100 gadus vēlāk Alfreds Lielais(849-899) viņus piemin tā: „R no sakšiem ir Elba un Frīzlande. No turienes ZR ir angļu zeme, un Zēlande un daži Dānijas novadi. Z ir afdredi, un ZA wylte, kas saucas haefeldan.” Te Alfreds Lielais raksta par Meklenburgas kaimi. Viņa minētie afdrede ir obo.triti, kas dzīvoja R Meklenburgā, bet wylte(velti) dzīvoja A Meklenburgā. Kā Alfreds Lielais pauž, šie wylte saucās arī par haefeldan, acīmredzot sakarā ar viņu dzīvotni Havelas krastos. Vāks: Havel(Havuļa), ir atvasināts no pirmatnēja vārda: kopos, lei(kāpas) saknes: G#B, tāpat kā viņu senču dzīvotnes vāks: Coiwe(Gauja), kur viņus piemin Ptolemaius. Kad Alfreds Lielais nosūtīja vikingu: Wulfstan ceļojumā uz Kuršu jomu, viens no viņa uzdevumiem bija izziņa par sala „taisīšanas” māku, ar ko balti uzturējuši miroņus ilgi pēc nāves. Sakarā ar šo miroņu apkopšanas nodarbību Notker min, ka šie wylte jeb velti neesot kaunējušies teikt, ka viņiem esot vairāk tiesības apēst savus vecākus, nekā tārpiem... Šo parunu šie velti varētu būt ieguvuši no saviem kaimiņiem: Andro.fagos, hel(cilvēkēdāji) jeb mordviniem, kas Herodotus (485-424 p.m.ē.) laikā dzīvoja A no Valdajas kalnāja ap tagadējo Maskavu.
Vāks: Afrede, ang jeb Obo.triti, lat, ir saliktenis. Pirmais vārds: Obo(ļaudis), ir atvasae no vārda: aba, got(vecis),... Otrais vārds: -drede jeb .tritti, ir atvase no saknes: D#D, pie kās pieder arī vārdi: tauta, lei(tauta), dad, ang(tētis), tjotka, rus(tante), Tante, ger(tante), Teutonoi, hel(teutoni), u.c. Iedēkļim: -r-, ir laipura liel- jēgums. Tāpēc, vāks: af.drede jeb obo.triti ir saliktenis: ļaudis-tauta jeb ļaudis-iezemieši, varbūt tāpēc, ka viņi tur bija apmetušies pirms viņu nosaucējiem. Šie af.drede jeb obo.triti vispāri ir atzīti par slāviem. Varbūt vārds: .triti, ir vienīgais drošais vārds, kas savieno baltu-sakšu-slāvu valodas, caur kādu cilti Z Eiropas valodu pudurī, kas noticis tā: tautō, pru> tauta> Teutonoi, hel(teutoni)> obo.triti, lat(tuteri jeb ie.zemieši).
Šis vārds: tautō, pru(zeme), ir pārgājis uz ļaužu jēgumu: tauta, lei(tauta), ir arī vienīgais drošais pašējs vāks baltu-sakšu-slāvu tautu pudurim ar iezemiešu jēgumu, no kā vāks: sudēnoi, hel(sudēni), Prūsijā bija jau atdalījies. Šos Meklenburgas veltus daudz dzidrāki aprakstīja Brēmenes Ādams ap 1075.g.: „Chizzini et Circipani cis Panim fluvium habitant, Tholosantes et Rehtarii trans Panim fluvium; hos quator populos a fortitudine Wilzos appellant vel Leuticos.” (Chizini [gaiziņi] un circi.pani [ap.panieši] dzīvo šaipus [R] Panes upei, tolo.santi [jūras salieši?] un retari viņpus [A] Panes upei; viņu varonības dēļ šīs 4 ļaudības saucas vilži jeb leutiki [ļaudiķi]). Šajā Brēmenes Ādama vēstījumā ir 3 vāki: Pane, chizzini un vilži, kiem ir spēcīgas saites ar Baltiju. (Vintens Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 98.lpp.).
Vāks: Afrede, ang jeb Obo.triti, lat, ir saliktenis. Pirmais vārds: Obo(ļaudis), ir atvasae no vārda: aba, got(vecis),... Otrais vārds: -drede jeb .tritti, ir atvase no saknes: D#D, pie kās pieder arī vārdi: tauta, lei(tauta), dad, ang(tētis), tjotka, rus(tante), Tante, ger(tante), Teutonoi, hel(teutoni), u.c. Iedēkļim: -r-, ir laipura liel- jēgums. Tāpēc, vāks: af.drede jeb obo.triti ir saliktenis: ļaudis-tauta jeb ļaudis-iezemieši, varbūt tāpēc, ka viņi tur bija apmetušies pirms viņu nosaucējiem. Šie af.drede jeb obo.triti vispāri ir atzīti par slāviem. Varbūt vārds: .triti, ir vienīgais drošais vārds, kas savieno baltu-sakšu-slāvu valodas, caur kādu cilti Z Eiropas valodu pudurī, kas noticis tā: tautō, pru> tauta> Teutonoi, hel(teutoni)> obo.triti, lat(tuteri jeb ie.zemieši).
Šis vārds: tautō, pru(zeme), ir pārgājis uz ļaužu jēgumu: tauta, lei(tauta), ir arī vienīgais drošais pašējs vāks baltu-sakšu-slāvu tautu pudurim ar iezemiešu jēgumu, no kā vāks: sudēnoi, hel(sudēni), Prūsijā bija jau atdalījies. Šos Meklenburgas veltus daudz dzidrāki aprakstīja Brēmenes Ādams ap 1075.g.: „Chizzini et Circipani cis Panim fluvium habitant, Tholosantes et Rehtarii trans Panim fluvium; hos quator populos a fortitudine Wilzos appellant vel Leuticos.” (Chizini [gaiziņi] un circi.pani [ap.panieši] dzīvo šaipus [R] Panes upei, tolo.santi [jūras salieši?] un retari viņpus [A] Panes upei; viņu varonības dēļ šīs 4 ļaudības saucas vilži jeb leutiki [ļaudiķi]). Šajā Brēmenes Ādama vēstījumā ir 3 vāki: Pane, chizzini un vilži, kiem ir spēcīgas saites ar Baltiju. (Vintens Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 98.lpp.).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru