trešdiena, 2009. gada 2. decembris

Veltaine. (5)

Tā kā Gītars, Bal(Saule), saistas ar austrumiem, šī vāka sakne: G#D, ir kļuvusi par rases un tās dzīvotnes vāku: Kitai, rus(Ķīna, Austraine?); burtuļi: k,t, pieder G(k,g) un D(t,d) poguļām, tāpēc vāks: Kitai pieder pie saknes G#D.
No saknes: Kit-, ir atvasināts vāks: Getai, hel(geti, austri), kos Herodotus (485-424 pmē.) piemin Tracē, Z-Grieķijā. No šīs saknes: get-, ir atvasināts Ptolemaius (87-150) pie Vislas minēto: Gōtōnes, vāks, kas vēlāk kļuva par tautu ar savu valodu, kai ir ne tikai gramatikas līdzība ar baltu valodu, bet arī baltu valodai atbildēji vārdi, rau:
sauil, got(Saule) sunnō, got(Saule) Sonne, ger(Saule);
wair, got(vīrs) manna, got(vīrs) Mann, ger(vīrs);
riudans, got(tautonis) reiks, got(valdonis) Reich, ger(valsts);
katils, got(katls) kettle, ang(katls).
Vārds: katils, got(katls), katol, katjol, rus kettle, ang Kessel, ger, ir atvase no saknes: G#D, pie kās pieder arī Gītars, Bal(Saule, uguns), kā to pierāda vārds: kaditj, rus(kūpināt), un tā atvase: čad, rus(tvans).
No šīs saknes: G#D, arī ir atvasināti vairāki vārdi ar tautuma jēgumu: G#D > gentis, lei(rads) > ģints > genna, pru(sieva) > žena, rus(sieva); kiltis, lei(cilts) > Kerle, ger(puisis) > girl, ang(meitene).
Šis vārds: ģints, ir pārgājis uz vēlāku cilts vāku Vislas upainē: Bur.gundi, lat(burgundi, ziemeļu ģints), kur boreios, hel(Z). Tā kā šis vāks: -gundi(ģints), ir vāka: Kynētai, priekštecis, jo iedēkļošana notiek sekmē: Kitai > -gundi > Kynētai,
Tas ir vecāks par Herodotus (485-424 pmē) minētiem ļaudīm Eiropā: „Istra [Donava] plūst caur Eiropu, sākoties no keltiem, kas blakus kynētiem, apdzīvo tālākos Eiropas apvidus rietumup.” No šī vāka: Kynētes, hel(austri?) ir atvasināts mūsu vāks: Ķīna, kas tālāki mijas uz China, kas savukārt mijas uz francisko Sino(Ķīnas jeb Ķīn-), jo čalā poguļa: H(h,h), mijas uz poguļu: S(s,z), caur mīkstināšanu.
Saknes: G#D, vārdu sekme, kļūst vārdu sekme ar jēgumu: austrumi, re:
Gott, ger(Dievs, Saule?) > Kitai, rus(Ķīna,) > Getai, hel(geti) > Bur.gundai, hel(ziemeļ-ģints) > Kynētai, hel(ķīnieši) > Ķīna;
Gott, ger(Dievs, Saule?) > Kitai, rus(Ķīna,) > Keltai, hel(kelti, cilts?) > goljad, rus(galindi, gali) > let.gola, rus(latvju gali) > Gelōnos, hel(gelēni); goljad, rus(galindi, gali) > galindai, hel(galindi) > Holland, ger(Galinda) > Aestii, lat(galindi); galindai, hel(galindi) > Hellas, hel(Grieķija) > Hellēnes, hel(helēni); Kitai, rus(Ķīna,) > kurdi > cureti, lat(kurši) > cori, lat(kurši). (Vintens Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 65-67.lpp.).

Nav komentāru: