Šis vāks: Galindai, hel(galindi), čalas iespaidā arī ir mijies uz pilsētas vāku Prūsijā: Holland, ger(Holandi jeb Golandi) A no Elbingas, ko esot tapuši holandieši 1290.g. Toties angļu vēsturnieks: Hampson iztērzēdams Alfreda Lielā (849-899) vikingu jūŗnieka: Wulfstan Prūsijas apmeklējumu, pauž: „Venantius Fortunatus, un Beda, pauž, ka starp 500. un 600. . weleti [velti] iekļuva Batavijā un nometās pie Utrecht pilsētas, ko viņi sauca par Wiltaburg un tās apkaimi par Wiltenia... Neapstrīdams pierādījums par viņu dzīvotni Nederlandē [Holandē] ir pilsētas kā Wiltssween Holland(ē), Wiltenburgh pie Utrecht(as) u.c., un tādi tīri slāviski vāki, kā Kamens Sweta, Widenitz Hudnin, Zevola, Wispe vai Wespe, Slota u.c. Tas ir vācu vēsturnieku viedokļis, un paša M.Safarik, ka weleti jeb wilti apmetās mūsu zemē [Anglijā] Wilt.shire, kur viņi ieradās pēc angļu-sakšiem. Un daži angļu autori Wilt.shire iedzīvotājus atvasina no belgae ieceļotājiem, kas ceļoja no Wilt.oca.” Hampson šīs vēstis ņem no pauduma: For,Quar. Vol. 26,, p.27, ko man nav izdevies atrast. Tā kā Hampson izterzējums ir pausts 1850.g., augšminētam paudumam jābūt senākam.
Par weletu, senāk, veltu dzīvotni pie Gaujas pauž Ptolemaius, kos Kārlis Lielais 789.g. atrod un pakļauj sev, tagadējā Meklenburgā. Viss, kas norāda ka Veltaine sākās Valdajas kalnājā, tad vijās gar Rīgas jūras līci un Holland(i) jeb holandiem Prūsijā, weletiem Pomerānijā un wiltiem Meklenburgā, Holandi Reinas grīvā un Wilt.shire D-Anglijā. Vācu valodā burtu virkne: -land-, vākā: Halinda jeb Holande, ir ieguvusi nauju vāku: Hol-land, ger(holu zeme, svēt.zeme), kas ir izmisuma valodniecības ražojums. Tāpēc arī Prūsijas Holandi (Galindi) raksta kā Holland jeb Preussische Holland.
Austrumu Anglijā arī ir grafiste: Holland, blakus Nor.folk. Kā vāki: Nor.folk, ang(ziemeļu tauta), un Suf.folk, ang(pietu tauta), liecina šīs tautas ir vācu cilmes, jo piedēkļis: folk, ir vārda Volk, ger(volka, tauta), atvase un šis piedēkļis citur Anglijā netiek lietots. Tātad, šīs folk(as) nebija sakši. Viņu kaimiņi Holland(ē) tad nu ir rados ja ne ar Holland(i) Prūsijā, tad vismaz ar Holland(i) Reinas grīvā. Vienādi vai otrādi, šīs grafistes vāks ir atvasināts no galindiem Prūsijā.
Romiešu vēsturnieka Tacitus minētie aisti, kas runājuši „lingua Britanicae” (britu valodu), ir pielūguši Dieva Māti un dzintaru saukuši glaesum, ir dzīvojoši pie Baltijas j. Prūsijā. Daudzi vēsturnieki mulst par šo Tacitus vēsti, jo tā neatbilst nedz baltu, nedz baltiešu parašām. Bet ja mēs ņemam vērā ka vāks: Holland, Prūsijā ir radījis vāku: Holland, Reinas grīvā un vāku: Holland austrumu Anglijā, ka vāku: Prutia, lat(Prūsija), un Prettanikoi nēsoi, hel(Britu salas) ir vienas saknes atvases un ka vāks: Galindai, hel(galindi), ir atvasināts no vāka: Keltai, hel(kelti), kos angļu-sakši pārangļoja Britu salās, tad ir maz ko apšaubīt šo Tacitus vēsti.
Otrum, tā kā vāks: Galindai, hel(galindi), ir atvasināts no vāka: Keltai, hel(kelti), ko pamatnējs jēgums saistas ar austrumiem, tad arī ir skaidrs ka vāks: Aestii, lat(aisti) ir galindu vāka tulkojums vācu valodā, ko Tacitus ir vienkārši pārrakstījis latīņu valodā. (Vintens Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, R.1992., 71-72.lpp.).
Par weletu, senāk, veltu dzīvotni pie Gaujas pauž Ptolemaius, kos Kārlis Lielais 789.g. atrod un pakļauj sev, tagadējā Meklenburgā. Viss, kas norāda ka Veltaine sākās Valdajas kalnājā, tad vijās gar Rīgas jūras līci un Holland(i) jeb holandiem Prūsijā, weletiem Pomerānijā un wiltiem Meklenburgā, Holandi Reinas grīvā un Wilt.shire D-Anglijā. Vācu valodā burtu virkne: -land-, vākā: Halinda jeb Holande, ir ieguvusi nauju vāku: Hol-land, ger(holu zeme, svēt.zeme), kas ir izmisuma valodniecības ražojums. Tāpēc arī Prūsijas Holandi (Galindi) raksta kā Holland jeb Preussische Holland.
Austrumu Anglijā arī ir grafiste: Holland, blakus Nor.folk. Kā vāki: Nor.folk, ang(ziemeļu tauta), un Suf.folk, ang(pietu tauta), liecina šīs tautas ir vācu cilmes, jo piedēkļis: folk, ir vārda Volk, ger(volka, tauta), atvase un šis piedēkļis citur Anglijā netiek lietots. Tātad, šīs folk(as) nebija sakši. Viņu kaimiņi Holland(ē) tad nu ir rados ja ne ar Holland(i) Prūsijā, tad vismaz ar Holland(i) Reinas grīvā. Vienādi vai otrādi, šīs grafistes vāks ir atvasināts no galindiem Prūsijā.
Romiešu vēsturnieka Tacitus minētie aisti, kas runājuši „lingua Britanicae” (britu valodu), ir pielūguši Dieva Māti un dzintaru saukuši glaesum, ir dzīvojoši pie Baltijas j. Prūsijā. Daudzi vēsturnieki mulst par šo Tacitus vēsti, jo tā neatbilst nedz baltu, nedz baltiešu parašām. Bet ja mēs ņemam vērā ka vāks: Holland, Prūsijā ir radījis vāku: Holland, Reinas grīvā un vāku: Holland austrumu Anglijā, ka vāku: Prutia, lat(Prūsija), un Prettanikoi nēsoi, hel(Britu salas) ir vienas saknes atvases un ka vāks: Galindai, hel(galindi), ir atvasināts no vāka: Keltai, hel(kelti), kos angļu-sakši pārangļoja Britu salās, tad ir maz ko apšaubīt šo Tacitus vēsti.
Otrum, tā kā vāks: Galindai, hel(galindi), ir atvasināts no vāka: Keltai, hel(kelti), ko pamatnējs jēgums saistas ar austrumiem, tad arī ir skaidrs ka vāks: Aestii, lat(aisti) ir galindu vāka tulkojums vācu valodā, ko Tacitus ir vienkārši pārrakstījis latīņu valodā. (Vintens Spaksis, „Tiksla tautas teikma”, R.1992., 71-72.lpp.).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru