Piens. Veltu klaida. Veltaine. (26)

Vāka sakne: panti sabrūk uz iedēkļa sakni: B#n, kā vākos: Pane, upe veltos Meklenburgā, un Para.panisus, hel(Viņ.upe), kas ir vienīgā upe ko Hekatius VI gs.pmē. atzīmē uz kartes plūstam ziemeļup. Pie šīs saknes pieder vārsma: ž.ban, rut(koka kauss)\ s.penis, pru(pups)\ pinō, hel(es dzeru)\ poni, umb(piens)\ pienas, lei(piens)\ pīns, letg(piens)\ s.painis\ pōn\ pūn\ pauns\ peun\ puni, umb(piens). Pie šīs vārsmas pieder arī vāki: Pane un Para.panisus. šīs upes vāks: Para.panisus sastāv no 2 vārdiem: Para, hel(aiz, viņup) un panisus, hel(upe, straume), acīmredzot, vārda: pontos, hel(jūŗa) sarauktais vārds. Šai upei vārds: Para, hel(aiz, viņup), bija dots tāpēc, ka tā bija vienīgā zināma upe, kas plūst uz Z Hekaitus kartē. Tā ir kāda Amalchia(s), lat(Ziemellīdzes jeb Baltijas jūras) upe, kajā tā ieplūst. Tā nav Daugava, jo tā ieplūst Croniā, hel(Saltonē, t.i. salanos Rīgas un Somu jūŗas līčos). Šīs jūŗas iezemiešu vāks: Amalchia nozīmējis: sasalušu, ir tulkots helēņu valodā caur vārdu: kryōnos, hel(ledains). Vienā gadienā Daugava ir uzdota par Kronus. Bet pats Ptolemaius Nemūnu sauc Hronos tot. To arī apliecina tās pilsētas vāks: Kaunas, kas ir vāka: Cronia, kas mijies uz Hronos, hel(Nemuna) sakne. Tāpēc, Para.panisus, hel(Viņ.upe), var būt tikai Visla. (V. Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, 109. lpp.).