jeb grieķi), ir attiecināta uz tās pavalstniekiem. Vārduļim: -ēnēs, hel(-ietis), ir cilmes jēgums, kā, teiksim, vākā: latgal-ietis. Tāpēc vāks: gelōnos, hel(gelēni jeb gelieši), ir locījums no vāka: Gela, lai gan pats Herodotus šo dzīvotni sauc par Gelōnos, hel(gelēni). Tam ir arī savas īpatnas atskaņas no vāka: galindai, hel(galindi). (Vintens Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, R.1992., 69-71.lpp.).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru