Vāks: Wiltzos, lat(vilži), ir vāka: Wylte, ang(velti) mijums, kas ir atvasināts tādā pašā čalas parašā kā plats> plašs. Vilži ir atvase no Ptolemaius minētiem veltiem Gaujas grīvā. Brēmenes Ādams arī vēsta, ka Brēmenes un Hamburgas bīskapijā šos vilžus jeb viltus jeb veltus sauc arī par leutiķiem, t.i. ļaudiķiem, kā toreiz sauca nevācu ciltis. Šī sakne: L#D ir jau 997.g. attiecināta uz baltiem, radot vākus: Litua, lat(Lietuva) un Lotwa, pol(Latvija). Šo vāku pamatnējs jēgums ir ļaudis, ko bīskapi attiecināja uz ciltīm ap Elbu un Oderu, kas Tacitus laikā saucās lugii, atvase no lu.gal, šum(cilvēks.liels, ķēniņš).
Alfreda Lielā laikā Wilte, ang(velti) saucās arī Haefeldan, ang(havelieši). 200 gadus vēlāk Brēmenes Ādams pauž: „Tālāki dzīvo chizzini [gaiziņi, tagadējā Kessinā] un circi.pani [ap.panieši], kos Panes upe šķir no tholo.santiem [jūŗas salieši, kolbagi?] un rethariem [rīturiem, igauniem?] un viņu pilsētas: Demmin(as). Tur beidzas Hamburgas bīskapija. Tur ir citas slāvu ļaudības, kas dzīvo starp Elbu un Oderu, kā helvedi, kas ir apmetušies pie Havel(as) upes.”
Vāks: Havel, ger(Ostuļa) ir atvasināts no baltu-sakšu ūkeņu pogas, no kās ir atvasināts arī Gaujas lībiskais vāks: Coive (Gauja), pie kās dzīvoja velti.
kopos, lei(kāpas)> harbour, ang(osta)> Haff, ger(osta)> Havre, fra(Ostura?)> Havel, ger(Ostuļa?); kopos, lei(kāpas)> kava, rut(dzeriens)> Coive, liv(Gauja)> grīva; kopos, lei(kāpas)> Caspius, lat(Kaspijas j.); ape, pru(upe).
Šīs pogas cilmīgais vārds: kopos, lei(kāpas), nozīmēja jūŗu. No šī vārda saknes: G#B ir atvasināts Ptolemaius(87-150) Prūsijas līča vāks: Oyenedikos kolpos, hel(Venedīga jūruļa). Vārdā: kolpos, hel(jūŗuļa), iedēkļim: -l-, ir laipuļa jēgums. Arī vāks: Kaspija ir atvasināts no šīs pašas saknes ar iedēkļi: -s-, kam ir daudzuma jēgums.
No šīs saknes ir atvasināts vārds: ape, pru(upe) un vāks: Oba, kā arī ab, eir(upe), Abava, abann, eir(upene), kas mijas uz Avon, cym(Avona Anglijā). (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 99.lpp.).
Alfreda Lielā laikā Wilte, ang(velti) saucās arī Haefeldan, ang(havelieši). 200 gadus vēlāk Brēmenes Ādams pauž: „Tālāki dzīvo chizzini [gaiziņi, tagadējā Kessinā] un circi.pani [ap.panieši], kos Panes upe šķir no tholo.santiem [jūŗas salieši, kolbagi?] un rethariem [rīturiem, igauniem?] un viņu pilsētas: Demmin(as). Tur beidzas Hamburgas bīskapija. Tur ir citas slāvu ļaudības, kas dzīvo starp Elbu un Oderu, kā helvedi, kas ir apmetušies pie Havel(as) upes.”
Vāks: Havel, ger(Ostuļa) ir atvasināts no baltu-sakšu ūkeņu pogas, no kās ir atvasināts arī Gaujas lībiskais vāks: Coive (Gauja), pie kās dzīvoja velti.
kopos, lei(kāpas)> harbour, ang(osta)> Haff, ger(osta)> Havre, fra(Ostura?)> Havel, ger(Ostuļa?); kopos, lei(kāpas)> kava, rut(dzeriens)> Coive, liv(Gauja)> grīva; kopos, lei(kāpas)> Caspius, lat(Kaspijas j.); ape, pru(upe).
Šīs pogas cilmīgais vārds: kopos, lei(kāpas), nozīmēja jūŗu. No šī vārda saknes: G#B ir atvasināts Ptolemaius(87-150) Prūsijas līča vāks: Oyenedikos kolpos, hel(Venedīga jūruļa). Vārdā: kolpos, hel(jūŗuļa), iedēkļim: -l-, ir laipuļa jēgums. Arī vāks: Kaspija ir atvasināts no šīs pašas saknes ar iedēkļi: -s-, kam ir daudzuma jēgums.
No šīs saknes ir atvasināts vārds: ape, pru(upe) un vāks: Oba, kā arī ab, eir(upe), Abava, abann, eir(upene), kas mijas uz Avon, cym(Avona Anglijā). (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 99.lpp.).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru